«Daugavpils Sociālo lietu pārvalde ir tā iestāde, kuras centrā vienmēr ir pilsētas iedzīvotājs un viņa vajadzības. Mūsu tiešais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem pārvarēt grūtības un rast jaunu spēku savai dzīvei, jo sociālie darbinieki bieži vien ir grūtībās nonākušo pirmais palīgs un padomdevējs, piedāvājot gan materiālu, gan emocionālu un psiholoģisku atbalstu. Vadāmies pēc principa, ka cilvēkam jāpalīdz ir nekavējoties – tūlīt un tagad,» teic Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Benita Siliņa.
Vēl lielāks atbalsts mazturīgajiem un invalīdiem
Daugavpils Sociālo lietu pārvalde nodrošina 21 sociālā pabalsta un atbalsta veidu, kas iedzīvotājiem dod iespēju apmierināt pamatvajadzības un uzlabo dzīves kvalitāti. Piemēram, pērn sākusi darboties sociālā taksometra programma, kas līdz šā gada jūnijam darbojas ES fonda ietvaros, bet turpmāk tiks finansēta no pašvaldības budžeta. Benita Siliņa informē: «Daugavpilī ir reģistrēti 150 invalīdi ar kustību traucējumiem. Arī viņiem ir pieejami sociālā taksometra bezmaksas pakalpojumi, lai viņi varētu nokļūt pie ārsta, nokārtot dokumentus, doties uz rehabilitāciju vai sporta nodarbībām un citā veidā iesaistīties sociālajos procesos. Kopā ar valsts apmaksāto invalīda asistenta pakalpojumu šī programma ir devusi ļoti labus rezultātus – redzam, ka invalīdi ir iznākuši no mājām un aktīvi piedalās dažādos pasākumos, kas veicina viņu integrāciju sabiedrībā.»
Vienlaikus ir padomāts arī par iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem: 2015. gadā ir pieņemti jauni saistošie noteikumi, kas paredz plašāku pabalstu saņēmēju loku un lielākus pabalstu apmērus. Vienlaikus ieviests arī maznodrošinātās personas un ģimenes statuss, kas ļauj saņemt likumdošanā paredzēto sociālo palīdzību, tai skaitā nekustamā īpašuma nodokļu atlaides un aizsargātā elektrības lietotāja statusu.
47 sociālās rehabilitācijas programmas
Sociālo lietu pārvaldes redzeslokā ir ģimenes ar bērniem, personas ar invaliditāti, veci un vientuļi ļaudis, bezdarbnieki, cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, atkarību riskam pakļautas personas, pilngadību sasnieguši bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni. Katrai šo cilvēku grupai ir izstrādātas sociālā atbalsta programmas, kas motivē cilvēkus iesaistīties darba tirgū un sociālajās aktivitātēs, sniedzot tiem visplašākā rakstura informāciju un atbalstu. «Jau daudzus gadus, tāpat kā visā Latvijā, salīdzinoši liels ir to cilvēku skaits, kuri nestrādā un meklē iemeslus to nedarīt, bet gan saņemt sociālo pabalstu. Tāpēc mēs organizējam tikšanās ar sociālajiem darbiniekiem, psihologiem un citiem, motivējot iesaistīties darba tirgū, kā arī palīdzot viņiem uzrakstīt CV un sagatavoties darba intervijai.» Sociālo lietu pārvaldes speciālisti pievērsušies arī romu integrācijai sabiedrībā: «Nav jau noslēpums, ka romi strādāt negrib, taču viņiem ir citi talanti, ko attīstīt. Esam izstrādājuši romu integrācijas programmu, kuras ietvaros viņi raksta dzeju, dzied un dejo. Viņiem tas labi padodas, un kāpēc gan viņi nevarētu ar savu uzstāšanos kuplināt mūsu pilsētas pasākumus,» saka Benita Siliņa.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta ģimenēm ar bērniem, un to atbalstam ir izstrādātas vairākas sociālās programmas. Piemēram, jaunajām māmiņām Krīzes centrā norit apmācības par bērniņu kopšanu, bet bērniem un pusaudžiem, kas pakļauti dažādiem riskiem, vasarā tiek organizētas bezmaksas programmas bērniem.
Darbam bieza garoza
Sociālā darbinieka ikdiena saistās ar negatīvām emocijām un problēmu risinājumu meklēšanu, jo priecīgi un labi situēti cilvēki pēc palīdzības nenāk. Kā saka dienesta vadītāja – bieži vien arī pašiem sociālajiem darbiniekiem vajadzīga rehabilitācija. Tāpat kā daudzviet Latvijā, arī Daugavpilī trūkst spēcīgu sociālo darbinieku, lai gan praksi ik gadu šajā dienestā iziet ap 30 topošo sociālo darbinieku ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Vācijas.
Pārvaldes vadītāja saka lielu paldies saviem darbiniekiem, kuri, neskatoties uz salīdzinoši zemo atalgojumu un sarežģītajiem darba apstākļiem, nav izdeguši un spēj pret klientiem izturēties ar sapratni, smaidīt un mierināt tad, kad gribas raudāt.