Atbalsta lēmumu par alkoholisko dzērienu tirdzniecības aizliegumu pie skolām

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien nolēma pārbalsot un pārbalsoja Igora Pimenova (SC) priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas aizliegtu alkohola tirdzniecību vietā, kuras ieeja ir tuvāka par 50 metriem no izglītības iestādes ieejas.

Arī šodien, tāpat kā iepriekš, šis priekšlikums tika atbalstīts. Vēlreiz balstot par šo priekšlikumu deputātus šodien aicināja parlamentārietis Edmunds Demiters (RP), tomēr ierosinājums aizliegt alkohola tirdzniecību pie izglītības iestādēm netika noraidīts.

Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V), tas nozīmē, ka par šo priekšlikumu būs jālemj Saeimai sēdē, kas notiks pēc divām nedēļām.

Latkovskis pirms deputātu balsojuma uzsvēra, ka šis priekšlikums ir juridiski nekorekts, jo tajā iekļautais jēdziens "izglītības iestāde" nozīmē, ka alkohola tirdzniecība būtu jāaizliedz arī, piemēram, 50 metrus no ieejas kādā augstskolā, ne tikai sākumskolā vai vidusskolā. Viņš aicinās Saeimas deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Kopumā arī šodien, līdzīgi kā vakar, šis priekšlikums izraisīja diskusijas. Piemēram, Saeimas darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka šis priekšlikums ir nekvalitatīvs un tāpēc tas būtu jāpārstrādā, precizējot jēdzienus un normas.

Viņš arī atzīmēja, ka priekšlikums ir nekonsekvents, jo, piemēram, kad priekšlikums būs stājies spēkā, tad 50 metru attālumā no kādas tirdzniecības vietas, kur tirgo alkoholiskos dzērienus, varētu tikt izveidota kāda izglītības iestāde. Tas varētu būt, piemēram, jebkāds mācību centrs.

Ašeradens atzīmēja, ka šis priekšlikums būtu jāveido samērīgi. Proti, būtu jāaizliedz atvērt jaunas izglītības iestādes 50 metru attālumā no tirdzniecības vietas, kurai jau ir piešķirta alkohola tirdzniecības licence.

Arī šodien alkohola ražotāju un tirgotāju nozares pārstāvji norādīja uz to, ka šis priekšlikums var ierobežot konkurenci, jo priekšlikums paredz, ka šis aizliegums attieksies tikai uz jaunām tirdzniecības vietām, bet tām, kas jau darbojas, tirdzniecība ar alkoholu nebūs liegta. Turklāt ierosinājums paredz atļaut izlejamā alkohola tirdzniecību.

Taču komisijas deputāti šodien balsojot atbalstīja priekšlikuma virzību tālākai izskatīšanai Saeimā.

Tāpat likumprojekts paredz pienākumu alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī alkoholiskos dzērienus, kas stiprāki par 5,8 grādiem, lielveikalos tirgot atsevišķā nodaļā. Ārpus nodalītās pašapkalpošanās zonas lielveikalā būs arī aizliegta alkoholisko dzērienu degustācija, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts nosaka aizliegumu tirgot alkoholu arī dienesta viesnīcās, sociālās aprūpes, valsts un pašvaldību iestāžu telpās, izņemot kultūras un sporta iestāžu telpās, piemēram, teātros un koncertzālēs, kā arī izmantojot distances līgumu.

Tāpat likuma grozījumi paredz alkoholisko dzērienu reklāmā ietvert informāciju arī par alkohola pārdošanas, iegādāšanās un nodošanas aizliegumu nepilngadīgām personām. Deputāti šodien komisijas sēdē lēma, ka alkoholiskos dzērienus nedrīkstēs reklamēt arī vides reklāmās.

Kā norāda likumprojekta autori, Latvija ir to Eiropas valstu vidū, kurās alkohola patēriņš jauniešu vidū ir viens no augstākajiem, alkohola pieejamība vērtējama kā augsta, un pēdējo piecu gadu laikā situācija nav mainījusies uz labo pusi.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi ir saistīti ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko Saeimas ir atbalstījusi otrajā lasījumā un kas cita starpā paredz arī lielākus sodus nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos, kā arī ar grozījumiem likumā "Par policiju", ko parlaments pieņēmis galīgajā lasījumā un kas paredz policijas darbiniekiem iespējas kontrolpirkumos plašāk iesaistīt nepilngadīgos.

Likumu grozījumi izstrādāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedra Arvila Ašeradena vadītajā darba grupā, kurā strādāja arī deputāti Inita Bišofa (RP), Andris Buiķis (V), Ivans Klementjevs (SC) un Aleksejs Loskutovs (V).

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais