72% iedzīvotāju uzskata, ka viņu tēriņi pēdējā gada laikā ir palielinājušies

© F64

2017. gada 2. un 3. ceturksnī novērojams lielāks konservatīvisms produktu izvēlē – samazinājies to pircēju skaits, kuri labprāt iegādājas jaunus produktus, bet palielinājies to skaits, kuri savos pārtikas produktu iegādes paradumos neko nemaina, liecina jaunākais „Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījums.

„Attiecībā uz pārtikas produktu iegādi pēdējo 12 mēnešu laikā, salīdzinot šī pētījuma rezultātus ar vasarā un pavasarī iegūtiem datiem, ir redzams, ka nedaudz samazinājies to cilvēku skaits, kuri labprāt iegādājas jaunus produktus, bet palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri savos paradumos attiecībā uz pārtikas produktu iegādi neko nemaina - no 16% maijā līdz 27% oktobrī,” stāsta „Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa. Kā vēl vienu interesantu īpašību iedzīvotāju iepirkšanās paradumos viņa izceļ to, ka rudenī iedzīvotāji mazāk savā uzturā lietojuši pusfabrikātus.

Mājsaimniecību izdevumu pieaugumam ir vairāki iemesli


Mājsaimniecību patēriņa izdevumi, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes datiem, 3.ceturksnī pieaudzis par 9%, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, un tas varētu būt noticis vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir cenu kāpums - kopējā preču un pakalpojumu inflācija 2017. gada 3. ceturksnī bija 2,9%. Taču galapatēriņa izdevumu kāpumā sava loma šajā periodā ir gan nodarbinātības pieaugumam, gan vidējo darba algu pieaugumam, kas 3.ceturksnī sasniedza 6,6% pieaugumu pret pērnā gada 3.ceturksni.

Neskatoties uz to, ka inflācijas līmenis ierobežoja iedzīvotāju pirktspēju, ekonomiskā izaugsme un algu pieaugums šogad devis iespēju iedzīvotājiem tērēt nedaudz vairāk, ko apliecina arī pētījuma dati - vairākums iedzīvotāju (72%) uzskata, ka viņu tēriņi pēdējo 12 mēnešu laikā ir palielinājušies.

Scanpix

Tā uzskata par 4% vairāk respondentu nekā vasarā, un par 6% vairāk nekā pavasarī, kas nozīmē, ka ik mēnesi pieaug cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu tēriņi pieaug. Tajā pašā laikā 22% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu tēriņi ir saglabājušies tādā pašā līmenī, kā gadu iepriekš.

Svarīgi, lai veikals tuvāk mājām, darbam vai pa ceļam


Vairākumam cilvēku, ar rudens sezonas iestāšanos, veikala atrašanās aspekts - tuvāk mājām, darbam (62%) vai pa ceļam no darba uz mājām (42%) - kļūst vēl svarīgāks nekā iepriekš. Joprojām iedzīvotājiem ir svarīgs veikala piedāvātais preču sortiments (39%), zemākās cenas (36%) un akciju (34%) piedāvājums. Interesanti, ka, salīdzinot ar vasarā veikto pētījumu, tieši rudenī palielinājusies nozīme preču cenai - akcijām un atlaidēm.

Neapmierina cenu līmenis


Līdzīgi kā pavasarī un vasarā veiktajos pētījumos, arī rudenī iedzīvotāji tika aicināti novērtēt savu apmierinātību ar dažādiem Latvijas veikalu tīkliem, tādos parametros kā sortiments, pārtikas preču kvalitāte, cenu līmenis, veikala pieejamība un sasniedzamība, apkalpošanas kvalitāte, ērta iepirkšanās, veikalu dizains, interjers un atmosfēra. Visaugstāko vērtējumu iedzīvotāji piešķīra veikalu tīklu veidotajiem sortimentiem (3,91 punkti) un veikalu pieejamībai un sasniedzamībai (3,90 punkti). Vismazāk Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar veikalu tīklu piedāvāto cenu līmeni (3,30 punkti). Kā norāda Z. Kaktiņa, iedzīvotāju neapmierinātība ar cenu līmeni veikalu tīklos varētu būt skaidrojama ar inflācijas līmeņa pieaugumu valstī kopumā.

Pētījums tika veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2017. gada oktobrī - tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Latvijā

Turpinām šķetināt sarežģītos jautājumus saistībā ar no trešajām valstīm ievesto un mūsu lielveikalos nopērkamo visu olu kvalitāti. Skaidrojam, ko nozīmē uz olu iepakojumiem lasāmie marķējumi un ko vērts likt pircējiem aiz auss, izvēloties tās vai citas olu ražotājvalsts produkciju. Uz sarunu aicinājām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Svarīgākais