Teātris

Rīgas Krievu teātra jaunā aktrise Dana Čerņecova svētdien saderinājusies ar savu mīļoto vīrieti Igoru Šeļegovu – par šo priecīgo notikumu viņa pavēstīja draugiem savā profilā sociālajā tīklā facebook.com.

 Jau par tradīciju kļuvušas dramatiskā teātra aktieru-absolventu diploma izrāžu skates, un arī šajā pavasarī Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) absolvē 18 jauni aktieri.  

Sestdien, 30. maijā, ieplānota sezonas pēdējā pirmizrāde Valmieras teātrī – Sudraba gaisma ir pasaulslavenā gruzīnu režisora un dramaturga Rezo Gabriadzes luga, ko Valmieras teātrī iestudē Mihails Gruzdovs, dzimis un audzis valmierietis.

Tie teātri, kuri kopj abonementu tradīciju, ir atklājuši 2015./2016. gada sezonas piedāvājumu saviem skatītājiem un sākuši abonementu pārdošanu.

"Tā kā man šai izrādē ir jāspēlē akordeons, bet līdz šim to nemācēju, es ļoti centīgi mācījos. Tā man bija jauna pieredze un labs izaicinājums," saka aktrise Karīna Tatarinova. Viņai rīt pirmizrāde – Mārtina Makdonas lugā Klibais no Inišmānas (1996), ko Liepājas teātrī iestudējis režisors Regnārs Vaivars.

No 17. līdz 20. maijam Liepājas teātris viesosies Nacionālajā teātrī, izrādot savus jaunākos un skatītāju un teātra profesionāļu visvairāk novērtētos iestudējumus.

Nacionālajā teātrī Elmāra Seņkova iestudēto Antigoni gribas salīdzināt ar jūgendstila vāzi – smalku, reljefainu porcelāna darbu, kas atstāj fascinējošu iespaidu.

Latvijas Nacionālais teātris sācis izrādīt pašu aktieru „iz dzīves” noskatīto un izveidoto izrādi "Ž-Ž-Žurka klāt!", kurā parodēti un kariķēti daudzi politiķi. Tiesa, kamēr citi politiskās pasaules varenie kritiku uztver ar smaidu, tikmēr kādreizējais Nacionālā teātra aktieris savus kolēģus meties apsaukāt un kaunināt.

Marts tuvojas ar daudziem jauniestudējumiem visos valsts dramatiskajos teātros, bet virkne uzvedumu martā un aprīlī piedzīvos pēdējās rādīšanas reizes, turklāt biļetes var iegādāties ar atlaidēm.

3. un 4. martā Dailes teātrī viesosies Maskavas A. Puškina teātris ar izrādi Figaro kāzas. Franču dramaturga, pulksteņmeistara, izgudrotāja Pjēra Ogistēna Karona de Bomaršē (1732–1799) lugu iestudējis režisors Jevgeņijs Pisarevs, sadarbojoties ar scenogrāfu Zinoviju Margoļinu un kostīmu mākslinieku Leonīdu Aleksejevu. Pirmizrāde notika pagājušā gada aprīlī.

Janvāra pēdējā pilnā nedēļa ir galā, bet dzīve joprojām lēkā kā zirdziņš uz šaha galdiņa. Straujo lēcienu zigzagi un to radītās sekas ir neprognozējamas. Arī tagad jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, piemēram, kas notiks pēc vēlēšanām Grieķijā? Starp citu, šī tēma nebūt nav tik ģeogrāfiski tāla, kā varētu šķist, kaut vai tāpēc, ka dzīvojam vienotā eirozonā un mūsu nacionālās valūtas šūpināšana Grieķijā sitīs pa kabatu arī Latvijā, īpaši tajā Latvijas daļā, kas jau tagad dzīvo no rokas mutē. Situācija tiešām ir visnotaļ interesanta. Latvija gada sākumā rātni atdeva astronomisku starptautiskā parāda summu, bet var puslīdz droši saderēt, ka grieķi to centīsies nedarīt un Latvija viņiem vēl sirsnīgi piemaksās. Vai viņiem tas izdosies? Laiks rādīs.

Liepājas teātra Hanana, Valmieras teātra Siltumnīca un Doktors Živago – tās ir izrādes, kuras februārī tiks spēlētas pēdējo reizi.

«Cik nu šai darba procesā esmu varējis viņu iepazīt, domāju, ka esam diezgan atšķirīgi cilvēki. Pat diametrāli pretēji,» saka jaunais aktieris Mārtiņš Upenieks (25). Viņam svētdien pirmizrāde – galvenā loma izrādē par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu Padegs par Padegu, ko iestudējis aktieris un režisors Varis Piņķis.

«Jebkura balva ir tava darba novērtējums, un katram aktierim tas ir svarīgi. Krodera balva man ir vissvētākais apbalvojums, augstākā mana mūža atzinība,» saka izcilā Dailes teātra aktrise, pirmās Krodera balvas (2014) ieguvēja Indra Briķe.

«Katram jādara tas, kas viņam sanāk vislabāk. Ja man sanāk spēlēt komēdijas, tad man tās ir jāspēlē,» sapratis lieliskais komiķis Jānis Jarāns. Viņš ir tik ļoti noslogots, jo skatītāju mīlēts un pieprasīts, ka divus gadus nav bijis kalnos slēpot, kas ir liela viņa kaislība, un divus gadus nav bijis golfa laukumā.

Dž. Dž. Džilindžera Saules bērni Dailes teātrī var pārsteigt skatītājus, kas pieraduši pie šā režisora spilgtās formas inscenējumiem. Lielajā zālē iestudējot čehoviskāko Maksima Gorkija lugu, režisors atgriezies pie reālpsiholoģiskā teātra. Kaut pirmizrādē polifoniskais plūdums vēl bija nevienmērīgs, galvenokārt atšķirīgas aktierdarba kvalitātes dēļ, Saules bērni ir veiksme.

Jaunajam Rīgas teātrim (JRT) arī nākamajā sezonā nāksies palikt ēkā Lāčplēša ielā, kaut arī pašas ēkas rekonstrukciju tas neaizkavēs, aģentūrai LETA pastāstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.

«Šī man ir pirmā tāda veida loma; tā ir pietiekami smaga un interesanta. Man ir saldsērīgas izjūtas. Emocionālas,» saka aktrise Ērika Eglija par Ļizas lomu režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētajā Maksima Gorkija lugā Saules bērni, kas uz Dailes teātra Lielās skatuves pirmizrādi piedzīvos šovakar.

Padomju literatūras klasika – no Odesas nākušo Iļjas Ilfa (Fainzilberga) un Jevgeņija Petrova (Katajeva) romāns Divpadsmit krēsli ir asprātīgs un ironisks, satīrisks un parodisks laikmeta spogulis, kultūrvēsturiska liecība par padomju valsti sociālisma sākumposmā un Jaunās ekonomiskās politikas laikā. Ko, pavērsis šo spoguli pret šodienu, liek ieraudzīt Alvis Hermanis Jaunā Rīgas teātra (JRT) iestudējumā?

Koncertzālē "Rīga" notika atjaunotā Latvijas Jaunatnes teātra pirmā iestudējuma "Un atkal Pifs" pirmizrāde.