Pašvaldības ķeras klāt vidusskolām

© F64

Ar nākamo mācību gadu slēgs vai reorganizēs veselu rindu skolu (arī vidusskolas), un pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau devusi zaļo gaismu izmaiņām deviņu izglītības iestāžu liktenī. Taču ir skaidrs, ka šim sarakstam punkts vēl nav pielikts, jo ministrija vēl izvērtē septiņu vietvaru pieteikumus.

Šobrīd IZM ir saskaņojusi Cēsu 2. vidusskolas un Cēsu pilsētas pamatskolas, kā arī Rīgas 24. pamatskolas un Rīgas 32. vidusskolas apvienošanu, Krāslavas novada Indras vidusskolas pārtapšanu par pamatskolu un Kokneses novada Pērses pamatskolas – par sākumskolu. Piecām mācību iestādēm šis būs pēdējais skolas gads: Rīgas 68. vidusskolai, Jēkabpils novada Bērzgala pamatskolai, Gulbenes novada Bērzu sākumskolai, Aknīstes novada Gārsenes un Madonas novada Sarkaņu pamatskolām.

Gārsenes muiža paliek tukša

Gārsenes pamatskolā palicis vien 21 skolēns, un Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene atzīst, ka jau vairākus gadus lauzījuši galvu, kā uzturēt skolu, kas izvietota Gārsenes pilī. Taču nu sapratuši, ka ilgāk vairs vilkt nevar. Lai gan pils nebūt neatrodas nomalē, tuvējās mājās jauniešu maz – daudzi devušies prom uz pilsētām un ārzemēm. Tagad tikai jādomā, ko darīt ar pili (vienā tās daļā ir novadpētniecības muzejs) un bez darba paliekošajiem pedagogiem. Bērni, visticamāk, dosies skoloties uz 11 kilometrus attālo Aknīstes vidusskolu. V. Dzene piebilst, ka arī Asares pamatskolas, kur audzēkņu skaits nokrities līdz 40 (1.–9. klasēs mācās 29), pastāvēšana dara raizes. Necik priecīga aina neesot arī Aknīstes vidusskolas 10.–12. klašu posmā, taču patlaban pašvaldība vēl negrasās šīs mācību iestādes statusu mainīt.

Jāsakārto skolu sistēma

Jēkabpils novada izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Elga Ūbele, kas atbild arī par Salas, Viesītes, Krustpils un Aknīstes novadu izglītības iestāžu darbu, norāda, ka visās šajās pašvaldībās kopumā skolēnu skaits ik gadu krītas par 30–50 un Gārsenes un Bērzgala skolām tuvākajos gados vēl var pievienoties citas. «Par Bērzgala pamatskolu jau pirms sešiem gadiem novadu reorganizācijas laikā spriedām, ko darīt, bet tad vēl tur bija 30–40 bērnu, bet tagad to ir vien 14, tāpēc tika nolemts šo lietu vairs nestiept garumā,» skaidro E. Ūbele, secinot, ka šobrīd izglītības iestāžu sistēma ir sakārtota Viesītes un Salas novadā, bet arī pārējām viņas pārziņā esošajām vietvarām šo jautājumu vairs nevajadzētu atlikt. Tas attiecas arī uz lauku vidusskolām, kurās dažviet 10.–12. klasēs nav pat desmit bērnu. Novada izglītības darba vadītāja teic, ka problēma ir arī tukšās skolu ēkas, – ne vienmēr tās var pārveidot par multifunkcionāliem centriem, kā tas ir Dunavā, kur šāds risinājums ļāvis saglabāt arī skolu, kurā mācās 25 bērni.

Sāpīgi cirpieni

Lai gan IZM publiskotajā sarakstā minēta vien Krāslavas novada Indras vidusskola, pirms dažām dienām deputāti nolēmuši slēgt arī Aulejas pamatskolu. «Jau labu laiku tajā bija mazliet vairāk nekā 20 audzēkņu – nākas ne tikai pa divām, bet vairākām klasēm apvienot. Esam ar vecākiem šo jautājumu izrunājuši un, visticamāk, vadāsim bērnus uz Krāslavu,» teic Krāslavas novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Vitālijs Aišpurs. Pieņemt lēmumu pārveidot Indras vidusskolu par pamatskolu pamudinājusi IZM iecere noteikt šā posma klasēs 14 skolēnu minimālo skaitu. Turklāt pašlaik skolā ir tikai viena vidusskolas klase un nekā cerīgāka nav arī turpmāk.

Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Miglāne stāsta, ka patlaban skolu apmeklē 23 audzēkņi – vienā klasē mācās vidēji 2,5 skolēni, ziņo LETA.

No jaunā mācību gada slēgtās Aulejas pamatskolas skolēni turpinās izglītoties tuvējās mācību iestādēs – Konstantinovas sākumskolā un Grāveru pamatskolā, kā arī tiks vesti uz Krāslavas pamatskolu un Krāslavas valsts ģimnāziju, kur 7.–9. klašu audzēkņiem piedāvās arī iespējas dzīvot skolas internātā. Lai nodrošinātu audzēkņiem transportu līdz mācību iestādēm, pagasts plāno iegādāties mikroautobusu. Ņemot vērā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu vecāku lūgumu, Aulejas pagastā plānots saglabāt pirmsskolas izglītības grupu, ko no skolas telpām pārcels uz pagastmāju, tādējādi saglabājot darbu diviem pedagogiem.

No slēdzamās Aulejas pamatskolas pedagogiem divi ir pirmspensijas vecumā. Viņi sākumā stāsies uzskaitē kā bezdarbnieki un saņems viņiem pienākošos pabalstu, bet pēc tam dosies pelnītā atpūtā. Trim bez darba palikušajiem jaunas nodarbinātības iespējas piedāvās pašvaldība. Vairāki darbinieki Aulejas pamatskolā jau tagad strādā amatu savienošanas kārtībā. Faktiski pilnīgi bez darba paliks tikai viena skolotāja, kurai jau tagad ir samērā neliels stundu skaits, teica L. Miglāne. Pašlaik meklē investoru, kas būtu ieinteresēts uzņemties slēdzamās Aulejas pamatskolas ēkas apsaimniekošanu.

Gulbenieši arī slēdz skolu

Vidusskolu jautājums sasāpējis arī Gulbenes novadā, apliecina pašvaldības izglītības darba vadītājs Arnis Šķēls, uzsverot, ka dome nu ķērusies klāt šā jautājuma sakārtošanai, vispirms optimizējot Gulbenes pilsētas trīs vidusskolas, ar laiku atstājot tikai Valsts ģimnāziju un 2. vidusskolu. Pirmais sāpīgais grieziens jau izdarīts, un nākamajā mācību gadā Gulbenes vidusskolā, kurai tiek pievienota Bērzu sākumskola (tur mācās 162 bērni), netiek komplektēta 7. un 10. klase. Ar 2016./2017. mācību gadu netiek veidota 7., 8 un 10., 11. klase, bet ar 2017. gada 1. augustu Gulbenes vidusskolu reorganizēs par sākumskolu.

Latvijā

“Rakstivāls”, “Uz Tukumu pēc literatūras” un Vidzemes prozas lasījumi — nevar atcerēties citu gadu, kad Latvijā no nekā būtu radušies veseli trīs jauni literārie festivāli, turklāt to līmenis uzreiz ir tāds, ka tie ne vien elpo pakausī vecajiem pasākumiem, bet liek arī ieraudzīt to vājās vietas.

Svarīgākais