Aizkraukles novada pašvaldībai valsts piešķirs Atveseļošanas fonda finansējumu 4,4 miljonu eiro apmērā par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, otrdien nolēma valdība.
Līdz šim pašvaldības valsts budžeta mērķdotāciju pārdalījušas par labu izglītības iestādēm ar mazāku skolēnu skaitu, liedzot lielo skolu pedagogiem saņemt lielāku atlīdzību, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Šī gada 27. maijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē pārrunāja jautājumus par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un darba samaksu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un izglītības programmu paraugiem, informē LPS Komunikācijas nodaļa.
Koalīcijas tālākas diskusijas un galīgā lēmuma pieņemšana par skolu tīkla reformas jautājumiem pārvirzījusies uz vēlāku laiku, secināms no valdības politiķu šodien paustā pēc iknedēļas kopīgās sanāksmes.
Koalīcijā joprojām nav panākta gala vienošanās par skolu tīkla un finansēšanas reformu. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc koalīcijas sanāksmes pauda, ka pēc notikušajām sarunām ar pašvaldībām Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veic jaunus aprēķinus, jo visi iespējamie labojumi un priekšlikumi atstāj ietekmi uz budžetu un finansēm, tādēļ nepieciešams veikt pārrēķinus piedāvātā modeļa sākotnējā versijā.
“Runājam, kuras skolas slēdzam, kuru neslēdzam, bet nerunājam par to, ka ir katastrofa ar šo kompetenču izglītību un ka izglītība grimst nevis tādēļ, ka ir maza skola, bet gan tāpēc, ka nevar izpildīt ministrijas izstrādātās vadlīnijas,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” saka RSU emeritētā profesore, politoloģe Ilga Kreituse.
Koalīcijai būtu jāvienojas par termiņu, kad visām pašvaldībām jānonāk līdz skolu jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai, šodien pēc tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) neatkāpsies no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" ieviešanas, taču pieļauj, ka pāreja uz to varētu būt par gadu ilgāka nekā sākotnēji bija plānots.
Skolu tīkla reformu sākotnēji varētu īstenot caur pilotprojektu, tajā iekļaujot tikai izmaiņām gatavās pašvaldības, pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais jaunais skolu finansēšanas modeļa projekts "Programma skolā" ir pamats diskusijai, būtiski pilnveidojams un uzlabojams, ieklausoties nozares profesionāļos, bet nav brīnumu atslēdziņa, kas kā ar burvja mājienu atrisinās visas problēmas Latvijas izglītības sistēmā, uzskata Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pēc "Apvienotā saraksta" (AS) iebildēm valdošās koalīcijas partneri piekrituši no nākamā gada budžeta likumprojektu paketes izņemt Izglītības likuma grozījumus, kas bijuši iecerēti kā sākums skolu tīkla reformai, ziņo Latvijas Televīzija.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauž neizpratni par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā skolu tīkla reorganizācijas modeļa virzīšanu izskatīšanai valdībā bez saskaņošanas ar visām iesaistītajām pusēm.
Plānots piešķirt papildu naudu daļai vispārējās izglītības iestāžu pedagogu, ja attiecīgā pašvaldība būs uzlabojusi savu skolu tīklu, paredz valdības 12.jūnija sēdei sagatavotais lēmumprojekts.
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākusi sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla optimizāciju, kā pamatu izmantojot nesen veikto pētījumu. Kurzemes reģions atšķirībā no Latgales atbalsta ministrijas redzējumu – par to konstruktīvā sarunā ar Kurzemes plānošanas reģiona vietvaru pārstāvjiem pārliecinājies nozares ministrs Kārlis Šadurskis.
Pētījums par optimālo skolu tīklu izraisījis kaislības dažādos līmeņos. Tā veicējiem un pasūtītājam – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) – pārmet gan neprecīzu datu izmantošanu, gan sašaurinātu skatījumu uz izglītības iestādēm.