Latvijā 40% iedzīvotāju ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespējams veidot uzkrājumus un aizsargāt savas ģimenes finanses, tāpēc viņu finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas, aģentūrai LETA norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta pētījums.
Tagad, kad veikalos viss kļūst arvien dārgāks, mēs lielāku uzmanību veltam tam, lai netērētu liekus naudas līdzekļus. Šie astoņi padomi lieti noderēs, kad dosieties uz veikalu iepirkties!
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, pieauga par 23,6%. Tā kā gada laikā vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā šajā laikā palielinājās par 16,9%, tad pirkumu fiziskais apjoms maijā bija par 6,7 procentu punktiem lielāks nekā pērn.
Vairums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir veikuši kādas izmaiņas naudas tērēšanas paradumos, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, vēsta TV3 raidījums “900 sekundes”.
Trešdaļa jeb 33% Latvijas iedzīvotāju, lai uzlabotu savu finanšu situāciju, šogad plāno netērēt vairāk naudas, kā tiek nopelnīts, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Četras Eiropas Savienības (ES) aģentūras un 19 dalībvalstis piektdien uzsāka operāciju, lai pārbaudītu 800 miljardu eiro lielās pandēmijas krīzes ekonomikas stimulēšanas programmas līdzekļu izlietojumu nākamo sešu gadu laikā.
Beidzot izstrādāts vairākus gadus gaidītais tā sauktais iztikas minimuma grozs jeb mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžets, kas zinātniski pamato, kāds ir nepieciešamais ienākumu līmenis dzīvošanai Latvijā un kādas preces un pakalpojumi grozā ietilpst, ziņo Latvijas Televīzijas Ziņu dienests.
Našķos, niekos un spēlītēs iztērēta kabatas nauda visbiežāk vecākos sajūsmu neizraisa. Kur bērni tērē naudu, un vai par labu uzvedību un atzīmēm izsniegt kabatas naudu? Kādas kļūdas kabatas naudas piešķiršanā visbiežāk pieļauj vecāki?
Pēc pandēmijas un klātienes tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas daudzi no mums var vēlēties sevi palutināt ar dažādiem pirkumiem, izklaidēm vai atpūtu, tomēr svarīgi atcerēties arī par savu kopējo finanšu veselību.
Aptaujā noskaidrojies, ka astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem izvēlas dzīvot ilgtspējīgāk, ikdienā dažādos veidos taupot resursus. Tomēr daudzi aptaujas dalībnieki uzskata, ka dzīvot dabai draudzīgāk traucē nesakārtota infrastruktūra, ka tas ir dārgi vai pārāk laikietilpīgi.
Veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju, "Holm Bank Latvia" noskaidroja, ka tuvāko trīs mēnešu laikā 44% cilvēku naudu plāno tērēt par nelieliem pirkumiem, piemēram, iegādājoties apģērbu un apavus, savukārt 37% iecerējuši ieguldīt līdzekļus mājokļa labiekārtošanai.
Jau vairākus gadus vērojama pāreja no skaidras naudas izmantošanas uz karšu norēķiniem, un pandēmijas gadā šī tendence turpinājusies un pat kļuvusi izteiktāka.
Latvijā mājsaimniecībās, kurās galvenais pelnītājs ir jaunāks par 30 gadiem, tērē par 9% vairāk nekā mājsaimniecībās vidēji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā sapratuši, ka ikdienā iespējams dzīvot taupīgāk un aktīvāk būtu jāveido regulāri uzkrājumi, tikmēr puse iemācījušies biežāk mazgāt rokas un izvairīties no publiskām vietām, noskaidrots Luminor bankas veiktajā aptaujā par to, kādas atziņas cilvēki guvuši ārkārtas situācijas laikā.
Turpmākā mazumtirdzniecības attīstība būs lielā mērā atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies ierobežot Covid-19 izplatību, un, prognozējams, ka arī turpmāk iedzīvotāji būs daudz piesardzīgāki savos tēriņos un daudzi atliks lielāku pirkumu veikšanu uz vēlāku laiku, informēja Ekonomikas ministrija (EM).
No trīs Baltijas valstīm visvairāk naudas pārtikai jāatvēl Igaunijas iedzīvotājiem. Pārtikas produktu iegāde vienam Igaunijā dzīvojošajam izmaksā vidēji 170 eiro mēnesī. Tomēr Latvijā, kur pārtikai viens cilvēks atvēl mazāk nekā ziemeļu kaimiņi (vidēji 134 eiro mēnesī), šie izdevumi ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, jo arī ienākumu līmenis mums ir ievērojami zemāks.
Simtgades svinības nav mainījušas iedzīvotāju patriotisma līmeni, kaut arī svinību virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu (vēlēšanos veidot valsts un nācijas nākotni), piederības sajūtu valstij un mīlestību pret Latvijas zemi – šāds secinājums izriet no Valsts kontroles saimnieciskā gada pārskata par 2018. gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.