"Azartspēles kā lāpa deg visā Latvijā, bet pēdējo trīs gadu laikā nav uzlikts neviens papildu nodoklis. Tātad kāds viņus lobē! Slepkavība Jēkabpilī nav pirmais gadījums, tās ir sekas. Atbildība par to ir jāuzņemas Finanšu ministrijai un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai," uzskata bijušais Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis.
Ar azartspēlēm agrāk saistītais biznesmenis norāda, ka pašlaik nedarbojas neviens likums, kas kontrolētu naudas inkasāciju. "Acīmredzot taupības nolūkos spēļu zāles naudu savāc vienā punktā un tikai tad nodod tālāk, jo to var atļauties, – inkasācijas sistēma pie mums nav izstrādāta," saka J. Dāvis.
Nodokļi pārāk zemi
Komentējot, vai likuma robu dēļ paveras iespēja netraucēti uzglabāt arī melno kasi, uzņēmējs izsakās lakoniski: "Tas ir 200 procenti!" J. Dāvim nav izprotams, kāpēc alkoholam palielina akcīzi, mediķiem, skolotājiem un policistiem samazina algu, bet azartspēles "kā baltais balodis lido zilās debesīs". Piemēram, Latvijā par vienu spēļu automātu mēnesī maksā 145 latus, Igaunijā 200 latus, bet Austrijā pat 700 latus. "Acīmredzot Birnes kundze lobē šo nozari," skarbi vērtē J. Dāvis.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) Kontroles departamenta direktors Edvīns Priede Neatkarīgajai norāda, ka pašlaik izstrādā jaunu azartspēļu kontroles sistēmu. Tai jābūt gatavai līdz 1. jūlijam. "Nedomāju, ka nodokļus pacels, par to vēl spriedīsim. Viss ir sākuma stadijā," saka E. Priede. Viņš stāsta, ka inkasācijas likums tagad nav ieviests, jo katra iestāde pati gādā par naudas savākšanu. Agrāk, kad darbojās 1500 azartspēļu vietas, to inkasāciju reglamentēja. Tagad, kad Latvijā darbojas 327 zāles, naudas izņemšana notiek gandrīz katru dienu, tāpēc likums neesot vajadzīgs.
Nozagti 104 500 lati
Versiju par iespējamu melno kasi, kas glabājusies Jēkabpils spēļu zālē Fenikss, izsaka arī Latvijas iekšlietu darbinieku arodbiedrības pārstāvis Andrejs Melnalksnis. Viņš savulaik policijas koledžā Kauguros bijis pasniedzējs vienam no uzbrukuma dalībniekiem, Denisam Hristoforidi. "Viņš bija uzcītīgs, nepīpēja, nedzēra. Vēlāk, kad arodbiedrība pārstāvēja abus brāļus tiesā, mums teica par viņu slikto slavu, bet tam nebija nekādu pierādījumu," stāsta A. Melnalksnis. Viņš pieļauj, ka par naudas plūsmu un grafiku uzzinājis tieši kāds no brāļiem Hristoforidi, jo viens no viņiem spēļu zālē Fenikss Jūrmalā strādājis par apsargu. "Pilnīgi iespējams, ka viņi redzēja, ka tur ir arī nelikumīga nauda, par kuras nolaupīšanu neviens neziņotu," saka A Melnalksnis.
Tomēr SIA Alfor finanšu direktore Dace Konrade baumas noliedz un norāda, ka laupītāju guvums bijis 104 500 latu. Summa bijusi tik liela, jo neilgi pirms uzbrukuma atvesta nauda no visa rajona.
IAUI dati liecina, ka pašlaik SIA Alfor ir lielākais un veiksmīgākais azartspēļu uzņēmums Latvijā. Pērnā gada deviņos mēnešos tā apgrozījums bija 20,8 miljoni latu. Kopumā Jēkabpilī ir astoņas spēļu zāles un 184 spēļu automāti.
Pāvels pārdzīvojis nelaimīgu mīlestību
Nozieguma dalībniekus vieno fakts, ka četri mācījušies policijas koledžā Kauguros, bet vēlāk visi dzīvojuši Tukuma rajonā. Par vienu no uzbrucējiem, Pāvelu Hristoforidi, viņa bērnības draudzene Inita Pole izsakās pozitīvi. "Viņš bija izpalīdzīgs, saprotošs un – pats galvenais – bezgalīgi cienīja savu ģimeni – tēti, mammu un brāli. Deniss viņam vienmēr ir bijis autoritāte, jo, pēc Pāvela stāstītā, brālis dzīvoja ļoti pareizu dzīvi," teica I. Pole. Viņa 2007. gadā pametusi Latviju, un kontakts ar bērnības draugu pārtrūcis. Inita nespēj noticēt, ka sirsnīgais Pāvels piedalījies noziegumā. "Atceros, kā Pāvels pārdzīvoja savas pirmās mīlestības, jo mazu brītiņu es biju viņam kā uzticības persona. Puisis 18 gados pat raudāja ar lielām un palīgā saucošām asarām, meklēja padomu, kā mierināt savu sasāpējušo sirsniņu. Intereses Pāvelam bija labi un bezrūpīgi dzīvot, lai nekas netrūktu viņam un viņa ģimenei. Bet nekad nekas neliecināja, ka bezrūpīgo dzīvi viņš varētu censties iegūt noziedzīgā ceļā," saka Inita.