2017. gada 2. un 3. ceturksnī novērojams lielāks konservatīvisms produktu izvēlē – samazinājies to pircēju skaits, kuri labprāt iegādājas jaunus produktus, bet palielinājies to skaits, kuri savos pārtikas produktu iegādes paradumos neko nemaina, liecina jaunākais „Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījums.
„Attiecībā uz pārtikas produktu iegādi pēdējo 12 mēnešu laikā, salīdzinot šī pētījuma rezultātus ar vasarā un pavasarī iegūtiem datiem, ir redzams, ka nedaudz samazinājies to cilvēku skaits, kuri labprāt iegādājas jaunus produktus, bet palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri savos paradumos attiecībā uz pārtikas produktu iegādi neko nemaina - no 16% maijā līdz 27% oktobrī,” stāsta „Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa. Kā vēl vienu interesantu īpašību iedzīvotāju iepirkšanās paradumos viņa izceļ to, ka rudenī iedzīvotāji mazāk savā uzturā lietojuši pusfabrikātus.
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes datiem, 3.ceturksnī pieaudzis par 9%, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, un tas varētu būt noticis vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir cenu kāpums - kopējā preču un pakalpojumu inflācija 2017. gada 3. ceturksnī bija 2,9%. Taču galapatēriņa izdevumu kāpumā sava loma šajā periodā ir gan nodarbinātības pieaugumam, gan vidējo darba algu pieaugumam, kas 3.ceturksnī sasniedza 6,6% pieaugumu pret pērnā gada 3.ceturksni.
Neskatoties uz to, ka inflācijas līmenis ierobežoja iedzīvotāju pirktspēju, ekonomiskā izaugsme un algu pieaugums šogad devis iespēju iedzīvotājiem tērēt nedaudz vairāk, ko apliecina arī pētījuma dati - vairākums iedzīvotāju (72%) uzskata, ka viņu tēriņi pēdējo 12 mēnešu laikā ir palielinājušies.
Scanpix
Tā uzskata par 4% vairāk respondentu nekā vasarā, un par 6% vairāk nekā pavasarī, kas nozīmē, ka ik mēnesi pieaug cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu tēriņi pieaug. Tajā pašā laikā 22% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu tēriņi ir saglabājušies tādā pašā līmenī, kā gadu iepriekš.
Vairākumam cilvēku, ar rudens sezonas iestāšanos, veikala atrašanās aspekts - tuvāk mājām, darbam (62%) vai pa ceļam no darba uz mājām (42%) - kļūst vēl svarīgāks nekā iepriekš. Joprojām iedzīvotājiem ir svarīgs veikala piedāvātais preču sortiments (39%), zemākās cenas (36%) un akciju (34%) piedāvājums. Interesanti, ka, salīdzinot ar vasarā veikto pētījumu, tieši rudenī palielinājusies nozīme preču cenai - akcijām un atlaidēm.
Līdzīgi kā pavasarī un vasarā veiktajos pētījumos, arī rudenī iedzīvotāji tika aicināti novērtēt savu apmierinātību ar dažādiem Latvijas veikalu tīkliem, tādos parametros kā sortiments, pārtikas preču kvalitāte, cenu līmenis, veikala pieejamība un sasniedzamība, apkalpošanas kvalitāte, ērta iepirkšanās, veikalu dizains, interjers un atmosfēra. Visaugstāko vērtējumu iedzīvotāji piešķīra veikalu tīklu veidotajiem sortimentiem (3,91 punkti) un veikalu pieejamībai un sasniedzamībai (3,90 punkti). Vismazāk Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar veikalu tīklu piedāvāto cenu līmeni (3,30 punkti). Kā norāda Z. Kaktiņa, iedzīvotāju neapmierinātība ar cenu līmeni veikalu tīklos varētu būt skaidrojama ar inflācijas līmeņa pieaugumu valstī kopumā.
Pētījums tika veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2017. gada oktobrī - tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.