rektori

Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi, ka aicinās iesaldēta algas arī augstskolu vadītājiem. Patlaban lielo augstskolu vadītāji saņem no 11 līdz pat aptuveni 14 000 eiro mēnesī, ziņo lsm.lv.

2021. gads valsts augstskolu rektoriem ļāvis vairot turību – gandrīz visiem bijis algas pielikums par augstskolas vadīšanu, un ne jau nebūtiski pāris desmiti eiro, bet pieklājīgākas summas, liecina valsts amatpersonu iesniegto deklarāciju dati. Ņemot vērā, ka vairums vēl pagūst kur piestrādāt vai saņem pensiju, kopējie ienākumi arī piedzīvojuši kārtējo lēcienu.

Latvijas augstskolas palīdzēs Ukrainas studentiem Latvijā, piedāvājot iespējas dienesta viesnīcās izmitināt bēgļus, ziedojot un citādi atbalstot Ukrainu, informēja Rektoru padomes pārstāvis Jānis Bernāts.

Aizvadītajā gadā lielākajai daļai valsts augstskolu vadītāju pieauguši ienākumi, bet vislielākie tie bijuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoram Leonīdam Ribickim, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Otrdien, 19. maijā, pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) aicinājuma diskusijā par Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem un Ministru kabinetā akceptētajiem grozījumiem Augstskolu likumā tikās LZA vadība un Latvijas augstskolu rektori. Diskusijā klātienē un attālināti piedalījās vairāk nekā desmit Latvijas augstākās izglītības iestāžu vadītāji.

Augstskolu vadība pieprasa dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai varētu apspriest jauno augstskolu iekšējās pārvaldības modeli. Līdz šim tas bijis vienvirziena process, kurā nav ņemti vērā nozarē strādājošo ieteikumi. Rektori un nozares eksperti vēlmē ieviest padomes saskata nopietnus riskus, pat augstskolu apvienošanu pret to gribu. Viņi arī strikti iebilst pret Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, jo tā šobrīd «esot palikusi vienīgā demokrātijas saliņa».

Jau gadiem tiek runāts, ka augstākajai izglītībai no valsts budžeta netiek nodrošināts pienācīgs finansējums, līdz ar to daudzas ieceres paliek vien uz papīra, daudzas vajadzības netiek apmierinātas. Piemēram, studenti jau sen kā sūkstas par vajadzību palielināt aplami niecīgās stipendijas. Taču naudas nav un būs vien, tā teikt, jāiztiek, kā ir. Taču to noteikti nevar teikt par valsts augstskolu rektoru atalgojumu – aplūkojot viņu iesniegtās gada deklarācijas, redzams, ka daudzi no viņiem ar katru gadu tiek atalgoti arvien dāsnāk.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja divus likumprojektus, kas paredz tiesības Rīgas Ekonomikas augstskolai un Rīgas Juridiskajai augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā, kā arī ļaut rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistu arī bez atbilstošām latviešu valodas zināšanām.

Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nepietiekamās latviešu valodas prasmes kā karstu kartupeli viļā jau kopš pērnā gada, kas bija par iemeslu, kāpēc viņi netika apstiprināti amatā. Nule likuma grozījumi, kas ietver arī atvieglotas valsts valodas prasības šo augstskolu vadībai, tiek skatīti parlamentā, un atbildīgā komisija tos virza pirmajā lasījumā.

Valdība respektablajā Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā joprojām neapstiprina rektora amata kandidātus, jo viņi neprot latviešu valodu likumā noteiktajā līmenī. Pirms gada izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") savus partijas biedrus pārliecināja, ka abu augstskolu virzītie kandidāti tomēr varēs ieņemt amatus, bet šis solījums izrādījies tukšs, otrdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Pilnā sparā sācies jaunais mācību gads. Kamēr tūkstošiem skolēnu un studentu turpina izglītoties, tikmēr žurnāls "Privātā dzīve" noskaidrojis, cik tad pelna Latvijas vadošo augstskolu rektori.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) sola grozīt Augstskolu likumā, kas paredzētu mazināt valsts valodas prasības rektoriem.

Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie normatīvās bāzes sakārtošanas, lai nodrošinātu valsts valodas prasību samērīgu piemērošanu Rīgas Juridiskajai augstskolai un Rīgas Ekonomiskajai augstskolai, abu izglītības iestāžu darbs nav traucēts, uzsver IZM. Patlaban gan nav zināms, kad varētu tikt pieņemti likumu grozījumi, jo tas ir laikietilpīgs process.

Lai ilgtermiņā risinātu jautājumus par Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru apstiprināšanu, tiek plānots pārskatīt abu augstskolu darbību regulējošos likumus, kuri varētu būt saistoši arī citām augstskolām.

Koalīcijas politiķiem ir atšķirīgas domas par prasību augstskolu rektoriem pārvaldīt valsts valodu.

Lielākajai daļai valsts augstskolu rektoru kopējie ienākumi pērn pārsniedza 50 000 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija. Tikai retajam kā vienīgais ienākuma avots norādīta alga par augstskolas vadīšanu. Vairums līdzās rektora pienākumu pildīšanai, piemēram, paspēj strādāt arī citā augstskolā, atrod sev kādu atmaksātu nodarbi paša vadītajā augstākajā izglītības iestādē, gūst ienākumus no komercdarbības vai saņem pieklājīgu pensiju.

20.janvāra sēdē Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja amatā atkārtoti tika ievēlēts Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Šodien, 3.novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc Latvijas universitāšu asociācijas ierosinājuma tikās ar Latvijas universitāšu vadītājiem, lai pārrunātu universitātēm aktuālos jautājumus Latvijas izglītības sistēmā.

Lai arī prasības, ko Latvijas Studentu apvienība kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību pirmdien, 16. novembrī, gatavojas iesniegt valdībā, lielā mērā sakrīt ar pašu augstskolu iebildumiem pret gaidāmo finansējuma samazinājumu, rektori nesteidzas šīm prasībām pievienoties.