Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā sapratuši, ka ikdienā iespējams dzīvot taupīgāk un aktīvāk būtu jāveido regulāri uzkrājumi, tikmēr puse iemācījušies biežāk mazgāt rokas un izvairīties no publiskām vietām, noskaidrots Luminor bankas veiktajā aptaujā par to, kādas atziņas cilvēki guvuši ārkārtas situācijas laikā.
“Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi un to ietekme uz ekonomisko situāciju daudziem likušas pārdomāt savus ikdienas paradumus, tostarp tēriņus. Luminor aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka cilvēki ir iemācījušies dzīvot taupīgāk un vairāk uzmanības veltīt uzkrājumiem - 34% respondentu atzina, ka ikdienā var tērēt mazāk naudas, un 35% norādīja, ka aktīvāk jāveido uzkrājumi. Šīs divas atziņas iet roku rokā - samazinot, iespējams, liekus ikdienas tēriņus, ikviens var ietaupīt līdzekļus, lai iekrātu “drošības spilvenam”, kas palīdzēs justies drošāk un vieglāk pārdzīvot neparedzētas situācijas. Regulāros uzkrājumus visvieglāk sākt veidot, izmantojot vienkāršu norēķinu kontu, kur ik mēnesi pārskaitīt kaut nelielu summu,” saka eksperte Jekaterina Ziniča.
Interesanti, ka par uzkrājumu veidošanu vairāk aizdomājušies jauni cilvēki - 45% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem apņēmušies vairāk iekrāt, tikmēr vecumā no 60-74 gadiem to plāno darīt tikai 25%. Arī samazināt ikdienas tēriņus visvairāk iemācījušies jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (39%) un studenti (47%). “Aptaujas rezultāti norāda uz pretrunīgu tendenci - visbiežāk tieši cilvēki ar augstiem ienākumiem sapratuši, ka aktīvāk jāveido regulāri uzkrājumi, nevis iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, kam finansiālais drošības spilvens būtu daudz svarīgāks. Piemēram, 40% no cilvēkiem ar mēneša ienākumiem no 1251 līdz 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas, atzina, ka būtu jāiekrāj vairāk līdzekļu, kamēr no respondentiem ar ienākumiem no 551 līdz 750 eiro mēnesī šim apgalvojumam piekrita katrs trešais aptaujātais (30%),” uzsver Jekaterina Ziniča.
Papildu atziņām par finansēm, Latvijas iedzīvotāji sapratuši arī to, ka vajadzētu vairāk izvairīties no publiskām vietām (50%), biežāk mazgāt rokas (47%), apgūt digitālās prasmes (25%), bet 23% respondentu ir secinājuši, ka var veiksmīgi strādāt no mājām. Tikmēr desmitā daļa pandēmijas laikā nav guvuši nekādas atziņas.