Daugavpilī ūdenssaimniecības attīstības 3. kārta jau finiša taisnē

Līdz gada beigām ir jāpabeidz ne tikai visi būvdarbi, bet arī jāsagatavo detalizēta dokumentācija © Ojārs Lūsis

2015. gads, kurš paliks daugavpiliešu atmiņā kā pilsētas 740. jubilejas gads, uzņēmuma Daugavpils ūdens vēsturē arī tiek atzīmēts ar svarīgiem notikumiem – šogad aprit 20 gadi kopš ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošanas sākuma. Vienlaikus tas ir gads, kad tiks pabeigts projekts Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, III kārta.

Ūdeni nu droši var dzert no krāna

Kopš 1995. gada Daugavpilī sekmīgi ir pabeigti 2 lieli attīstības projekti, kuru ietvaros rekonstruēti un izbūvēti vairāk nekā 50 svarīgi objekti, tostarp ūdensgūtne Ziemeļi un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, atjaunotas ierīces un transports, ieviestas mūsdienīgas tehnoloģijas un vadības sistēmas. Uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Selickis atzīmē: «Mums ir prieks, ka līdzekļi un spēki, kas ieguldīti pilsētas ūdenssaimniecības pilnveidošanā un svarīgāko objektu modernizācijā, ļāva uzņēmumam ne tikai attīstīties ražošanas aprīkojuma tehnoloģiskajā plānā, bet arī paaugstināt sniegto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti un drošību. Jau šodien dzeramais ūdens, kurš nokļūst pie daugavpiliešiem no artēziskajiem urbumiem, ir droši lietojams pārtikā un pilnībā atbilst Eiropas Savienības direktīvas prasībām, arī pilsētas bioloģiskajās kanalizācijas attīrīšanas iekārtās tiek nodrošināta attīrīto notekūdeņu kvalitātes atbilstība direktīvas prasībām.»

Centralizētajiem tīkliem pieslēgs arī attālākus mikrorajonus

Uzņēmums plāno arī turpmāk veltīt uzmanību ūdenssaimniecības attīstībai – kā primārie mērķi izvirzīti ūdensvada un kanalizācijas sadales tīklu paplašināšana, lai arī attālināto mikrorajonu privātā sektora iedzīvotājiem sniegtu iespēju pieslēgties pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Tāpēc Daugavpilī 2011.–2015. gada periodā tiek īstenots projekts Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, III kārta ar kopējo vērtību 20,8 milj. eiro (bez PVN), no kuriem 14,7 milj. eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzekļi. Projektu līdzfinansē Daugavpils pašvaldība un SIA Daugavpils ūdens. Lai izpildītu projekta 3. kārtas pamatuzdevumus, iedalītā finansējuma ietvaros tika izstrādāta pasākumu programma, saskaņā ar kuru 7 pilsētas mikrorajonos vajadzēja ierīkot aptuveni 90 km garus ūdensvada un kanalizācijas tīklus. No tiem pats gaidāmākais pilsētniekiem – ap 34 km jaunu ūdensvada un ap 36 km jaunu kanalizācijas tīklu izbūve, kā arī attālināta Križu mikrorajona apvienošana ar pilsētas centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām. Vienlaikus ar jaunu cauruļvadu ierīkošanu minētajos rajonos rekonstruēti daži esošo cauruļvadu posmi, izbūvētas 20 jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas, inženiertīklos uzstādīta noslēdzoša armatūra, hidranti, pazemes ventiļi, kanalizācijas un ūdensvada akas. Kopumā paredzētajās teritorijās tiks palielināta ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas pakalpojumu pieejamība un tiks uzlabots apkārtējās vides stāvoklis, kas pozitīvi ietekmēs esošo un potenciālo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veicinās arī uzņēmējdarbības attīstību šajos rajonos.

Objektus ekspluatācijā nodod nekavējoties

Visu projektā paredzēto būvdarbu izpilde sadalīta 9 daļās, katrā tika veikti atklāti konkursi būvuzņēmējiem. 2011. gada oktobrī sākās konkursu izsludināšana, 2012. gada aprīlī tika noslēgts pirmais būvniecības līgums, un nākamo 2 gadu laikā tika parakstīti un uzsākti darbi vēl pēc 7 būvniecības līgumiem. Šajā periodā tika izpildīts ievērojams būvniecības darbu apjoms un notika pakāpeniska pabeigto tīklu posmu nodošana ekspluatācijā, kas deva iespēju daudziem māju īpašniekiem pieslēgt savas mājas centralizētajām ūdensvada un kanalizācijas sistēmām vēl pirms pilnīgas projekta pabeigšanas.

Pašlaik no projekta 9 būvniecības līgumiem 5 jau ir izpildīti, 2 atrodas pabeigšanas stadijā un vēl 2 līgumu ietvaros darbi tiks uzsākti tuvākajā laikā. Līdz ar to ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu stāvoklis Daugavpilī paaugstināsies un būs līdzvērtīgs vidējam Eiropas Savienības līmenim.



Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais