Latvijas valsts meži ik gadu daudzus desmitus miljonu eiro investē kvalitatīvos meža ceļos, kas nodrošina meža pieejamību – gan stādīšanas, gan kopšanas un mežizstrādes darbiem. Ceļi nepieciešami arī ārkārtas situācijās – vējgāžu novākšanai un meža dzēšanai ugunsgrēka gadījumā. Zemgalē meža ceļus izmanto arī ogotāji un sēņotāji, pieaug arī skriešanas un riteņbraukšanas popularitāte valsts mežos. Tomēr lielai daļai Zemgales iedzīvotāju mežs nozīmē darbavietu un iztikas līdzekļus ģimenei.
Blankenfeldes muiža atrodas Zemgalē, Jelgavas novada Vilces pagastā. Pirmo reizi tā pieminēta 1426. gada 6. martā, kad to no Vācu ordeņa mestra Johana fon Mengeles nopirka Klauss fon Medems. Savulaik muižai piederēja trīs tūkstoši hektāru zemes, uz kuras atradās 52 lauku sētas. Muižas centrā bija 32 mājas, trīs krogi, vējdzirnavas, alus brūzis un degvīna dedzinātava. 2007. gadā muiža nonāk pašreizējā saimnieka rokās, un tai pamazām tiek atgriezts iepriekšējais krāšņums un tradīcijas.
Jelgava vēsturiski ir viens no Latvijas galvenajiem attīstības centriem, būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa ar attīstītu rūpniecību un tās vajadzībām atbilstošu izglītības sistēmu. Kā panākt sabalansētību starp uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldības interesēm, Neatkarīgajai stāsta Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
No 17. līdz 20. maijam Liepājas teātris viesosies Nacionālajā teātrī, izrādot savus jaunākos un skatītāju un teātra profesionāļu visvairāk novērtētos iestudējumus.
Spīdveju Daugavpilī droši var saukt par populārāko sporta veidu – šeit ir ne tikai paši spēcīgākie šī sporta veida sportisti Latvijā, kas veiksmīgi cīnās par vietām uz pjedestāla dažāda ranga starptautiskajās sacensībās, bet arī ļoti atsaucīgi skatītāji – visas vietas stadionā vienmēr ir izpārdotas. Tieši Daugavpilī norit gan Eiropas, gan pasaules kausu izcīņas posmi spīdvejā.
2015. gads, kurš paliks daugavpiliešu atmiņā kā pilsētas 740. jubilejas gads, uzņēmuma Daugavpils ūdens vēsturē arī tiek atzīmēts ar svarīgiem notikumiem – šogad aprit 20 gadi kopš ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošanas sākuma. Vienlaikus tas ir gads, kad tiks pabeigts projekts Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, III kārta.
Daugavpils Olimpiskā centra paspārnē savu profesionālo meistarību kaldina ne tikai pasaules līmeņa sportisti, tur trenējas arī iedzīvotāji, kam sports ir kā palīgs veselības stiprināšanai un fiziskās formas uzlabošanai. Beidzamā gada laikā apmeklētāju skaits baseinā un trenažieru zālē jau sasniedzis 102 000.
Piesaistot ES fondu finansējumu, kas paredzēts lauku teritoriju attīstībai un dzīves vides dažādošanai Daugavpils novadā, uz lauksaimniecības uzņēmuma SIA Jaunie Vecozoli bāzes pērn izveidota plastmasas izstrādājumu ražotne, kas piedāvā plašu plastmasas izstrādājumu sortimentu un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanu.
Šā gada novembra pirmajā pusē Daugavpils Būvniecības tehnikums, kas pērnā gada novembrī ieguva Profesionālās izglītības kompetences centra statusu, atzīmēs pastāvēšanas 50 gadu jubileju. Uz svētkiem tiks aicināti gan bijušie, gan esošie audzēkņi un pasniedzēji.
«Daugavpils Sociālo lietu pārvalde ir tā iestāde, kuras centrā vienmēr ir pilsētas iedzīvotājs un viņa vajadzības. Mūsu tiešais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem pārvarēt grūtības un rast jaunu spēku savai dzīvei, jo sociālie darbinieki bieži vien ir grūtībās nonākušo pirmais palīgs un padomdevējs, piedāvājot gan materiālu, gan emocionālu un psiholoģisku atbalstu. Vadāmies pēc principa, ka cilvēkam jāpalīdz ir nekavējoties – tūlīt un tagad,» teic Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Benita Siliņa.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs pavisam nesen nosvinēja savu otro gadadienu. Centrs, kas nemitīgi apmeklētājiem piedāvā jaunas izstādes, kur skatāmi latviešu un ārvalstu mākslinieku darbi, spējis piesaistīt ne tikai vietējo interesentu uzmanību, tā durvis ver arī ārvalstu tūristi – principā katrs ceturtais centra apmeklētājs ir ārvalstu viesis. Šobrīd aktīvi tiek domāts, ko īpašu sarūpēt apmeklētājiem. Jaunumu netrūkst.
Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA) pilnībā attaisno savu nosaukumu, jo, piemēram, Daugavpils filiālē mācības tiek organizētas latviešu, krievu/angļu valodā, kā arī studējošie ir no vairākām valstīm, tai skaitā Baltkrievijas, Lietuvas un Gruzijas.
Daugavpils cietoksnis un Marka Rotko centrs ir vieni no pašiem populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā. Turklāt ap 40% Daugavpils viesu ir ārvalstnieki, kas vēlas redzēt pasaulē slavenā mākslinieka darbus, izjust 19. gadsimta sākuma militāro būvju atstāto auru, iegriezties skrošu rūpnīcā, tuvāk iepazīt vienu no retajām sinagogām vai ar plostu doties pa Daugavu.
Kopš 2010. gada Daugavpils bieži tika minēta kā pilsēta, kurai nu nekādi neizdodas iegādāties jaunus tramvajus. Vecie tramvaji jau bija pussabrukšanas stadijā un bieži vien atteicās doties reisā. Garā sāga ir beigusies, un nu Daugavpils maršrutos redzam četrus četrasu oranži zilus un sešus sešasu sarkanbaltus tramvajus.
Daugavpils uzņēmējiem šis ir sarežģīts laiks – Krievijas tirgi, kas daudziem uzņēmējiem ir ļoti nozīmīgi, pēdējo gadu ir visai ierobežoti, bet jaunus noieta tirgus bez valsts atbalsta atrast grūti. Tomēr daugavpilieši nav gatavi padoties, jo vēsturiski ir izturējuši arī smagākus pārbaudījumus. Vairāk par esošo situāciju un perspektīvām stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas mazās ostas papildus zvejniecībai sāka iesaistīties starptautiskā kravu eksportā un importā un starptautiskā jahtu tūrisma apritē.
Mērsraga osta ir viena no mazajām Latvijas ostām, kas pēdējo gadu laikā uzrāda labus attīstības rezultātus, – pagājušajā gadā apstrādāts par 23,4% vairāk nekā 2013. gadā, bet šā gada pirmajos mēnešos attiecībā pret 2014. gada pirmo ceturksni kravu apgrozījums pieaudzis par 10%.
«Mums ir jāpapūlas saglabāt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kas jāpasaka skaidri un atklāti,» sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.
Ne reizi vien kopš 1990. gada jau šķitis, ka nebūs vairs nekādu Krievijas kravu Latvijas ostās. Pēc tam ļaunums izrādījās labums – stimuls ostām kopā ar citiem kravu tranzīta uzņēmumiem un valsts iestādēm kļūt konkurētspējīgākām un kravas noturēt. Tagad par kravu plūsmu caur Latvijas ostām jāieinteresē valstis, kas atrodas tālāk par Krieviju. Kā to var izdarīt un kas jau tiek darīts? Par to saruna ar Latvijas Republikas satiksmes ministru Anriju Matīsu.