Vāc parakstus par telefonu izmantošanas aizliegumu sākumskolās un pamatskolās

© pexels.com

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tiek vākti paraksti par personīgo viedierīču izmantošanas aizliegumu sākumskolās un pamatskolās, lai sevišķi jaunākajās klasēs bērni vairāk koncentrētos mācībām.

Iniciatīvas iesniedzējs Jānis Viegliņš norāda, ka iniciatīvas mērķis ir panākt, lai bērni skolā socializētos ar citiem bērniem un vairāk piedalītos skolas aktivitātēs, lai bērns, atrodoties skolā, domātu par skolu, nevis par sava virtuālā sociāla tēla sekotājiem. Viegliņš norāda, ka viedierīces bērnu vidē ir kļuvušas arī par neveselīgu prestiža simbolu un sāncensības iemeslu. Virtuālās vides ietekmes mazināšana skolas laikā noteikti būs labvēlīga bērnam sevišķi svarīgajā personības un emocionālās noturības, kultūras, ētikas un apziņas par sevi veidošanās vecuma posmā.

Skolas ir pietiekami aprīkotas ar viedajām tehnoloģijām un spēj mācību procesā neizmantot skolēnu pašu viedierīces, norāda Viegliņš. Tāpat skolās ir dežuranti, kuri var bērnu pasaukt vai nodot ziņu, ja tam mācību laikā zvana vecāki. Pēc mācībām skolā par bērna drošību, izglītošanu, audzināšanu atbild vecāki, un tie jau var lemt - lietot vai nelietot viedtālruni ģimenē.

Viedierīču izmantošana vakara stundās, bērnam atrodoties mājās, negatīvi ietekmē viņa koncentrēšanās spējas un mācību materiāla apguvi skolā, skaidro Viegliņš, norādot, ka skolā pedagogi vēlas, lai bērnu uzmanība un sekmes paaugstinās, un tas ir izdarāms.

Tāpēc Viegliņš aicina veikt attiecīgus grozījumus Izglītības likumā.

Šāds jauninājums paredzami uzlabos sekmes, veicinās bērnu veselīgāku attīstību un mazinās nelabvēlīgu un kaitīgu saturu sociālajos tīklos un tā ietekmi uz bērniem un skolas dzīvi, uzskata Viegliņš.

Latvijā

Students administratīvajā tiesā iesniedza pieteikumu par pasniedzēja nievājošo attieksmi e-pasta sarakstē un lūdza atlīdzināt radīto kaitējumu. Tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu. Senāts šo lēmumu atstāja negrozītu, skaidrojot, ka strīds ietilpst publisko tiesību jomā, taču ne katrs asāks izteiciens studentam rada pamatu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā. Rīcība būtu pārbaudāma tikai tad, ja tā būtiski ierobežotu studenta cilvēktiesības, bet konkrētajā gadījumā tas netika konstatēts, informē Augstākās tiesas padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Butkus.