Patlaban nav pamata bažām par vardarbības pieaugumu skolās, taču ir gadījumi, kad skolas izvēlas pilnvērtīgi nereaģēt uz vardarbības gadījumiem, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Tiesībsargs Juris Jansons, beidzoties mācību gadam, atkārtoti brīdina: visām pašvaldībām būs jānodrošina pilnīgi visi mācību līdzekļi jau ar 1. septembri un nekādi pārejas periodi tam netiks doti.
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka nav pieļaujama kavēšanās ar risinājumiem bezmaksas izglītības nodrošināšanai, bet pašvaldības budžeta lielums kā noteicošais faktors nespējai nodrošināt visu skolai nepieciešamo esot mīts.
Ja iepriekšējos gados slēdzamo skolu saraksts bija krietni garāks, tad šogad paredzēts aizvērt tikai vienu – Cirmas pamatskolu – un vēl trīs reorganizēt, ko gan arī var nodēvēt par soli tuvāk likvidēšanai.
Ceturtdien, 9.maijā plkst.9.00 Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā notiks Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta organizēts pasākums projekta „Atvērto dialogu organizēšana Latvijas skolās par Pamattiesību hartā ietverto Eiropas pamatvērtību dziļāku izpratni mainīgajos sociālajos un ekonomiskajos apstākļos” ietvaros. Atvērto dialogu mērķis ir atspoguļot Eiropas Savienības (ES) vēsturi un pamatvērtības, kā arī rosināt diskusijas par ES veidojošām un vienojošām pamatvērtībām un pilsonisko sabiedrību.
Skolēni, kuru ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā, nereti sastopas ar situāciju, ka ir grūti pielāgoties mācībām Latvijas skolās, jo mācību forma Latvijā var pat ļoti atšķirties no tās, kāda bijusi iepriekšējā mītnes zemē, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Jautājumā par ziedošanos valsts labā 61,1% iedzīvotāju uzskata, ka skolās nebūtu jāmāca bērnus atdot dzīvību par Latviju, liecina konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma "Laba skola: vēlmes un vērtējums" rezultāti.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri noteikt visiem pedagogiem cieto algu – 533 latu apmērā par slodzi, lai tādējādi novērstu nevienlīdzību dažādu pašvaldību skolotāju darba samaksā, lielākā daļa nozarē strādājošo uzskata par nemotivējošu un «izrautu no konteksta».
«Kas tāds piedzīvots pirmo reizi,» par 50 Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņu viesošanos, lai atrisinātu konfliktu ar Jelgavas tehnikuma audzēkni, saka Pulkveža O.Kalpaka ielas mācību iestādes direktora vietniece audzināšanas darbā Nadežda Bergfelde.
Daudzas Pierīgas pašvaldības atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem nevar žēloties ne tikai par iedzīvotāju trūkumu, bet arī par bērnu pieplūdumu izglītības iestādēs – daudzviet tiek pat domāts par bērnudārzu un skolu tīkla paplašināšanu.
Ja no nākamā mācību gada tiks ieviesta jaunā kārtība skolēnu mācību līdzekļu nodrošināšanā, kas paredz lielāko izdevumu slogu uzlikt pašvaldību pleciem, pilsētām un novadiem būs jāmeklē papildu finansējums, kas mērāms desmitos un simtos tūkstošu latu, bet Rīgā pat 2,6 miljonos latu.
Planšetdatoru nodrošināšanai skolēniem un viņu skolotājiem būtu nepieciešami ne vairāk kā 20 miljoni lati, intervijā aģentūrai LETA atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Pēdējos gados vērojama tendence, ka palielinās skolu neapmeklējušo bērnu skaits, un šajā mācību gadā izglītības iestādes Latvijā neapmeklē 12 618 skolēni obligātajā izglītības vecumā, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotie dati.
Ņemot vērā aktuālo skolēnu skaita samazinājuma problēmu Rīgas pašvaldības skolās, 25 izglītības iestādēm līdz šā gada 30.decembrim būs jāizstrādā turpmākās darbības un attīstības priekšlikumi, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.
Pērn viens no izglītības jomas karstajiem punktiem bija jautājums par bezmaksas izglītību, izraisot plašas diskusijas par to, kas jāgādā vecākiem, valstij un pašvaldībai.