Aktuālo migrācijas krīzi Turcija mēģinās izmantot savām interesēm sarunās ar Eiropas Savienību (ES), intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Turcijā Atis Sjanīts.
Turcijas vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs salīdzinoši nesen Rīgā notikušajā diskusijā par Turcijas lomu pasaulē sacīja, ka valsts pārskatāmā nākotnē tomēr kļūs par ES dalībvalsti, tādēļ pārējām valstīm ir jāsāk strādāt, lai informētu savas sabiedrības par šo faktu. Taujāts, kāds pašlaik ir valsts sarunu progress ar ES, Sjanīts norādīja, ka pats iestāšanās sarunu process notiek jau ilgu laiku, turklāt Turcijā par to ir ļoti liela frustrācija.
Tomēr, viņa ieskatā, šogad šajā jautājumā varētu tikt panākts ievērojams progress. Ja tiks panākta vienošanās par bezvīzu režīmu, tas ļoti būtiski uzlabos attiecības, jo birokrātiskais vīzu process kaitinot visus. Līdz ar to varot sacīt, ka jau drīzumā pastāv reāla iespēja atvērt nākamās sarunu sadaļas, un zināmu lomu šeit varētu spēlēt aktuālais migrācijas krīzes jautājums.
Vēstnieks arī skaidroja, ka katrs izmanto savā rīcībā esošās priekšrocības, kas ir dabīgs process. "Turcijai burtiski rokās iekritusi šāda iespēja, un ir skaidrs, ka tā centīsies to izmantot, cik nu tas ir tās spēkos," viņš sprieda.
Sjanīts uzsvēra, ka vienošanās starp ES un Turciju izšķirošais punkts nosaka, ka tā ierobežos šo cilvēku plūsmu uz Eiropu. To gan esot ļoti grūti īstenot, nepielietojot radikālus pasākumus.
"Šeit arī īsti nav runa par cilvēku kontrabandistiem, jo ģimenes diezgan viegli var iegādāties gumijas laivu, pāris vestes un tad jau airējas Eiropas virzienā. Šo procesu var apturēt, taču bieži vien cilvēki, kuri vienā dienā tiek izglābti, nākamajā atkal plāno doties ceļā," viņš sacīja, piebilstot, ka tā ir ļoti grūti risināma problēma, taču ir cerības, ka ar šo naudu - trīs miljardiem eiro - pietiks, lai radītu tik komfortablus apstākļus šiem cilvēkiem, lai tos lieki nemotivētu doties ceļā uz Eiropu.