Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. "Rimi Gardēži atklāj, kādas ir Lieldienu tradīcijas pasaulē.
Svarīga Lieldienu galda sastāvdaļa Polijā ir sviesta skulptūra jēra formā. Jērs simbolizē jauno pavasara sākumu un dabas atmošanos.
Jērs Lieldienu laikā ir cieņā arī Grieķijā, tiesa šeit tiek arī izmantota pati jēra gaļa. Lieldienās pēc svētku mises, atgriežoties mājās, tiek ēsta tradicionālā jēra kunģa zupa ar īpašu olu-citrona mērci.
Itāļiem Lieldienas asociējas ar saldo desertu gubanu - tā ir salda, mutē kūstoša brioša maize, pildīta ar šokolādi un rozīnēm. Pildījuma gatavošanā, tiek pievienots arī alkohols, lai radītu spēcīgākas garšu nianses. Gubana atgādina izsmalcinātāku versiju par mums ierasto svētku klinģeri.
Lieldienu laikā Nīderlandē tiek dzerts tradicionālais dzēriens Advocaat, kas gatavots no olām, cukura un brendija. Pēc garšas tas atgādina maigā olu liķiera garšu. To parasti dzer pirms maltītēm kā aperatīvu vai izmanto kā gardu mērci pankūkām un vafelēm.
Tas ir sāļais pīrāgs/maize, kas pildīts ar čorizo desu un vārītām olām.
Pavisam vienkāršas, bet debešķīgi gardas brioša bulciņas ar iegrieztu krustu, dažkārt klātas plānā glazūrā - tādas Lieldienās noteikti jānobauda Apvienotajā Karalistē.
Lieldienu šķiņķa garšu nianses var būdz daudz un dažādas, tas var būt visai pikants, dažkārd ar karamelizētu glazūru, pat nedaudzu saldenu piegaršu. Klasika, pēc kuras parasti tiecas visi svētku viesi.
Zivi no sākuma izvāra vai sacep, pēctam marinē īpašā sautējumā. Maltītē pasniedz aukstu ar maizi un salātiem.
Arī Latvijā var nogaršot šo tradicionālo Lieldienu ēdienu, par kuru populārākas ir vien krāsotās Lieldienu olas.
Tradicionāli šī kūka/keks tiek cepts tievā un augstā formā, bieži vien ar cukura glazūru augšā. Tradicionāli šo maizi iesvēta mācītājs, vēlot laimi ģimenei.
