Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) ir gatava individuāli strādāt ar pašvaldībām par gaidāmajām izmaiņām skolu tīklā, pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes klāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viens no protesta veidiem ir parakstu vākšana sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv", kur ir iesniegtas trīs iniciatīvas, proti, par Mērsraga vidusskolas un Ēdoles pamatskolas saglabāšanu, kā arī par mazo lauku vidusskolu saglabāšanu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopīgajā sēdē gan tagadējās, gan sagaidāmās koalīcijas partiju deputāti pateica daudzus skarbus vārdus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto skolu slēgšanas plānu un tikpat vienprātīgi izvairījās no jebkādas rīcības, ar kādu varētu šo plānu grozīt vai atcelt.
“Teju katru dienu kāds no politiķiem, sākot ar premjeru, turpinot ar ministriem un deputātiem, kuri pamanās tikt ēterā, piesauc izglītības kvalitāti un “tēš” vienas un tās pašas muļķības: maza skola – nav kvalitātes, liela skola – ir kvalitāte. Tieši kādā veidā uzlabosies izglītības kvalitāte, ja skolēnu ar mācīšanās grūtībām ieliks lielā klasē?” vaicā Gundega Rancāne, Makašānu amatu vidusskolas direktore. Aplamības ar izglītības sistēmas “reformu” turpinās, un mēs par to arī turpināsim runāt.
Šogad reorganizācija skars vismaz 15 izglītības iestādes, savukārt piecas skolas tiks likvidētas, tomēr lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu plānots pieņemt vēl vairākās pašvaldībās, tostarp Rīgā, tāpēc kopējais reorganizējamo un likvidējamo izglītības iestāžu skaits, visticamāk, pieaugs, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par reorganizētajām, slēgtajām un dibinātājām izglītības iestādēm 2019.gadā.
Rīgas domes opozīcijas partija "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) prasa skaidrojumus par Rīgas domes Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas aizvadītās nedēļas ceturtdienā pieņemto lēmumu slēgt un apvienot vairākas galvaspilsētas izglītības iestādes.
Plānu Rīgā slēgt un apvienot vairākas izglītības iestādes Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērtēs tikai pēc skolu tīkla sakārtošanas lēmuma pieņemšanas Rīgas domē, skaidroja IZM.
Palēnām pildās saraksts ar šogad likvidēt un reorganizēt plānotajām izglītības iestādēm. Šobrīd tādu ir desmit, kam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) devusi «savu svētību»: četri bērnudārzi, divas sākumskolas, divas pamatskolas, internātskola un vakarskola.
Pēdējais mācību gads gaidāms Valkas novada Zvārtavas pagasta Ozolu sākumskolai, kas šobrīd ar septiņiem skolēniem ir Latvijas mazākā skola.
Nākamajā mācību gadā durvis skolēniem vairs nevērs 16 izglītības iestādes, kuru vidū ir gan internātskolas, gan pamatskolas, gan bērnudārzi. 18 piedzīvos statusa maiņu: četras vidusskolas zaudēs 10. līdz 12. klašu posmu, viena – kļūs par sākumskolu, divas vidusskolas tiks apvienotas vienā, bet deviņām pamatskolām turpmāk nebūs 7. līdz 9. klases, kā arī divas pirmsskolas iestādes pievienos skolām.
Izglītības iestāžu reorganizācija un slēgšana kļuvusi jau par gluži ierastu lietu, un arī nākamais mācību gads nebūs izņēmums. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pērn un aizpērn akceptēja vairāku skolu likvidāciju un statusa maiņu, bet vēl rindā gaida vairāki pieteikumi. Tie iezīmē arvien ātrāku pamatskolu pārtapšanu par sākumskolām: patlaban ir zināmas desmit šādas mācību iestādes.
Skolas slēgšana ir nāves spriedums konkrētai teritorijai telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Ar nākamo mācību gadu slēgs vai reorganizēs veselu rindu skolu (arī vidusskolas), un pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau devusi zaļo gaismu izmaiņām deviņu izglītības iestāžu liktenī. Taču ir skaidrs, ka šim sarakstam punkts vēl nav pielikts, jo ministrija vēl izvērtē septiņu vietvaru pieteikumus.
"Oktobris jau ir tāds skolotāju mēnesis, mani bijušie skolēni arī zvana un apsveic, bet prāts nemaz nenesas uz svinēšanu," privātā sarunā nopūšas kāda skolotāja, kurai gan ir laimējies saglabāt savu darba vietu – pretēji daudziem citiem kolēģiem, kas nu zīlē, uz kurieni braukt: uz Īriju, uz laukiem pie radiniekiem vai uz vietējo darba biržu.