Nesen publicēti reitinga rezultāti, kas nosaka labākos skolu kolektīvus pēc to skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu Valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencē un valsts mēroga konkursos. Papildus tam pastāv arī skolu topi, kuros par pamatu tiek ņemti centralizēto eksāmenu rezultāti (audzēkņu iegūtais vidējais vērtējums). Komentējot dažādus reitingus un to ietekmi uz skolēniem, privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele norāda, ka reitingi var maldināt sabiedrību un skolas kvalitāte ir rādītājs, kas jāskata kompleksi.
Centralizēto eksāmenu vidējos rezultātus valsts līmenī pasliktina profesionālo izglītības iestāžu un vakarskolu audzēkņu sniegums, skaidroja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Diāna Āboltiņa.
Pērn Latvijā nedaudz samazinājies obligātajā izglītības vecumā esošo, bet izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits, liecina valdībā apstiprinātais Labklājības ministrijas (LM) ziņojums "Par bērnu stāvokli Latvijā 2018.gadā", apkopojot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību komitejas izteikto rekomendāciju izpildi.
Ik nedēļu apsekojot vairākas Rīgas skolas, kurās tiek veikti dažāda veida remontdarbi, Rīgas domes atbildīgie speciālisti konstatējuši, ka šogad ieplānotie izglītības iestāžu remontdarbi tiks pabeigti savlaicīgi, pauda Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Baiba Gailīte.
Ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā beiguši devīto klasi, ģimenes valsts pabalsta izmaksu turpinās līdz 30. septembrim, un tā netiek pārtraukta vasaras mēnešos. Savukārt īpaša uzmanība jāpievērš to jauniešu vecākiem, kuri absolvējuši vidusskolu.
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājam Guntaram Catlakam nav bažu, ka līdz ar lielākām izvēles iespējām vidusskolas posmā skolēni apzināti lems par labu vieglākajam, izriet no viņa sacītā intervijā Latvijas Radio.
Lielākā problēma Latvijā vispārēja izglītībā ir skolotāju trūkums un nepietiekams jauno speciālistu skaits, secina Neatkarīgās izglītības biedrība. Tikai 8% skolotāju ir jaunāki par 30 gadiem, tikmēr 64% pedagogu ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem. 65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu. Vai un kā ir iespējams skolām piesaistīt jaunus skolotājus – uz šo jautājumu dažādas atbildes izskanēja biedrības rīkotajā diskusijā par pedagogu profesijas nākotni.
Balvu par skolēnu labākajiem sasniegumiem mācību olimpiādēs un konferencēs piešķirs Daugavpils Krievu vidusskolai - licejam, RTU Inženierzinātņu vidusskolai un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, sacīja Ata Kronvalda fonda izpilddirektore Liene Liepiņa.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieteiktie ugunsdrošības uzlabojumi jaunbūvējamajā Ventspils mūzikas vidusskolā un koncertzālē "Latvija" ir veikti, šodien iknedēļas preses konferencē paziņoja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij ").
Tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti.
Skolā iegūtās zināšanas vairums skolēnu vērtē kā turpmākajā dzīvē izmantojamas, vienlaikus skolu kopumā uzskatot par laika izšķiešanu, liecina "Skola 2030" un uzņēmuma "Edurio" veiktā aptauja par pašreizējo mācīšanās pieredzi skolās Latvijā rezultāti.
Ar jaunajā vidējās izglītības standartā bioloģijai atvēlēto stundu skaitu, kas apcirptas uz pusi, nebūs iespējams izņemt mācību vielu, ir sašutuši bioloģijas un dabaszinātņu skolotāji un Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes mācībspēki, uzsverot, ka dabaszinātnes taču noteiktas kā prioritāte un bioloģijai tajās ir nozīmīga loma. Nav saprotams, kāpēc tā uzskatīta par mazāk svarīgu, jo tajā pašā laikā ķīmijai paredzēts atstāt līdzšinējo stundu apjomu, bet fizikai pat palielināt.
Šogad visā Latvijā tiks likvidētas 13 izglītības iestādes, savukārt vēl aptuveni 50 izglītības iestādes skars reorganizācija, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija.
Domājot par bērnu un jauniešu drošību, viena no problēmām ir agresijas izpausmes skolā, bet vēl lielāka problēma ir apreibinošo vielu lietošana skolēnu vidū, secina iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Tāpēc Valsts policija (VP) jau šomēnes skolās veiks pirmās narkotisko vielu pārbaudes. Pārbaudes gaidāmas arī nākamajā mācību gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem neatbilst aptuveni puse Latvijas skolu, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
ASV Kolorādo štatā otrdien tika sarīkota apšaude skolā, nogalinot vienu un ievainojot septiņus skolēnus pusaudža vecumā, un pēc tās ir aizturēti divi aizdomās turēti vīrieši, paziņoja policija.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nule nākusi klajā ar minimālajiem skolēnu skaita kritērijiem lielajām pilsētām, reģionālās attīstības centriem, pagastiem un teritorijām pie Eiropas Savienības ārējās robežas, paredzot, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2020. gada 1. septembra. Nozarē strādājošie gan to nodēvē par pirmo uzmetumu, kam trūkst kompleksa tvēruma. Izskatoties, ka skolu tīkls dzīvo savu dzīvi, skaitļi – savējo.