Līdz ar jauno mācību gadu bērni un pusaudži lielāko daļu dienas pavadīs skolā, tāpēc pedagogiem ir būtiska loma kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā mazināšanā.
Mūsdienās liela daļa bērnu un pusaudžu ikdienas norisinās digitālajā vidē. Tāpēc bieži vien viņi nevēlas ieklausīties padomos, ko sniedz pedagogi, jo viņiem šķiet, ka pieaugušie neizprot digitālajā pasaulē notiekošo un nezina, kas jauniešiem ir aktuāli. Pedagogiem ir būtiski kliedēt šo pieņēmumu.
Lai varētu runāt ar skolēniem par emocionālo pazemošanu internetā, pedagogiem, ir “jāapbruņojas” ar zināšanām par kibermobingu un digitālās vides aktualitātēm skolēnu vidū. Piemēram, ir svarīgi zināt, kādās tiešsaistes aktivitātēs bērni un pusaudži šobrīd pavada laiku un kādas tēmas tur šobrīd ir aktuālas - kurus sociālos tīklus skolēni lieto, par kādām aktuālām tēmām tur šobrīd raksta, kādas ir šī brīža populārākās spēles vai mobilās aplikācijas u.tml.
Esot lietas kursā par aktualitātēm auditorijas vidū, uzsākt sarunu vienmēr būs vienkāršāk. Tā būs iespēja pieteikt sevi kā līdzvērtīgu sarunas biedru, izrādīt kopīgas intereses un iesaistīt dialogā skolēnus. Kāpēc lai jūs neorganizētu skolā klases stundā skolēniem prezentāciju dienu “Mana iecienītākā nodarbe internetā”? Tas ļaus pedagogiem vienmēr būt lietas kursā par to, kas bērniem ir aktuāli.
Ir vienkāršāk par problēmu nerunāt un ignorēt to, tāpēc mērķtiecīga sarunas uzsākšana ar skolēniem par kibermobingu un ikdienas uzvedību internetā, ir stūrakmens tā izskaušanai. Tiesa, reizēm pedagogi ir skeptiski, ka tiešas sarunas iniciēšana par problēmu cietīs neveiksmi šajā auditorijā vai izraisīs nievājošu pretreakciju. Ko darīt?
Eksperti norāda, ka efektīvs veids, kā uzsākt sarunu par šo tēmu, ir integrēt to citas tēmas saturā. Piemēram, lai stāstītu par uzvedības normām digitālajā pasaulē, kas pamatprincipos ir teju identiskas reālajai dzīvei, šo tēmu var efektīvi integrēt vēstures, literatūras un pat informātikas saturā. To var apspriest, runājot par naida runas gadījumiem vēsturiskos notikumos, analizējot tehnoloģiju un interneta iespējas vai lasot kādu literatūras darbu, kur neizpaliek savstarpējo attiecību risināšana u.tml.
Patiesībā, pedagogu uzdevums ir būt radošiem un atrast kibermobinga potenciālu sasaisti ar mācību saturu. Turklāt kibermobinga tematiku var integrēt arī dažādos skolas pasākumos, piemēram, nosakot to kā galveno tēmu sporta dienas aktivitātēm, dzejoļu un stāstu rakstīšanas, kā arī zīmēšanas konkursiem u.tml., tādējādi veicinot apziņu, ka otra apsaukāšana - vienalga, digitālajā vidē vai reālajā dzīvē - šajā skolā netiek akceptēta.
Lai skolēnu ikdienas paradumos iedibinātu cieņpilnas savstarpējās attiecības ne tikai reālajā, bet arī virtuālajā pasaulē, tam būs nepieciešams laiks. Tāpēc ir būtiski, lai pedagogi ir klātesoši ne tikai skolā, bet arī tiešsaistē. Piemēram, klases audzinātājs var kļūt par klases grupas administratoru mobilajā aplikācijā “WhatsApp”, kā arī izveidot klases grupu sociālajā tīklā “Facebook”, vienlaikus pirms tam vienojoties par noteikumiem, tajā skaitā sarakstes formu un stilu. Pedagogi pēc savas izvēles var gan veidot draudzību ar skolēniem sociālajos tīklos, gan arī sekot viņu aktivitātēm “Youtube”, “Instagram”, “Snapchat” u.c. platformās vai vienkārši šīs aktivitātes pārrunāt klātienē.
Iespējas ir daudz, un tām ir liela nozīme kibermobinga mazināšanā. Iesaiste skolēnu aktivitātēs tiešsaistē, sekošana līdzi tam, kādas darbības tīmeklī veic bērni un pusaudži, ir efektīvs veids kā identificēt emocionālo pazemošanu internetā.
Eksperti atgādina, ka kibermobings izpaužas vairākos veidos - kā aizskaroši komentāri sociālajos tīklos, bez otra atļaujas publicētas izķēmotas fotogrāfijas, nievājošas ziņas sarakstē u.c. Savukārt starp interneta platformām, kur tas novērojams, ir sociālie tīkli “Instagram”, “Facebook”, “Snapchat”, “YouTube”, kā arī mobilās lietotnes “WhatsApp”, “Facebook Messenger” u.tml., taču jāatceras, ka kibermobings var tikt īstenots arī zvanu un īsziņu veidā.
Šo vardarbības veidu par īpaši bīstamu padara tas, ka varmāka to var izvērst pret upuri 24/7. Papildus tam, kibermobingā parasti ir iesaistīti vairāk nekā divi cilvēki - varmāka, upuris, atbalstītāji, kas motivē varmākas izdarības, kā arī klusējošais vairākums, kuri zina, ka emocionālā pazemošana internetā notiek, bet neko nedara, jo paši baidās kļūt par tās upuri.
Lai mudinātu skolēnus ziņot par kibermobingu, sevišķi upurus un klusējošo vairākumu, pedagogiem ir īpaši svarīgi veicināt viņos izpratni par to, ka nevienam bērnam vai pusaudzim nav jāpaliek vienam pašam ar savu problēmu. Tāpat sarunās jāuzsver, ka kibermobinga situācijas risināšanā izšķiroša loma ir tieši pieaugušo iesaistei un viņu kopīgam darbam ar upuri un varmāku.
Gan skolēni, gan viņu vecāki un pedagogi var ziņot par kibermobinga gadījumiem mājas lapas Drossinternets.lv sadaļā “Ziņot”, mobilajā lietotnē “Drošs internets”, kā arī nepieciešamības gadījumā lūgt padomu un konsultēties, zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālruni 116111. Ziņot par neatbilstošu saturu var arī sociālo tīklu administrācijām.
Ņemot vērā emocionālās pazemošanas internetā aktualitāti bērnu un pusaudžu vidū, BITES un Drossinternets.lv eksperti aicina pedagogus integrēt kibermobinga tematiku kādā no audzināšanas stundām jau septembrī. Tie var būt kopā ar skolēniem izstrādāti septiņi galvenie priekšnoteikumi, kas katram bērnam un pusaudzim šogad jāņem vērā, komunicējot internetā.
Piemēram, lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu, iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros ir izstrādāti “Kibermobinga baušļi” bērniem un pusaudžiem:
# Es domāju, pirms sūtu un publicēju internetā!
# Es ziņoju par kibermobingu - vecākiem, pedagogiem, vietnē Drossinternets.lv vai zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas Uzticības tālruni 116111!
# Es rūpīgi glabāju savas paroles!
# Tiklīdz ieraugu riebīgu komentāru vai ziņu, es bloķēju vai ziņoju par agresīvo komentētāju!
# Es neatbildu uz riebīgām ziņām, lai neprovocētu agresoru un, aizstāvot sevi, netīšām nekļūtu par tādu!
# Es saglabāju kibermobinga pierādījumus - fotogrāfijas, ekrānšāviņus u.c.!
# Es neesmu vienaldzīgs, ja manu draugu vai skolas biedru ir skāris kibermobings!