Patlaban nav pamata bažām par vardarbības pieaugumu skolās, taču ir gadījumi, kad skolas izvēlas pilnvērtīgi nereaģēt uz vardarbības gadījumiem, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Iesniegumu skaits policijā par vardarbību skolās pēdējos gados ir salīdzinoši nemainīgs - 2011.gadā bija mazliet vairāk nekā 6000 iesniegumi, 2012 - 5882 iesniegumi un šogad iesniegumu skaits varētu būt līdzīgs.
"Nevaram runāt par ļoti strauju vardarbības pieaugumu skolās, vairāk ir individuālie gadījumi, kuriem pievērsta sabiedrības uzmanība. Nevaram runāt par strauju vardarbības pieaugumu kopumā," uzsvēra Velšs.
Vardarbības mazināšanā Velšs pirmkārt uzsvēra skolas atbildību, jo skolotāji ir pirmie, kuri var piefiksēt fiziskas vai emocionālas vardarbības aktu. "Jautājums ir, vai skola un skolotājs reaģē un informē attiecīgās iestādes. Kopumā analizējot šo parādību, ne vienmēr sākumstadijā ir bijusi atbilstoša reakcija no skolotāja un skolas vadības. Nereti dažādu iemeslu dēļ skolas izvēlas noklusēšanas taktiku un neizdara to, kas tai būtu jāizdara, un nevēršas pie savas pašvaldības," norādīja Velšs.
Viņš atgādināja, ka pašvaldībai ir pienākums izstrādāt sociālās korekcijas plānu konkrētajam nepilngadīgajam un, iesaistot skolā sociālos pedagogus un psihologus, sākt preventīvo darbību.
Ja pašvaldība un skola saprot, ka ar šādiem preventīviem līdzekļiem nevar panākt rezultātu, tās ir tiesīgas pieaicināt Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektorus. "Mums ir informācija, ka tas netiek izdarīts un agresīvais pusaudzis sāk izjust nesodāmības sajūtu, jo neseko reakcija". Savukārt neveicot preventīvus pasākumus, nākotnē agresīvi pusaudži var kļūt par vardarbīgiem noziedzniekiem, norādīja policijas pārstāvis.
Konkrētas skolas, kuras izvēlas pilnvērtīgi nereaģēt uz vardarbības gadījumiem Velšs gan nenosauca.
Viņš arī atgādināja, ka vardarbības akti bieži vien ir latenti, kas nozīmē, ka neviens par tiem nerunā, izņemot tos gadījumus, kad bērns jau cietis smagi. "Emocionālā vardarbība, kas bieži ir sākums fiziskajai vardarbībai, bieži netiek afišēta. Tāpēc policija aicina skolas un ģimenes padomāt un, ja bērns stāsta par vardarbību, tad tai ir jāpievērš uzmanība. Ja ir notikušas sekas, tad aicinām par šādiem gadījumiem ziņot mums," piebilda Velšs.
Ne mazāk svarīgs faktors vardarbības mazināšanai ir preventīvais darbs. To policija savu iespēju robežās arī darot, proti, izstrādājusi speciālu prezentāciju bērniem, kā atpazīt un novērst vardarbību skolās.
Jau ziņots, ka sabiedrības ievērību izraisījis pusaudžu vardarbības gadījums Jaunjelgavas vidusskolā. Kā iepriekš ziņoja TV3, aptuveni pirms mēneša Jaunjelgavas vidusskolā kāds skolnieks nežēlīgi piekāvis pirmklasnieku skolas tualetē, mazo skolēnu turot aiz rokām, kamēr viņam sists pa kailu kājstarpi. Aizdomas krīt uz kādu piektklasnieku.