Kā mēs varam pasargāt savus bērnus no stresa? Vai var mazināt vardarbību skolā? Kur ir novedusi rietumu mode pusaudžu dzimuma maiņai? Par šiem un citiem jautājumiem tika diskutēts konferencē "Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība - risinājumi izglītības sistēmā".
Pēdējās nedēļas laikā plašas diskusijas medijos rasa Valsts Izglītības satura centra izstrādātais mācību materiāls 4.klasēm, kurā tiek runāts par seksualitāti un citām ar dzimumu saistītām lietām.
Par sporta nodarbību lietderību un jauniešu izvairīšanos no sportošanas skolā ir bieži rakstīts. Viens no iemesliem, kāpēc skolēni nevēlas doties uz sporta stundām, ir higiēnas jautājums. Ne visās skolās ir iespēja pēc sportošanas ieiet dušā, turklāt šai procedūrai nav ieplānots laiks.
Kad runājam par izdegšanu, lielākoties tiek domāts par pieaugušiem cilvēkiem, kuri strādā algotu darbu. Taču ikdienas nodarbju līdzsvara zudums, pārslodze mācībās, brīvā laika deficīts mēdz piemeklēt arī skolas vecuma bērnus, kuri par izdegšanu signalizē pavisam citādā. Rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" ergoterapeite Elza Sebre stāsta, kā uzsākot jauno mācību gadu, bērnam palīdzēt saglabāt veselīgu līdzsvaru starp mācībām, atpūtu un brīvā laika aktivitātēm.
Ir pienācis septembris un sācies jauns mācību gads. Taču ir skolēni, kuri atgriešanos skolā gaida ar bailēm - iemesls tām ir apsmiešana un nepieņemšana. Un šī problēma skolās pastāv jau izsenis.
Lai gan ir pieļaujama mācītāju aicināšana uz izglītības iestādes pasākumiem, tomēr pasākumos, kuri skolēniem jāapmeklē obligāti, ir jāievēro reliģiskās pārliecības brīvības princips un izglītības iestādes vadītājam jāpārliecinās, ka nepilngadīgo skolēnu vecākiem nav iebildumu par sava bērna piedalīšanos šādā pasākumā, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).
Septembris ir laiks, kad atsākas skolas gaitas. Skolēnus pārņem dažādas emocijas, ir prieks atkal satikt draugus un dalīties savos vasaras piedzīvojumos. Tomēr, dodoties uz skolu vai ārpusskolas aktivitātēm, ir svarīgi neaizmirst par drošību. Gjensidige Latvija ir apkopojusi padomus, kas jāzina katram skolēnam, atsākot skolas gaitas.
Atgriešanās skolā pusaudžiem nozīmē atkal satikties ar saviem draugiem, iesaistīties jaunos piedzīvojumos un, protams, arī atsākt mācības. Tomēr šī pāreja no laiskās vasaras dzīves uz skolas gadu var radīt arī zināmas grūtības, it īpaši pirmajās nedēļās, uzskata Pusaudžu psihoterapijas centra speciālisti.
1. septembris vairs nav aiz kalniem, un skolas tuvošanās nozīmē arī to, ka jāatgriežas pie jau aizmirstā dienas režīma, mācībām, treniņiem un pulciņiem. Vai bērnam jādod līdzi uzkodas un kādas uzkodas ir vispiemērotākās, stāsta "Rimi Bērniem" veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Katram pirmklasniekam 1.septembris ir svētki. Tas iezīmē sākumu kam jaunam. Un, tāpat kā jebkurā svētku dienā, šeit nevar iztikt bez ziediem. Pirmais noteikums - 1. septembra ziediem jābūt svaigiem.
Skolas sākums vai bērnudārza laiks vienmēr ir piedzīvojumiem pilns – ne tikai bērniem, bet arī vecākiem jāpierod pie dienas ritma izmaiņām. Pierodot bērnam, kļūst vieglāk arī vecākiem.
Sākoties mācību gadam, vecākiem ir jānodrošina ne tikai nepieciešamie mācību līdzekļi, bet arī jātiek galā ar bērnu satraukumu. Tas mammām un tētiem rada tikpat lielu stresu kā atvasēm. Ņemiet vērā Veselības centru apvienības psiholoģes Jekaterinas Vinteres un farmaceites Jutas Namsones padomus, lai mazinātu un pārvarētu uztraukumu!
Jaunā mācību gada tuvošanās ģimenēm nozīmē papildu izdevumus, jo pa vasaru izaugušajiem bērniem jāiegādājas atbilstošs apģērbs un apavi, jānopērk trūkstošās lietas mācībām un dažkārt arī jāatjauno mēbeles bērnu istabā. Izdevumu ietekmi uz mājsaimniecību budžetu uzskatāmi ilustrē fakts, ka 54% ģimeņu nākas īpaši uzkrāt līdzekļus bērnu vajadzībām, vai pat aizņemties tos, noskaidrots tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija veiktā aptaujā, ziņo Laura Jēgere, Bigbank mārketinga vadītāja.
Vislielākā izdevumu pozīcija bērna sagatavošanā skolai ir apavi un apģērbi, un šim nolūkam visvairāk naudas tiek tērēts 73% ģimeņu, noskaidrots "Bigbank" un tirgus izpētes aģentūras "Norstat Latvija" veiktā aptaujā.
Atsevišķu mācību priekšmetu saturā gaidāmas izmaiņas, tai skaitā turpinās diskusija ar skolotājiem par iespēju mācīt atsevišķi vēstures un sociālo zinību priekšmetus, preses konferencē par aktualitātēm 2023./2024.mācību gadā informēja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
Septembris nav aiz kalniem. Jaunais mācību gads tūlīt sāksies. Dzīve pilsētās un laukos atkal ieies 9 mēnešu periodā. Katru mācību gadu simboliski var pielīdzināt cilvēka attīstībai mammas vēderā.
Visabsurdākā situācija kāda vien var būt - Latvijā pirmklasniekam nav iespējams mācīties latviešu skolā. Par šo absurdo situāciju "X" ierakstā sūdzējusies kāda pirmklasnieka mamma no Salaspils.
Mobinga problēma skolās samilst ar ripojošas sniega bumbas efektu un pieprasa neatliekami meklēt tās risinājumu. Šo bīstamo tendenci veicina sabiedrības noslāņošanās, empātijas trūkums un vienaldzība. Skolas dzīve, nenoliedzami, ir sabiedrības atspulgs.