Rīgas skolas vēlas elektroniskās atslēgas
Rīgā gandrīz katrā mācību iestādē bijuši gadījumi, kad telpās iekļuvušas vai mēģinājušas iekļūt nepiederošas personas.
Lai izvairītos no nelūgtiem viesiem, galvaspilsētas un arī citu lielāko pilsētu skolās direktori vēlētos ierīkot elektroniskās durvju slēdzenes. Pašlaik Rīgā tādas ir tikai divās skolās.
Vairākumā Latvijas skolu iekštelpu galvenais kontroles mehānisms ir un paliek skolas dežuranti. Lielajās pilsētās skolu ārējo teritoriju, bet dažkārt arī iekštelpas uzrauga pašvaldības policisti. Tāpat liels pluss ir iespēja iežogot skolas teritoriju un aprīkot to ar videonovērošanas kamerām. Diemžēl bieži vien ne žogs, ne dežuranti, ne citi drošības pasākumi nespēj novērst nepiederošu ļaužu iekļūšanu.
«Mums ik mēnesi ir pāris gadījumi, kad skolā mēģina iekļūt aizdomīgi cilvēki. Līdz šim viņus izdevies notvert jau pie ieejas durvīm, bet lielas drošības sajūtas nav,» teic Rīgas 15. vidusskolas direktore Nataļja Kubasova. Arī Rīgas 40. vidusskolā šādi ciemiņi rada problēmas. Nesen kāds iereibis vīrietis ienācis skolā pēc pulksten 18 un uzvedies agresīvi. Labi, ka bērnu tajā laikā vairs nav bijis, atviegloti nopūšas skolas direktore Jeļena Vediščeva. Rīgas 28. vidusskolā pašvaldības policistam izdevies aizturēt vestibilā divas sievietes acīmredzamā narkotiku reibumā. Lai izvairītos no šādiem netīkamiem viesiem, būtu jāievieš elektroniskās atslēgas – to atzīst visi aptaujātie Rīgas un arī citu lielāko pilsētu skolu vadītāji. Pašlaik tādas gan ir tikai pāris galvaspilsētas skolās: Āgenskalna sākumskolā pēc vecāku padomes iniciatīvas izveidota biometriskā sistēma (pirkstu nospiedumu), bet Rīgas
49. vidusskolā Rīgas dome (RD) īstenoja pilotprojektu, ierīkojot turniketu, kuru skolas audzēkņi var atslēgt, izmantojot savas elektroniskās skolēnu apliecības. Lai gan sākotnēji RD bija plānojusi ar turniketiem aprīkot arī citas galvaspilsētas skolas, tomēr no ieceres atteikusies. «Šādu projektu īstenošana prasa lielas investīcijas, un, izvērtējot prioritātes, šobrīd pieejamajā investīciju budžetā šādas pozīcijas nav paredzētas,» norāda RD Izglītības, kultūras un sporta departaments, atzīstot, ka aktualitāti iecere nav zaudējusi, jo ierīces ne tikai krietni samazina iespēju nelūgtiem viesiem ienākt skolā, bet arī darbojas kā kontroles mehānisms: datu bāzē fiksē, cikos audzēknis skolā ienāk un cikos – aiziet. «Par to uzzina arī bērna vecāki, jo uz viņu mobilo tālruni tiek sūtīta īsziņa ar šo informāciju. Es gan atteicos no šāda pakalpojuma, jo man ikdienā jau tā nāk daudz īsziņu, turklāt mani bērni ir apzinīgi – skolu neattaisnoti nekavē,» skaidro departamenta darbiniece Indra Vilde, kuras atvases mācās Rīgas 49. vidusskolā. Viņa ar jauno sistēmu esot apmierināta (vairākums vecāku atbalstījuši šādas iekārtas uzstādīšanu skolā), un arī bērniem pret to neesot iebildumu.
Par elektroniskās drošības sistēmas ieviešanu citviet Latvijā arī ir spriests, taču īstenots vēl nav. Viena no tādām pašvaldībām ir Jelgava, kur arī tiek izvērtēta šī iespēja, bet Liepājā, kā teica Izglītības pārvaldē, «diskusijas par to bijušas, bet nu ir pieklusušas». Daugavpilī gan atzina, ka neredz vajadzību pēc šādām uzpariktēm. Vēl mazāk to vajag lauku skolās, kur cits citu labi pazīst, tāpēc nepazīstamu cilvēku pamana uzreiz. Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša atzina, ka līdz šim nav bijis gadījumu, kas liktu satraukties par drošību. Pat skolas ārdurvis neslēdzot. Ja nu tomēr ko vajadzētu, tad videokameras, kas ļautu pārraudzīt ārpusē esošo sporta bāzi, lai novērstu demolēšanu.