Tiek lēsts, ka kopumā 95 pasaules valstīs tiek svinētas Lieldienas. Cik dažādu kultūru un nāciju, tik dažādas var būt arī šo svētku tradīcijas. Uzzinam, kāds paražas piekopj citās valstīs dzīvojošie Lieldienās!
Bermudu salu iedzīvotāju Lieldienu iecienītākā aktivitāte ir pūķu lidināšana. Tomēr pirms sākt gaisā lidināt pūķus, viņi paši tos izveido no krāsainiem papīriem un koka nūjām. Bermudiešiem tik tiešām šī aktivitāte ļoti patīk, jo ik gadu Lieldienu brīvdienās jeb precīzi tieši Lielajā piektdienā tur notiek gaisa pūķu festivāls.
Kā izrādās, tad ne visās pasaules valstīs Lieldienas tiek aizvadītas pūkainu zaķu, skaisti izrotātu olu gaisotnē. Norvēģiem ir sava īpašā tradīcija, kurā netiek ietvertas šīs jaukās lietas. Šo tradīciju dēvē par Påskekrimmen. Norvēģiem Lieldienu brīvdienās patīk lasīt, skatīties un klausīties kriminālstāstus vai detektīvus. Tas tik tiešām aizrauj daudzus, jo pat pa radio un TV tiek pārraidīti dažādi šausmu, slepkavību stāsti.
Tepat pavisam netālu Vācijā un Šveicē, kā arī daudzviet citur, olu meklēšana tiek pācelta pavisam citā līmenī. Šajās valstīs tiek slēptas nevis olas, bet gan ar dažādiem labumiem pildīti grozi. Šādu grozu "medībās" dodas ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Visbiežāk grozi satur dažādas šokolādes olas, šokolādes zaķus, konfektes un rotaļlietas. Bērniem tiek teikts, ka šo grozu paslēpis tieši Lieldienu zaķis.
Arī mums pavisam tuvu Polijā tiek piekopta interesanta Lieldienu tradīcija - Śmigus Dyngus. Tas ir notikums, kuru poļi svin ik gadu tieši Lieldienās, pirmdienā. Šos svētkus jeb precīzāk aktivitāti var dēvēt par ūdens cīņu. Ar šo aktivitāti poļi nodarbojas tieši pirmdienā un ar dažādiem palīglīdzekļiem, piemēram, ūdenspilstonēm, viens otru apšauda ar ūdeni. Agrāk šaja aktivitātē piedalījās vien brīvie vīrieši, kuri šādi pievērsa sev sieviešu uzmanību, bet šobrīd šajā aktivitātē var piedalīties ikviens.
Arī Francijā tiek svinētas Lieldienas un arī šeit ir savas svētku tradīcijas. Frančiem, ne tikai Lieldienās, ikdienā garšo olas un daudzos ēdienos tās tiek pievienotas klāt. Francijas dievidrietumos Lieldienās cilvēki pulcējas vietā, kuru sauc Haux, un kopīgi ēd milzīgu svētku omleti, kas gatavota no vairāk nekā 4000 olām un vairāk nekā 45 kilogramiem bekona, sīpolu un ķiploku.
Grieķijā Korfu salā Lieldienās, tieši sestdienās ap plkst. 11:00, iedzīvotāji dodas uz saviem māju balkoniem vai ielas un met zemē māla traukus. Šī tradīcija Grieķijā aizsākās 16. gadsimtā, kad cilvēki, gatavojoties Jaunajam gadam, izmeta pa logu visas savas nevajadzīgās un vecās mantas. Viņuprāt, plīstoši trauki aizbaida prom ļaunos garus un iezīmē jaunu sākumu.
Luksemburgieši trešajā gavēņa svētdienā svin svētkus ar nosaukumu Bretzelsonnden. Šajos svētkos puiši noskatītajai meitenei dāvina kliņģeri. Ja meitene pieņem puiša dāvinājumu, tad viņam ir ļauts Lieldienās, tieši svētdienā, apciemot meiteni. Šajā dienā meitenei ir pretī puisim jādāvina ola. Gadījuma, ja ir garais gads, kā tas ir šogad, tad lomas tiek mainītas un meitenes puišiem dāvina kliņģerus.
Zviedrija un vēl dažas citas Skandināvijas valstis pavasarī svin tā saukto Helovīnu. Šie kostīmu svētki notiek tieši dienu pirms Lielās piektdienas. Bērni pārģērbjas par raganām un iet pie citiem diedelēt saldumus. Apmaiņā pret gardumiem bērni parasti pieaugušajiem dāvina izrotātus vītolu zarus vai zīmējumus. Šī tradīja ir attīstījusies no leģendas, ka zviedru raganas pirms Lieldienām devušās uz Blåkulla - ballēties ar velnu. Lai pārliecinātos, ka raganas neatgriezīsies, zviedri Lieldienu svētdienā dedzina lielus ugunskurus.
