Nodokļu reformas dēļ nākamgad varētu samazināties gan spēļu automātu, gan spēļu zāļu skaits, prognozēja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Vērzemnieks.
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti atbalstījuši vēl 33 azartspēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā.
Rīgas domes deputāti otrdienas vakarā atbalstīja Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas ierosinājumu un nolēma komersantiem likt likvidēt deviņas spēļu zāļu vietas.
Var gaidīt azartspēļu firmu atbildes reakciju Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas lēmumam neļaut deviņām spēļu zālēm darboties to pašreizējās telpās galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Tas nozīmē spēļu zāļu slēgšanu, bet ne uzreiz – piecus gadus pēc attiecīga Rīgas domes lēmuma pieņemšanas. Domes sēdē jautājums vēl jāskata.
Rīgas domes deputāti šodien atbalstīja spēļu zāļu aizliegšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, un pašvaldības Juridiskā pārvalde sāks gatavot lēmuma projektus par spēļu zāļu vietas atteikšanu komersantiem.
Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja atteica sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "NB" atļauju spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai Čaka ielā 39.
Valstij būtu jāpievērš lielāka uzmanība nelegālo interneta azartspēļu apkarošanai Latvijā, aģentūrai BNS atzina Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs.
Valsts budžeta konsolidācijas ietvaros palielinot nodokli azartspēlēm, var samazināties spēļu zāļu un spēļu automātu skaits Latvijā, aģentūrai BNS norādīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.
"Azartspēles kā lāpa deg visā Latvijā, bet pēdējo trīs gadu laikā nav uzlikts neviens papildu nodoklis. Tātad kāds viņus lobē! Slepkavība Jēkabpilī nav pirmais gadījums, tās ir sekas. Atbildība par to ir jāuzņemas Finanšu ministrijai un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai," uzskata bijušais Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis.
Pērn no izlozēm un azartspēlēm valsts ir iekasējusi 22 miljonus latu – par aptuveni astoņiem miljoniem latu mazāk nekā 2008. gadā. "Grūti pateikt, kā būs šogad, jo 2009. gada laikā par 40 procentiem samazinājās azartspēļu vietu skaits un par 27 procentiem saruka spēļu zāļu skaits.