Tiks slēgtas 16 izglītības iestādes. Noskaidro, kuras

© Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Nākamajā mācību gadā durvis skolēniem vairs nevērs 16 izglītības iestādes, kuru vidū ir gan internātskolas, gan pamatskolas, gan bērnudārzi. 18 piedzīvos statusa maiņu: četras vidusskolas zaudēs 10. līdz 12. klašu posmu, viena – kļūs par sākumskolu, divas vidusskolas tiks apvienotas vienā, bet deviņām pamatskolām turpmāk nebūs 7. līdz 9. klases, kā arī divas pirmsskolas iestādes pievienos skolām.

Vislielākās izmaiņas gaida Gulbenes novada izglītības iestādes: jau kopš 2015. gada tika sākta Gulbenes vidusskolas pārtapšana par sākumskolu, nu 2017. gada septembrī tā būs noslēgusies. Vēl līdzīga reorganizācija gaida Druvienas, Krišjāņa Valdemāra pamatskolas - tās arī kļūs par sākumskolām, jo bērnu skaits 7.-9. klasēs bijis tik mazs, ka nācās veidot apvienotās klases. Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi ar 2018. gadu «noņemt palielināto koeficientu mērķdotācijām» tām pamatskolām, kur šajā posmā būs apvienotās klases, un lai segtu šo robu, pašvaldībai vajadzētu piemaksāt pārāk lielu summu pedagogu algām, tika nolemts statusu mainīt jau nākamajā mācību gadā, skaidro Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls. Arī Gulbīša vidusskola šā gada 1. septembrī kļūs par pamatskolu, un jau iepriekšējos divus gadus netika veidotas 10. klases, jo arī šī skola nevarētu iegūt IZM noteikto minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā. Ja skolēni pēc reorganizācijas neizvēlēsies citu mācību iestādi, tad «teorētiski sākumskolām, kurām pievienotas arī bērnudārzu grupas, vajadzētu dzīvot arī turpmāk», uzskata A. Šķēls, norādot, ka pašvaldība skolām noteikusi kā zemāko slieksni - 50 bērnu kopumā. Taču, protams, ar vienu lineālu visu nevarot mērīt, tāpēc iespējami izņēmumi. Svarīgi arī, kā vecāki reaģēs uz notikušo - ja viņi masveidā izvēlēsies bērnam citu skolu, tad gan var nākties to arī slēgt. Tāds liktenis piemeklējis 16 izglītības iestādes no 11 vietvarām: Varakļānu novadā Stirnienes pamatskolu, Neretas novadā - Sproģu, Balvu novadā - Briežuciema, Bauskas novadā - Ozolaines, Apes novadā - Vidagas Sikšņu, Krāslavas novadā - Sauleskalna, Alūksnes novadā - Mālupes pamatskolu, kā arī Ventspilī Vakara vidusskolu, Rudbāržu (Skrundā), Piejūras (Carnikavā) un Drabešu (Amatas novads) internātpamatskolu. Vēl gada sākumā Amatas novada pašvaldība apsvēra iespēju saglabāt šo izglītības iestādi, nu ir nolēmusi to slēgt, bet Drabešu sākumskolu pārveidot par pamatskolu, izvietojot pamatskolas klases bijušajā internātskolā. Šobrīd skolai tiekot meklēts jauns direktors, norāda Amatas novada Izglītības pārvaldes galvenais speciālists Uldis Blīgzna. Tiesa, pirmā kārta beigusies bez rezultātiem, jo divas pretendentes teju pēdējā dienā savu kandidatūru atsaukušas. Tieši no jaunā skolas vadītāja būs atkarīgs, kādu ceļu ies mācību iestāde, piemēram, liekot uzsvaru tajā uz amatu mācību.

Vēl šim slēgto skolu pulciņam jāpieskaita septiņi bērnudārzi, bet no 2018. gada 1. septembra šim sarakstam pievienosies arī Ilzenes pamatskola Alūksnes novadā.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.