Teju trešdaļai iedzīvotāju pēc Ziemassvētku tēriņiem nākas "savilkt jostu"
Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi plāno laicīgi, cenšoties turēties ieplānotā budžeta rāmjos (81%), taču tikai puse iedzīvotāju (51%) tiešām svētku laikā naudu tērē prātīgi un tikai tik daudz, cik ieplānots – liecina Norvik Bankas veiktās aptaujas dati. Trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka pēc svētkiem ir “pa nullēm” un līdz nākamajai algas dienai dzīvo taupīgi, taču 15% šie svētki atstāj negatīvu ietekmi uz finansēm. Tāpēc pēc svētkiem nereti nākas “savilkt jostu”.
Kā rāda aptaujas dati, tikai trešdaļai jeb 30% iedzīvotāju līdz šim nav gadījies iztērēt vairāk, kā var atļauties. Vēl 36% norāda, ka pēc svētku tēriņiem ir ierindā jau pēc pirmās algas dienas, taču 27% ir nācies pāris mēnešu “savilkt jostu”, lai negatīvais konta atlikums neietekmētu ikdienas finanšu plānošanu.
“Ziemassvētki ir laiks, kad, protams, vēlamies iepriecināt sev tuvos un mīļos ar lielākām vai mazākām dāvanām. Kā rāda aptauja, nereti tas būtiski ietekmē ģimenes budžetu, kas jaunā gada pirmos mēnešus liek būtiski sekot līdzi saviem tēriņiem. Tāpēc savlaicīga gatavošanās svētkiem, tostarp naudas plānošana, ir būtiska veselīgai finanšu ikdienai,” norāda Anna Vjaksa, Norvik Bankas privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja.
Scanpix
Ar dāvanu pirkšanu kā ar Jaunā gada apņemšanos
Kopumā tikai 13% respondentu norāda, ka svētkiem sāk gatavoties jau laicīgi, veidojot gan uzkrājumus, gan dāvanu sarakstu. Daudz biežāk (68%) Latvijas iedzīvotājiem ar dāvanu pirkšanu veicas gluži kā ar Jaunā gada apņemšanos - mērķis ir skaidrs un tiek plānots, bet iekļauties plānā līdz galam ne vienmēr izdodas.
Ja varētu šķist, ka impulsīvākas un izšķērdīgākas Ziemassvētku dāvanu iegādē ir sievietes, kamēr vīrieši - taupīgāki, tad aptaujas rezultāti atspoguļo pretējo. Svētkiem beidzoties, ar pozitīvu konta stāvokli var lepoties 59% sieviešu un 45% vīriešu.
No pieredzes nemācās
Runājot par nākotnes plāniem, no savas līdzšinējās pieredzes gatavs mācīties ir vien retais. Tikai 9% iedzīvotāju pauž gatavību nākamajā gadā Ziemassvētku dāvanām iekrāt nepieciešamo naudu, kamēr 18% godīgi atzīst, ka naudas tērēšana ir neatņemama svētku sastāvdaļa.