Tradīcijas

Senlatvieši dzīvoja saskaņā ar dabu un tās norisēm. Gadskārtu svētki saistīti ar saulgriežiem un nozīmīgām pārmaiņām dabā, kas notiek katru gadu. Tā kā senlaviešu pamatnodarbošanās bija zemkopība un lopkopība, tad saimniekošanā vadījās pēc regulārajām pārmaiņām dabā, tām pakārtoja savu dzīvi. Lai veiksmīgāk ritētu darbi un raža padotos labāka, svētkos tika pareģoti laikapstākļi nākamajam pavasarim, vasarai, izvēlēts labākais laiks stādīšanai. Gadskārtu svētkos tika veiktas dažādas rituālas darbības, kas vairotu labklājību, auglību, pasargātu no ļauniem spēkiem. Svētkos tika pagatavoti ēdieni ar simbolisku nozīmi. Svētku laikā zīlēja nākotni.

Ikgadējie raķešu kari, pazīstami kā "Rouketopolemos", notika Čiosas salas Vrontados ciematā. Par kulminācijas vietu tika izraudzīta ieleja strarp divām pareizticīgo baznīcām, kuras atrodas uz pakalniem.

Nākamnedēļ, 18.novembrī, plkst.18 Riebiņu novadā Galēnu kultūras namā notiks tradīciju burtnīcu "Rībeņu nūvoda stuosti. Nr.1" un "Rībeņu nūvada stuosti. Nr.2" atvēršanas pasākums, aģentūru LETA informēja starpnozaru mākslas grupa "Serde".

Saeimā šodien plašas debates izraisīja priekšlikums svītrot no Dzīvnieku aizsardzības likuma pantu, kurš atļauj dzīvnieku kaušanu atbilstoši reliģiskajām tradīcijām.

Drošības policijā (DP) pieņemts lēmums atteikt sākt kriminālprocesu par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu un kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu saistībā ar "Jaunās paaudzes" rīkoto grāmatu dedzināšanu pirms Jāņiem.