Pārgaujas Valsts ģimnāzija vēlas saglabāt individuālo pieeju

 
MANA SKOLA. "Ne visi bērni un ģimenes ir vienādas, tāpēc es aicinu vispirms iepazīt mūsu skolu un saprast, vai tās aura ir tā, kādu es vēlos un pieņemu par savējo," tā Agita Zariņa ©Vladislavs Proškins/F64

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai jaunais mācību gads ir sācies jaunā statusā un ar jauniem izaicinājumiem, jo no šā mācību gada sākuma tai ir piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, kas apliecina spēju nodrošināt augstu izglītības saturu un ilgtspējīgu mācību darba organizāciju.

No nesekmīgajiem līdz gudriniekiem

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas vēsture ir paraugstunda tiem, kuri savās neveiksmēs vienmēr vaino kādu citu - bērnus, vecākus, valdību. Ja ļoti cenšas un izvirza mērķus, tad, neskatoties uz visai nelabvēlīgām starta pozīcijām, var sasniegt arī augstas virsotnes. Skola ar nosaukumu Valmieras 4. vidusskola izveidota 1971. gadā. Tajā no visām Valmieras skolām koncentrēja audzēkņus ar sliktām sekmēm un uzvedību. Pakāpeniski audzēkņi kļuva arvien sekmīgāki un mainījās skolas aura, līdz 1996. gadā skola tika sadalīta, izveidojot pilsētas ģimnāziju 7. līdz 12. klasei un Valmieras Pārgaujas sākumskolu. Tas bija pirmais nopietnais apliecinājums skolas spēkam. Ģimnāzijas direktore Agita Zariņa uzsver: «Nekas nenotiek vienā dienā - skola ir bijusi nemitīgā izaugsmē, un tas ir visu iepriekšējo pedagogu un direktoru darba nopelns - mērķtiecīgi ir veidots kolektīvs, sakārtota vide un mainīta attieksme pret bērnu, pret vecākiem, pret pilsētu. Skola tagad ir kāpusi vēl soli augstāk un godam nopelnījusi valsts ģimnāzijas statusu. Mēs esam lielākā skola Pārgaujā, tāpēc ir svarīga ne tikai izglītība, bet arī mūsu vieta sabiedrībā kopumā.» Šogad Pārgaujas ģimnāzijā mācās 632 izglītojamie.

Jāsaglabā individuāla pieeja katram bērnam

Valsts ģimnāzija saglabā iepriekšējo darbības modeli - tajā mācās bērni no 7. līdz 12. klasei. Šajā mācību gadā audzēkņi tika uzņemti bez iestājpārbaudījumiem, jo jaunais statuss stājās spēkā tikai no šā gada 1. septembra, tātad organizēt konkursu vai iestājpārbaudījumus nebija tiesību. Taču jau nākamajā mācību gadā visiem izglītojamajiem, kuri vēlēsies iestāties Pārgaujas Valsts ģimnāzijā, būs jākārto iestājpārbaudījumi. Pārbaudījumi ļauj identificēt potenciālā ģimnāzista vēlmi un spēju mācīties. «Mums pašiem valsts ģimnāzijas statuss ir vēl viens jautājums, kas jāatrisina. Līdz šim Pārgaujas ģimnāzijas darbības pamatprincips bija Skola katram skolēnam! Centāmies katrā bērnā saskatīt viņa talantus un virzīt tos uz izcilību konkrētā jomā. Valsts ģimnāzijas statuss mums liek domāt ne tikai par katru bērnu individuāli, bet arī kā mācību iestādi ar konkrētiem mērķiem un uzdevumiem, ko valsts ģimnāzijām pieprasa arī Izglītības ministrija, tostarp jāsasniedz konkrēti rezultāti centralizēto eksāmenu vērtējumos. Šā gada laikā ir jānonāk pie kopsaucēja - kāds būs ceļš, pa kuru virzīsies skola, jo mēs nedrīkstam pazaudēt iesakņotās vērtības - skola cilvēkam.»

Ne tikai līdz ar jauno statusu, bet arī saistībā ar stratēģijas Skola 2030 ieviešanu dzīvē daudz tiek domāts par skolotāju tālākizglītību. Direktore uzskata, ka skolotājiem jāmaina filozofija - nekad vairs nebūs tā, kā senāk - turpmāk skolotājam būs jāmācās un jāmācās, jo tikai tā ir iespējams sasniegt izvirzītos mērķus, tikai tā ir iespējams veidot mūsdienīgu skolu mūsdienu bērniem. Arī runājot par vecāku līdzdalību bērna izglītošanas procesā, direktore viennozīmīgi saka: «Vecākos ir jābūt pārliecībai, ka šīs skolas filozofija sakrīt ar viņu un bērnu dzīves filozofiju, jo tikai visi kopā - skola, ģimene un bērns - mēs varam iegūt izcilus rezultātus.»

Spēcīgā puse - dabaszinātnes

Ģimnāzijā ir īstenotas dažādas izglītības programmas, kas laika gaitā atkarībā no pieprasījuma ir mainījušās. Pēdējo gadu tendence parāda, ka jaunieši izvēlas dabaszinības, matemātiku un datoriku. Tāpat popularitāti nezaudē vispārizglītojošais vidusskolas kurss, kuru visbiežāk izvēlas tie, kuriem nav pārliecības par savu nākotnes karjeras virzienu. Direktore zina teikt, ka jau iepriekšējos gados ir nostabilizējusies interese par dabaszinātnēm, turklāt daudz absolventu izvēlas studijas medicīnas nozarē vai līdzīgās jomās, kas saista cilvēku un zinātni. Šobrīd ir grūti prognozēt, kādas profesijas būs vajadzīgas pēc 20 un 30 gadiem, tāpēc šobrīd mums jaunajai paaudzei ir jāiedod zināšanu un prasmju bāze, kas noderēs visai viņu turpmākajai dzīvei.