Vai zinājāt, ka Latvijas teritorijā līgavas zagšana tika aizliegta 1422. gadā, lai vienkāršie ļaudis neprecētos pēc savas patikšanas, bet kungs varētu sapārot labākos strādniekus? Un to, ka XVI gadsimtā ļaudīm bija spiestā kārtā jāprecas baznīcā? Un kāzas nedrīkstēja svinēt ilgāk par divām dienām, un ēst un dzert pilnām mutēm arī nebija ļauts. Kāzu mielastam ēdieni un dzērieni bija limitēti.
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā līdz 1. septembrim ir skatāma izstāde Kāzu tradīcijas, un muzeja vēsturnieces Ilzes Harunas stāstījums ir vislielākā pievienotā vērtība, jo viņa ar vārdiem atdzīvina katru eksponātu. To nav daudz, bet I. Haruna noteic: «Visi muzeja krājuma priekšmeti nav izstādīti, jo tad jau vairs nav izstāde, bet piebāzts utenis.»
Vēsturniece saka - mēs atceramies padomju laika kāzu tradīcijas kā kaut ko košu, vērienīgu, taču arī tolaik tās nāca no mūsu tautas senatnes. «Pamats nav mainījies, mainījusies tikai mode. Tas attiecas arī uz ticējumiem. Mēs uzskatām, ka visādiem māņiem neticam, tomēr no seniem laikiem ir nodzīvojuši ticējumi un zemapziņā gribam tos ievērot. Tā tas notiek arī šodien,» atgādina I. Haruna. Gan par atskatīšanos pār plecu, gan par sveces nodzišanu - nevilšus šos brīdinājumus atceramies kāzu dienā. Gan jau ir vēl kāds, kurš laulību ceremonijas noslēgumā cenšas uzkāpt uz kājas savam partnerim - kurš uzkāpj pirmais, tas stūrēs ģimenes dzīvi.
Ekspozīcijā ir dokumenti, kas liecina, ka pat drūmākajos padomju gados cilvēki laulājušies baznīcā. «Par daudzām lietām, arī kāzu tradīcijām, mums patīk teikt, ka tās tika noliegtas. Bet tā nebija. Tautas dziesmas izmantoja arī padomju gados, pat tagad mēs tik daudz vairs neizmantojam. Ko tikai neizgudroja, lai būtu jautri. Šajos laikos vairs nav vedējpāris, bet ir kāzu rīkotāji, un parasti sieviete ieved jauno pāri dzīvē, un, manuprāt, tas īsti nav pareizi,» saka I. Haruna.
Izstādē apkopotas fotogrāfijas arī par galda klājumiem un auto rotājumiem. Saldus pusē, izrādās, bijušas iecienītas kāzu mašīnas, kas greznotas ar vīra cepuri un meitas vainadziņu. Ziedu vijas un gredzeni - tā jau bija padomju klasika.
I. Haruna vērtē izstādes jēgu: «Mēs varam salīdzināt, vai ir kas mainījies un kā. Tradīcijas pārdzīvoja visus padomju laikus un ir saglabājušās - arī mūsdienās ir guldināšana, modināšana, pūra dalīšana, tikai atšķiras tas, ko katrs jaunais pāris izvēlas dāvināt, tie vairs nav cimdi, dvieļi un deķi. Kāzas tomēr ir lielākie godi jau kopš senatnes, un tā apziņa mūsos joprojām ir saglabājusies. Par to aicinām aizdomāties.»
24. augustā Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā notiks pasākums Nopietni nenopietnās kāzas, un pirmie 10 apmeklētāji, kuri iegādāsies biļeti, tiks pie iespējas izbraukt ar leģendāru automašīnu un nofotografēties skaistos kadros Saldus pilskalnā.
