tēriņi

Ikviens no mums ir mēģinājis plānot savus ikdienas tēriņus: pierakstīt tos uz lapiņas vai telefonā, analizēt, kam visvairāk tiek iztērēta nauda un kādam pirkumam tā jāatlicina, un tamlīdzīgi. Bieži vien šāda rēķināšana beidzas pēc pirmā vai otrā mēneša, jo tā ir sarežģīta un laikietilpīga. Taču tehnoloģijas finanšu pārvaldību ir padarījušas vienkāršāku – tagad varam izmantot dažādas mobilās aplikācijas, kas ļauj daudz efektīvāk uzraudzīt ikmēneša izdevumus.

Latvijas simtgades pasākumu kulminācija ir notikusi, un atliek izvērtēt to, kas izdevies, un to, kas sanācis ne pārāk labi. Svinību intensīvākā diena bija 18. novembris, bet valsts nākamo simtgadi ievadīja koncerts pie Nacionālās bibliotēkas Mīlestības vārdā. 18+. Iespējams, konstruktīvam vērtējumam vēl ir par agru, arī Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa plāno līdz šā gada nogalei sagatavot 18. novembra svētku programmas izvērtējumu. Biznesa augstskola Turība vakar rīkoja diskusiju Simtgades pasākumi – veiksmīgs ieguldījums vai līdzekļu izniekošana?, kurā jau tika salikti akcenti, ko ir vērts uzklausīt un kā rīkoties turpmākajos trīs gados – kamēr beigsies Latvijas simtgades svinību piecgade.

Rudens ir laiks, kurā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienas tēriņi palielinās, tāpēc vasaras izskaņa ir laiks, kad sākt domāt par to, kā izlietot esošo naudu efektīvi un tādējādi iekrātu ziemai. Aicinām iepazīties ar "Ferratum Bank" piedāvātajiem padomiem.

18 pasaules valstu vidū Latvijas iedzīvotāji šīs vasaras brīvdienu tēriņiem plāno atvēlēt 25% jeb ceturto daļu savu ikmēneša ienākumu. Salīdzinoši igauņi ir iecerējuši tērēt 36,5%, liecina jaunākās Ferratum barometra aptaujas rezultāti.

Spontāni pirkumi atlaižu un akciju laikā, bezrūpīga nelielu pirkumu veikšana un kaitīgie ieradumi ir galvenie papildus tēriņi, kas atstāj negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju personīgo budžetu Latvijā. Lielākoties nelietderīgu tēriņu dēļ Latvijas iedzīvotāji ik mēnesi šķiras no 20 līdz pat 100 eiro, 89% gadījumu atzīstot, ka, stingrāk kontrolējot savus ikdienas izdevumus, no tā varētu izvairīties, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par budžeta plānošanu.

Latvijā pēdējā gada laikā 40,1% respondentu ienākumi nav mainījušies, 39,9% tie ir palielinājušies, bet 17,8% - samazinājušies, liecina jaunākā "Maxima mazumtirdzniecības kompass" iedzīvotāju iepirkšanās paradumu pētījuma dati.

Ja nebūtu simtgades fonda naudas atbalsta, tad biļetes uz Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas pasākumu Gaismas raksti maksātu nevis 30 eiro, bet 180 eiro, saka SIA Latvijas koncerti valdes loceklis Guntars Ķirsis. Tie, kuri nevarēs nopirkt biļeti, uzvedumu varēs noskatīties tiešraidē televīzijā. Ir saprotams, ka jauna mākslas darba radīšana maksā dārgi, Latvijas Nacionālā bibliotēka nav bezizmēra un tajā paredzētajam pasākumam jānorit saskaņā ar autoru ieceri, tomēr jautājums urda: vai valsts svētki domāti, lai tos skatītos televīzijā vai piedalītos?

2017. gada 2. un 3. ceturksnī novērojams lielāks konservatīvisms produktu izvēlē – samazinājies to pircēju skaits, kuri labprāt iegādājas jaunus produktus, bet palielinājies to skaits, kuri savos pārtikas produktu iegādes paradumos neko nemaina, liecina jaunākais „Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījums.

Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi plāno laicīgi, cenšoties turēties ieplānotā budžeta rāmjos (81%), taču tikai puse iedzīvotāju (51%) tiešām svētku laikā naudu tērē prātīgi un tikai tik daudz, cik ieplānots – liecina Norvik Bankas veiktās aptaujas dati. Trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka pēc svētkiem ir “pa nullēm” un līdz nākamajai algas dienai dzīvo taupīgi, taču 15% šie svētki atstāj negatīvu ietekmi uz finansēm. Tāpēc pēc svētkiem nereti nākas “savilkt jostu”.

Šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 171,97 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Lai gan tas ir par aptuveni diviem procentiem mazāk nekā pērn, mūsu valstī dzīvojošie joprojām ir gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā teju visās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, Vācijā un Horvātijā aptaujātie cilvēki.

Valsts prezidenta kancelejas darbības nodrošināšanai nākamgad plānots tērēt 5 705 927 eiro, kas būs par 6,7% vairāk nekā šogad, paredz 2018.gada budžeta likumprojekts.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju (73 %) šovasar ieplānojuši doties atvaļinājumā un vairāk nekā puse (51 %) tam plāno atvēlēt 500 – 1000 eiro.

Šogad vasaras sezonā Latvijas iedzīvotāji plānojuši izdot 65% no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem, liecina Ferratum Vasaras Barometra 2017 rezultāti. Lai arī tas ir vairāk nekā plānotie vasaras izdevumi pērn, tomēr joprojām mazāk nekā plāno tērēt iedzīvotāji kaimiņvalstīs.

Budžeta izlietojuma atbilstība noteiktajam mērķim joprojām "klibo" un vairāki miljoni eiro ir tērēti neatbilstoši plānotajiem mērķiem, šodien žurnālistus informēja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Krievijas radītās draudu sajūtas dēļ Centrāleiropas valstis pagājušajā gadā palielinājušas militāros izdevumus par 2,4%, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts (SIPRI).

Portāls delfi.ee informē, ka gaismā nākuši bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa prezidentūras tēriņi. Ilvess no Prezidenta biroja izsniegtās kredītkartes 10 mēnešos iztērējis vairāk nekā 90 000 eiro.

Latvijas iedzīvotāji ir gan praktiski, gan taupīgi, jo lielākais vairums jeb 90% ikdienā izvēlas iegādāties dažādas lietotas preces, liecina mobilo sakaru operatora Amigo veiktā aptauja. Neapstrīdami vispieprasītākās lietotās preces ir apģērbi un mēbeles, kuras iegādājas attiecīgi 71% un 61%aptaujāto.Nedaudz piesardzīgāki iedzīvotāji ir attiecībā uz lietotu elektroierīču iegādi, argumentējot to ar uzticības trūkumu ierastajai šādu lietu iegādei “no rokas” un ar to saistītām bailēm no slēptiem defektiem.

Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem pārtika un sabiedriskais transports izmaksā dārgāk nekā Viļņā vai Tallinā dzīvojošajiem. Rīdziniekiem pēc dzīvokļa rēķina samaksāšanas, kā arī izdevumiem par sabiedrisko transportu un pārtiku citām vajadzībām, piemēram, bērnu skološanai, apģērbu un apavu iegādei, atliek divas reizes mazāk naudas nekā līdzīgai ģimenei Tallinā.

2014.gadā minimālā nepieciešamā summa ikdienas izdevumu segšanai palielinājusies par 21 eiro jeb 5%, sasniedzot 452 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2014.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā apkopotais iedzīvotāju viedoklis par mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pietiekamību.

Valsts prezidenta kanceleja publiskojusi daļu 2010.gada tēriņu, laika posmā no 1.janvāra līdz 31.oktobrim.