Pētījums: Latvijas vecāki bieži izvairās ar bērniem runāt par naudu
"Swedbank" Finanšu institūta veiktā aptauja* atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās grūtības sagādā naudas vērtības izpratne un pārdomātu pirkumu veikšana (39%). Lai arī vecāki atzīst, ka savas naudas prasmes pamatā ieguvuši no “dzīves skolas”, tomēr cer, ka bērni tās apgūs arī skolā.
Neskatoties uz to, ka nauda ir ikdienas sastāvdaļa un arī sarunām par to būtu jābūt ikdienišķām, vecāki atzīst, ka par naudu ar bērniem visbiežāk runā tikai pēc nepieciešamības (60%), bet regulāras sarunas uztur vien 28%. Pēc pētījuma datiem novērojams, ka regulāru sarunu nozīmi ar bērniem biežāk uztur sievietes, kamēr vīrieši to ierosina retāk.
Domājot par piemērotāko vecumu, kad bērnus sākt iepazīstināt ar naudu, vecāku vidū visbiežāk dominē skolas gaitu uzsākšanas posms - 45% gadījumu par naudu vecāki sākuši runāt laikā, kad bērns sasniedzis 6 līdz 9 gadu vecumu. Tam cieši seko pieeja, kas paredz bērna iepazīstināšanu ar naudas jautājumiem jau agrāk - pirms 6 gadu vecuma, kad tiek apgūtas pirmās izpratnes un prasmes par naudu. Šādu pieeju piekopj vairāk nekā trešdaļa jeb 38% vecāku.
Sarunās visbiežāk dominē tēmas par tēriņu lietderīgumu (72%), naudas vērtības apzināšanos (67%), taupīšanas un uzkrājumu nepieciešamību (52%), kā arī bērnu pašu iespējām gūt ienākumus strādājot (50%). Krietni retāk vecāki pārrunā tēmas, kas saistītas ar digitālās naudas formām (20%), naudas aizņemšanos un aizdošanu (15%), kā arī investīcijām (6%). Arī vērtējot, kurās ar naudu saistītajās jomās bērni skolās būtu vairāk jāizglīto, vecāku vidū priekšplānā izvirzās budžeta plānošana, naudas vērtības apzināšanās un krāpniecisku darījumu atpazīšana. Savukārt mazāku uzmanību vecāki pievērš tēmām, kas saistītas ar tehnoloģiju un finanšu tirgus attīstības sniegtajām iespējām — jomām, kas interesē visvairāk pašus jauniešus.
“Katra paaudze aug dažādos ekonomikas apstākļos, tāpēc ne visas dzīvei būtiskās finanšu prasmes iespējams iemācīties tikai no vecākiem. Piemēram, investīciju iespējas finanšu tirgos, kas šodien ir viena no nākotnes labklājības pamatprasmēm, mūsu iepriekšējām paaudzēm nemaz nebija pieejamas. Finanšu pratība jāstiprina ne vien ģimenēs, bet arī skolās, kur bērniem iespējams dot mūsdienīgu un praktisku skatījumu uz to, kā gudri rīkoties ar naudu. Tieši tāpēc jau ceturto gadu nākam talkā gan vecākiem, gan skolotājiem, organizējot “Naudas dienu”, kam pieteikties var visas skolas, un šogad tā veidota kā finanšu kvests, kas bērniem trīs mācību stundu laikā ļaus interaktīvā un vecumam atbilstošā veidā apgūt dažādas finanšu prasmes,” atzīmē "Swedbank" finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Lai arī paši vecāki atzīst, ka savas naudas prasmes pamatā ieguvuši no “dzīves skolas” (91%), darba (69%) un vecākiem (65%), tomēr vairums jeb 81% gaida un pat rēķinās, ka finanšu pratību viņu bērns apgūs ne tikai ģimenē un no praktiskās pieredzes, bet arī skolā. Tajā pašā laikā liela daļa (45%) uzskata, ka skolas mācību saturā naudas prasmes tiek apgūtas nepietiekamā līmenī.
