Jautājumā par ziedošanos valsts labā 61,1% iedzīvotāju uzskata, ka skolās nebūtu jāmāca bērnus atdot dzīvību par Latviju, liecina konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma "Laba skola: vēlmes un vērtējums" rezultāti.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri noteikt visiem pedagogiem cieto algu – 533 latu apmērā par slodzi, lai tādējādi novērstu nevienlīdzību dažādu pašvaldību skolotāju darba samaksā, lielākā daļa nozarē strādājošo uzskata par nemotivējošu un «izrautu no konteksta».
«Kas tāds piedzīvots pirmo reizi,» par 50 Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņu viesošanos, lai atrisinātu konfliktu ar Jelgavas tehnikuma audzēkni, saka Pulkveža O.Kalpaka ielas mācību iestādes direktora vietniece audzināšanas darbā Nadežda Bergfelde.
Daudzas Pierīgas pašvaldības atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem nevar žēloties ne tikai par iedzīvotāju trūkumu, bet arī par bērnu pieplūdumu izglītības iestādēs – daudzviet tiek pat domāts par bērnudārzu un skolu tīkla paplašināšanu.
Ja no nākamā mācību gada tiks ieviesta jaunā kārtība skolēnu mācību līdzekļu nodrošināšanā, kas paredz lielāko izdevumu slogu uzlikt pašvaldību pleciem, pilsētām un novadiem būs jāmeklē papildu finansējums, kas mērāms desmitos un simtos tūkstošu latu, bet Rīgā pat 2,6 miljonos latu.
Planšetdatoru nodrošināšanai skolēniem un viņu skolotājiem būtu nepieciešami ne vairāk kā 20 miljoni lati, intervijā aģentūrai LETA atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Pēdējos gados vērojama tendence, ka palielinās skolu neapmeklējušo bērnu skaits, un šajā mācību gadā izglītības iestādes Latvijā neapmeklē 12 618 skolēni obligātajā izglītības vecumā, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotie dati.
Ņemot vērā aktuālo skolēnu skaita samazinājuma problēmu Rīgas pašvaldības skolās, 25 izglītības iestādēm līdz šā gada 30.decembrim būs jāizstrādā turpmākās darbības un attīstības priekšlikumi, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.
Pērn viens no izglītības jomas karstajiem punktiem bija jautājums par bezmaksas izglītību, izraisot plašas diskusijas par to, kas jāgādā vecākiem, valstij un pašvaldībai.
Ministru kabineta (MK) noteikumi vispārizglītojošo un profesionāli tehnisko skolu audzēkņiem nepieļauj vairāk nekā 20 neattaisnoti kavētas stundas, un ir noteikti gana strikti pasākumi bastošanas ierobežošanai, tomēr skolas un citas atbildīgās institūcijas atzīst, ka cīņa ar kavētājiem nav viegla.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno no nākamā mācību gada atļaut skolotājiem, apgūstot 108 stundu maksas kursus, pasniegt arī citus mācību priekšmetus.
Šonedēļ Rīgā pēkšņi mirusi kādas Pārdaugavas skolas pirmās klases audzēkne. Visus vecākus ārkārtīgi satraukusi šī ziņa, jo ir bijušas bailes, ka meitenītes nāves iemesls ir kāda slimība, kas varētu skart arī citus bērnus.
Nepatīkamus brīžus nācies pārdzīvot Filadelfijas iedzīvotājam Ārtam Daineram, kurš piekritis izpalīdzēt draugiem, sagaidot pēc skolas viņu meitu, taču savā automašīnā aizvedis pavisam citu meiteni un izsludināts meklēšanā kā bērna nolaupītājs.
Lai gan izglītības iestādēm ir pienākums nodrošināt bērnam speciālu diētu, ja tā nepieciešama un to apliecina ārsta apstiprināta diagnoze, biedrība "Dzīve bez glutēna" regulāri saņem sūdzības no vecākiem, kuru bērniem šāda ēdināšana netiek nodrošināta vai pat tiek atteikta vieta izglītības iestādē, šodien žurnālistiem pastāstīja biedrības pārstāve Irina Rubinčika.
Savāds misēklis gadījies Zviedrijas Upsalas lēnes municipalitātes izglītības centram, kura darbinieki izsūtījuši paziņojumus par uzņemšanu sākumskolas sagatavošanas klasē 60 bērniem, tai skaitā arī 105 gadus vecajai Annei Eriksonei, vēsta izdevums The Local.
Latvijas Rektoru padome (LRP) pievienojusies tām augstskolām, kas izteikušas neuzticību izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, aicinot viņu atkāpties no ieņemamā amata.