Pērn viens no izglītības jomas karstajiem punktiem bija jautājums par bezmaksas izglītību, izraisot plašas diskusijas par to, kas jāgādā vecākiem, valstij un pašvaldībai.
Nu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi atbildības sadalījumu visām pusēm: vecākiem, valstij, pašvaldībai. Tiesībsargs un vecāku pārstāvji atzinīgi vērtē jauno kārtību, bet pašvaldības neslēpj sašutumu par to.
Tiesībsargs Juris Jansons, tiekoties ar preses pārstāvjiem, aizrautīgi slavēja IZM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par mācību līdzekļu nodrošināšanas kārtību, norādot, ka beidzot visām iesaistītajām pusēm ir precīzi noteikts, kas kam ir jānodrošina. Viņš uzsvēra, ka grozījumi izslēdz jebkādus pārpratumus un interpretācijas un steidzami jāvirza uz priekšu Saeimā, lai ar tiem var strādāt pašvaldības un skolas. «Pieņemot šos grozījumus, tiks nodrošināta bezmaksas izglītība, kuras princips ir viens: izskaust sociālo atstumtību un tiesisko nevienlīdzību,» teica J. Jansons, piebilstot, ka beidzot 2014. gadā varēs iedzīvināt desmit gadus vecu regulējumu. Tikpat atzinīgi par nule izstrādātajiem noteikumiem izteicās vecāku organizāciju pārstāve Evisa Stankus – līdz šim neskaidrie formulējumi radījuši lielas domstarpības, bet tagad viss nolikts savās vietās un ir saprotams, kas tieši jāgādā vecākiem. Jautājums gan ir vēl par ekskursiju izmaksām, uz ko IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule atbildēja, ka normatīvajos aktos tas netiks definēts, jo nav mācību procesa obligāta sastāvdaļa. Tiesībsargs piebilda, ka tas tomēr būtu liekams uz vecāku pleciem.
Arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atsaucās uz ilgus gadus pastāvējušo milzīgo plaisu starp normatīvajos aktos noteiktajām prasībām mācību procesa nodrošināšanā un Latvijas Republikas Satversmē garantēto iespēju ikvienam bez maksas iegūt pamata un vidējo izglītību. «IZM piedāvātie un kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētie priekšlikumi noteikt skaidru valsts un pašvaldību atbildību šo plaisu likvidē,» pauda R. Ķīlis. Viņš paziņoja, ka beidzot valsts pildīs savas saistības, jo ieplānots finansējuma palielinājums šim gadam – 6,26 lati uz vienu skolēnu un pedagogu, bet 2014. gadā tas jau paredzēts 7 lati. Aprēķini gan liecina, ka, sākot mācību gadu, no pašvaldību un valsts kabatas vienam skolēnam jāatvēl 40 latu.
E. Papule neslēpa, ka lielākais finanšu uzsvars gulsies uz pašvaldību pleciem, jo ministrija nav plānojusi pieprasīt papildu līdzekļus no valsts kases. Katrā ziņā pašvaldības tiekot mudinātas ņemt vērā grozījumus jau uz nākamo mācību gadu. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne pauda sašutumu, ka LPS pārstāvis nav ticis uzaicināts uz IZM preses konferenci un grozījumi tiek slavināti gandrīz kā nevainojami. «Tas nav izpildāms! Noteikti tam nepiekrītam! Tas prasīs pašvaldībām papildu 6,3 miljonus latu!» strupi teica
O. Kokāne, uzsverot, ka tā jau uz vietvaru pleciem ir sakrauts viss iespējamais un neiespējamais – skolu uzturēšana, skolēnu pārvadājumi un daudz kas cits. Dažai mazai pašvaldībai jau šobrīd vai puse no budžeta aiziet izglītībai, un no kurienes lai tā ņem vēl lielākas summas? Pilnīgi skaidrs esot arī tas, ka nekādas pārmaiņas nevarēs paredzēt jau no nākamā mācību gada, jo budžets 2013. gadam jau pieņemts. O. Kokāne uzskata, ka valstij tomēr jāuzņemas vairāk nekā «tikai vienas angļu valodas mācību grāmatas iegāde».
***
UZZIŅAI
Mācību līdzekļu finansēšana
Valsts:
• Mācību literatūra
• Metodiskie līdzekļi
• Papildu literatūra (vārdnīcas, enciklopēdijas u.c.)
• Digitālie un elektroniskie mācību līdzekļi (mācību filmas, spēles)
Pašvaldība:
• Uzskates līdzekļi (kartes, tabulas, maketi)
• Didaktiskās spēles
• Digitālie/elektroniskie izdevumi un resursi
• Izdales materiāli
• Mācību tehniskie līdzekļi
• Iekārtas un aprīkojums
• Mācību materiāli (tai skaitā kontūrkartes, darba burtnīcas, klades, rakstāmpiederumi)
Vecāki:
• Personiskās lietošanas priekšmeti (skolas soma, apģērbs, apavi, rakstāmpiederumi)
• Materiāli, ko kādā no mācību priekšmetiem bērns rada savām vajadzībām
Valsts budžeta finansējums vienam skolēnam (latos):
2009. – 1,19
2010. – 0,69
2011. – 0,72
2012. – 1,98
2013. – 6,26
2014. – 7
Avots: IZM