Vēstnieks: Turcijas dalība ES liks sabalansēt lielvaru intereses

Eiropas Savienībā (ES) uzņemot Turciju, pie apvāršņa uzreiz parādīsies divas Vācijas, un tad jau uzdevums būs salāgot šo abu lielvaru intereses, kas nebūs viegls uzdevums, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Turcijā Atis Sjanīts.

Runājot par Turcijas dalību ES, vēstnieks aicināja paskatīties uz notikumiem par un ap Lielbritānijas iespējamo izstāšanos no ES, kā arī reformu jautājumiem, kuros skaidri redzams, ka kaut kur šis balanss ir zudis.

"Mums vispār jāpieliek arvien lielākas pūles, lai šo balansu noturētu. Tāpat mums ir skaidras stratēģiskās intereses - ļaut ES stabili attīstīties, lai tā būtu funkcionēt spējīga ne tikai ekonomikas un struktūrfondu jautājumos, bet arī mūsu drošības jautājumu kontekstā," viņš uzsvēra, piebilstot, ka nav neviena iemesla neatbalstīt Turcijas virzīšanos uz ES.

"Kā saka pati Vācija, tiek atbalstīts sarunu process, taču jautājums par pilnu dalību joprojām ir tikai atvērts. Te gan ir jāsaka, ka pats sarunu process ir ļāvis Turcijai attīstīties, turklāt ievērojami arī demokrātijas ziņā, kā arī ļāvis tuvoties ne tikai pašai Eiropai, bet arī tās standartiem. Faktiski šo procesu atbalsta visi progresīvie spēki, tādēļ arī varu sacīt, ka tas brīdis, kad Turcija stāvēs pie ES durvju sliekšņa, pienāks diezgan drīz," viņš izteicās.

Diplomāts arī norādīja, ka Turcijas administratīvā kapacitāte ir ļoti liela, vienkārši nesalīdzināma ar pārējām kandidātvalstīm. Turklāt tajā, gluži kā Irānā, ir ļoti daudz izglītotu cilvēku, tādēļ katru gadu nepieciešams radīt jaunas darbvietas, lai tikai noturētu pašreizējo bezdarba līmeni.

Taujāts par atsevišķu Vācijas reālpolitiķu pausto skepsi par Turcijas dalību ES, viņš norādīja, ka bieži vien tiek izteikti dažādi viedokļi, kuri vienkārši neatbilst patiesībai. Piemēram, ka Turcijā ir cita mentalitāte, kultūra, reliģija.

"Īstais jautājums taču ir pilnīgi cits - ES dzīvē ir jāprot balansēt 28 valstu intereses, kas nav viegls uzdevums. Protams, ja ES pievienojas, piemēram, vairākas mazās valstis, tās šo balansu neizjauc, bet, ja pie apvāršņa parādās otra Vācija, tad abām šīm Vācijām jau jāsāk rēķināties vienai ar otru," pauda vēstnieks.

Sjanīts arī norādīja, ka ES pie viena galda sēž 28 cilvēki ar dažādiem viedokļiem, kuri aizstāv tikai savu viedokli. Starp tiem Vācijas loma ir izšķirīga.

"Ja valstis spēs ar savu līderību ziedot zināmu daļu savu nacionālo interešu ES labā, mēs virzīsimies uz priekšu. Ja tas tā nenotiks, mums jākļūst ļoti piesardzīgiem. Tikmēr mēs atbalstīsim visus procesus, kuri saistīti ar valsts demokratizāciju, attīstību, kā arī visu pārējo," apliecināja vēstnieks.