Rīgas vēsturiskajā centrā aizliedz spēļu zāles; jāslēdz 41 spēļu zāle

Rīgas domes deputāti šodien atbalstīja spēļu zāļu aizliegšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, un pašvaldības Juridiskā pārvalde sāks gatavot lēmuma projektus par spēļu zāļu vietas atteikšanu komersantiem.

Deputāti atbalstīja domes lēmuma projektu par pašvaldības rīcību, kas būšot vērsta uz to, "lai izpildītu Augstākās tiesas 2017.gada 24.februāra blakus lēmumu lietā par atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā, un sakārtotu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši saistošo noteikumu "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasībām".

Ar domes lēmumu Rīgas domes Juridiskajai pārvaldei tiek uzdots sagatavot lēmumu projektus par katru konkrēto spēļu zāli, kura atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Ar šiem lēmumiem pašvaldība atteiks komersantiem spēļu zāles vietu.

Savukārt pēc tam, kad pašvaldība pieņems lēmumu par spēļu zāles vietas aizliegumu konkrētai spēļu zālei, komersantam atbilstoši likumam, būs vēl pieci gadi, lai biznesu šajā vietā aizvērtu.

Nora Krevņeva/ f64 photo agency

Sēdē tika norādīts, ka lēmuma projekti tiks sagatavoti par 41 spēļu zāli un par katras aizliegumu Rīgas domei būs jābalso atsevišķi. Rīgas pilsētas pašvaldība esot gatava, ka komersanti domes lēmumus pārsūdzēs un būs jāiesaistās tiesvedībā. Pat ja lēmumi tiks pārsūdzēti, no brīža, kad pašvaldība pieņems lēmumu, piecu gadu laikā spēļu zāles būs jāslēdz.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) iepriekš skaidrojis, ka dome divus sasaukumus pēc kārtas nav izsniegusi nevienu atļauju spēļu zāļu ierīkošanai ne tikai Rīgas vēsturiskajā centrā, bet visā Rīgas administratīvajā teritorijā. Komersanti par to ir sūdzējuši domi tiesā un tiesas ir spriedušas dažādi. Savukārt tās spēļu zāles, kuras atļauju saņēmušas vairāk kā pirms astoņiem gadiem, ir darbojušās likumā noteiktajā kārtībā, nevis pēc domes gribēšanas vai negribēšanas.

Politiķis uzsvēra, ka ar atzinību un pateicību tiek pieņemts šis Augstākās tiesas blakus lēmums, kas pašvaldību iedrošina ne tikai turpināt neizsniegt jaunas atļaujas, bet arī slēgt jau esošās. Turklāt viņš pauda cerību, ka arī citas tiesas šo Augstākās tiesas blakus lēmumu izlasīs un respektēs.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Vērzemnieks uzsvēris, ka priekšlikums aizliegt spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā grauj uzņēmējdarbības vidi.

Tas nozīmējot, ka uzņēmējiem neesot iespējams domāt par jebkādu investīciju aizsardzību, tiesisko paļāvību un biznesa plānošanu ilgtermiņā. LSBA arī uzskata, ka gan AT, gan arī atbildīgās Rīgas domes komitejas interpretācija par saistošajiem noteikumiem nav korekta. Proti, atbilstošajiem noteikumiem būtu jāparedz, ka netiek izsniegtas atļaujas jaunām azartspēļu organizēšanas vietām, nevis tiek slēgtas jau esošās.