Spēļu ellēm prognozē pamatīgu kritumu

Pērn no izlozēm un azartspēlēm valsts ir iekasējusi 22 miljonus latu – par aptuveni astoņiem miljoniem latu mazāk nekā 2008. gadā. "Grūti pateikt, kā būs šogad, jo 2009. gada laikā par 40 procentiem samazinājās azartspēļu vietu skaits un par 27 procentiem saruka spēļu zāļu skaits.

Šogad valsts un pašvaldības budžetos no azartspēļu un izložu rīkošanas plānots iekasēt 17,8 miljonus latu," Neatkarīgajai stāsta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

S. Birne cer, ka šogad azartspēļu biznesa kritums apstāsies, taču Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) uzskata, ka tirgus, iespējams, samazināsies vēl par ceturto daļu.

Lai iegūtu azartspēļu organizēšanas licenci, uzņēmējam jābūt apmaksātam viena miljona latu pamatkapitālam, turklāt par katru uzstādīto spēļu automātu vai kazino spēļu galdu jāmaksā nodokļi. Piemēram, par katru karšu un kauliņu spēles galdu jāmaksā 9600 latu nodoklis, par katru videospēļu un mehānisko automātu spēles vietu – 1680 latu nodoklis. Kopš 2008. gada decembra spēļu zāļu skaits ir samazinājies par 121 jeb 27 procentiem. Spēļu automātu skaits samazinājies par 5531 jeb 40 procentiem. Aizvērti četri kazino, kazino spēļu galdu skaits samazinājies par 82 jeb 45 procentiem.

"LSBA uzskata, ka 2010. gads būs ļoti smags azartspēļu nozarei un iespējamie finanšu rādītāju uzlabojumi būs sagaidāmi tikai 2011. gadā. 2010. gadā apgrozījuma kritums salīdzinājumā 2009. gadu varētu būt 15–25 procentu robežās. Ņemot vērā, ka azartspēļu nozare tiek nepamatoti politizēta, arī Saeimas vēlēšanas var negatīvi ietekmēt nozari, jo, iespējams, atkal būs kādi politiskie spēki, kas vēlēsies izmantot šo nozari, lai uzlabotu savus reitingus," Neatkarīgajai komentē LSBA padomnieks Arnis Marcinkēvičs.

Šajā biznesa nozarē nodarbināti apmēram 4000 cilvēku, no kuriem daļa, samazinoties spēļu vietu skaitam, būs spiesti zaudēt darbu. Bet pirms pāris gadiem politiķi cerēja, ka Latvija varētu kļūt par mazo Lasvegasu Krievijas spēlmaņiem.

"Diemžēl nav piepildījušās vairāku politiķu izteiktās prognozes par Krievijas azartspēlmaņu pārcelšanos uz Latviju pēc tam, kad Krievijā faktiski tika aizliegtas azartspēles. Galvenais iemesls ir tas, ka Krievijā joprojām turpina strādāt gan spēļu zāles, gan kazino, kas atraduši dažādas nepilnības likumos," skaidro LSBA pārstāvis.

LSBA norāda, ka Rīgas domes iecere par vērienīga izklaides centra būvniecību ar viesnīcām un kazino ir vien skaists sapnis, jo tam nepieciešamas daudzu simtu miljonu latu investīcijas, bet atdeve šādam projektam Latvijas apstākļos nebūs nekad.

***

UZZIŅAI

2009. gadā no azartspēļu un izložu rīkošanas nodokļos iekasēti:

- azartspēļu nodoklis 14,8 miljoni latu

- izložu nodoklis 0,6 miljoni latu

- azartspēļu vietu nodoklis pašvaldībās 4,9 miljoni latu

- valsts nodevās par licencēm 1,7 miljoni latu

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

***

STATISTIKA

1.01.2010. – 333 spēļu zāles, 8182 spēļu automāti, 7 kazino, 99 kazino spēļu galdi

1.12.2009. – 348 spēļu zāles, 8704 spēļu automāti, 7 kazino, 99 kazino spēļu galdi

1.12.2008. – 454 spēļu zāles, 13 713 spēļu automāti, 11 kazino, 181 kazino spēļu galds