Inspekcija: Spēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētā ir politisks lēmums bez ekonomiska izvērtējuma

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Rīgas domes lēmums slēgt visas spēļu zāles galvaspilsētā ir politisks lēmums bez ekonomiska izvērtējuma, teica Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne.

Viņa uzsvēra, ka Rīgas domes lēmums slēgt spēļu zāles visā galvaspilsētā ietekmēs visu azartspēļu nozari, kas radīs būtiskus zaudējumus ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašvaldību un valsts budžetos. Tāpat Birne norādīja, ka Rīgas domei lēmums bija ekonomiski jāizvērtē, skatoties arī no biznesa perspektīvas, "nevis balstīt uz emocijām".

Vienlaikus Birne norādīja, ka azartspēļu nozarē ir nepieciešami uzlabojumi, kas attiecas uz spēļu zāles izvietojumu Rīgā, bet kategoriska aizvēršana neradīs azartspēļu atkarīgo skaita samazinājumu un veicinās ēnu ekonomiku.

"Tagad azartspēles ir pieejamas arī internetā, it īpaši nelegālās. Mēs strādājam, lai iedzīvotāji neveicinātu ēnu ekonomiku un neatbalstītu nelicenzētās azartspēles, bet diemžēl vairums cilvēki tās atradīs. Viss, kas ir aizliegts ir "saldais auglis", un vienmēr būs kāds, kas izvēlēsies turpināt spēlēt azartspēles - arī nelegālajā vidē," pauda Birne.

Birne uzsvēra, ka pēc šī Rīgas domes lēmuma gaidīs Finanšu ministrijas priekšlikumus, kā atspēkot valsts budžetā iespējamos zaudējumus, ņemot vērā to, ka azartspēļu uzņēmēji ik gadu valsts budžetā iemaksā izložu un azartspēļu nodevu un nodokli vairāku tūkstošu eiro apmērā.

Viņa prognozēja, ka lēmumam sekos ilgstoši tiesiskie procesi.

LETA jau ziņoja, ka pēc vairāk nekā stundu ilgiem savstarpējiem pārmetumiem Rīgas domes deputāti trešdien, 27.martā, vienbalsīgi pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Opozīcijas deputāti valdošajai koalīcijai pārmeta, ka šis esot Eiropas Parlamenta vēlēšanu triks, jo pirms nepilna gada šādu pašu lēmumu rosināja Jaunā konservatīvā partija, taču tobrīd koalīcija to vienbalsīgi noraidīja.

Savukārt koalīcijas partiju deputāti opozicionāriem pārmeta, ka to pārstāvji ilgstoši valstiskā līmenī nav darījuši neko, lai pašvaldībām cīņā ar azartspēļu aizvēršanu palīdzētu.

Neraugoties uz ilgajiem apvainojumiem un pārmetumiem, deputāti lēmumu par azartspēļu vietu izskaušanu pilsētā pieņēma vienbalsīgi.

Lēmums paredz domes Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu sagatavot Rīgas domes lēmumu projektus par pakāpenisku izsniegto spēļu zāļu atļauju anulēšanu, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš skaidroja, ka process būšot ilgs un sarežģīts, jo lēmumprojekts būs jāizstrādā par katru spēļu zāli atsevišķi un arī lēmumus domniekiem būs jāpieņem par katru zāli individuāli. Kopumā šādu spēļu vietu Rīgā esot gandrīz 200.

Liepiņš arī skaidroja, ka brīdī, kad dome pieņems lēmumu par kādas konkrētas spēļu vietas likvidēšanu, komersantam būs doti pieci gadi, lai to aizvērtu. Tas nozīmē, ka pilnībā likvidētas azartspēļu vietas Rīgā varētu būt ne ātrāk kā 2024.gadā.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais