Intervija ar Olaines novada domes priekšsēdētāju Andri Bergu.
– Olaini Latvijā uztver divos veidos – kā Rīgas guļamvagonu un ķīmiķu pilsētu. Jūsuprāt, tas ir labi vai slikti?
– Tas nepavisam nav slikti, jo mēs nekaunamies, bet gan lepojamies ar to, ka esam pilsēta ar augsti attīstītu rūpniecisko ražošanu. Būtībā mēs sevi tā arī pozicionējam un ar dažādiem paņēmieniem mēģinām šo pilsētu padarīt vēl pievilcīgāku investoriem, kuri šeit vēlas attīstīt jaunas ražotnes vai paplašināt esošās. Mūsu pluss ražošanas attīstībai ir tas, ka iedzīvotāju vēsturiskā atmiņa saistās ar rūpniecību. Viņi izprot, ko tas nozīmē, un attieksme pret jaunu objektu realizāciju nav tik negatīva kā daudzās citās pilsētās, kas nekad nav bijušas izteikti rūpnieciskas. Nav jau noslēpums, ka daudzviet, izdzirdot vārdu rūpniecība, sabiedrība automātiski iestājas opozīcijā, pat nemēģinot iedziļināties, kāda veida ražošana tā būs un kādus riskus videi un cilvēkam var radīt. Tāpēc Olainē ir salīdzinoši viegli saņemt sabiedrības akceptu jaunu projektu realizācijai.
Runājot par pilsētu kā Rīgas guļamvagonu, varu piekrist daļēji, jo, kā jau iepriekš teicu, šeit ir izvietoti vairāki uzņēmumi ar lielu strādājošo skaitu un iedzīvotājiem nav nepieciešamības meklēt darbu Rīgā. Protams, Olainē dzīvo daudz cilvēku, kas ik dienu dodas uz darbu Rīgā. Šim procesam ir pieejama lieliska sabiedriskā transporta sistēma, kā arī ceļu infrastruktūra.
Taču, runājot par turpmākajiem attīstības plāniem, jāsaka, ka mēs tiešām vēlamies piesaistīt cilvēkus, kuri šeit dzīvo, jo ģeogrāfiskais novietojums un jau pieminētā transporta infrastruktūra, kā arī dažāda līmeņa izglītības iestāžu pieejamība un sporta un kultūras infrastruktūra ir ļoti piemērota, lai cilvēki šeit dzīvotu un strādātu Rīgā vai citviet.
– Jūs pieminējāt izglītības iestāžu pieejamību – daudzviet vājais punkts ir pirmsskolas iestādes, it īpaši vietu trūkums bērniem vecumā no pusotra gada. Vai tiešām Olainē bez liekām problēmām mazuļus var iekārtot dārziņā?
– Mums tiešām nav problēmu ar bērnudārza vietām – varam piedāvāt vietas četros pašvaldības uzturētos un vienā privātajā bērnudārzā, kas pilnībā nosedz pieprasījumu. Tā ir viena no prioritātēm, kam pievēršam uzmanību jau kopš 2009. gada – redzot pieauguma pieprasījumu, bērnudārzā Jaunolainē uzbūvējām piebūvi, praktiski dubultojot vietu skaitu. Protams, ir bērniņi, kas iet bērnudārzos Rīgā vai Mārupē, bet tas vairāk saistīts ar faktisko dzīvesvietu un vecāku darbavietu. Ja ģimene dzīvo Rīgas vai Mārupes pašā pierobežā un ik dienu dodas Rīgas virzienā, mēs nespiežam bērniņus vest uz mūsu bērnudārziem, bet ļaujam izvēlēties ģimenei izdevīgāko risinājumu un, respektējot tās viedokli, līdzfinansējam bērna apmācību privātajos bērnudārzos.
– Pierīgas novadu izglītības sistēmā vērojama tendence – daudzi jaunieši pēc pamatskolas beigšanas dodas mācīties uz Rīgu, domājot, ka tur vidusskolas izglītība būs augstākā līmenī. Līdz ar to skolēnu skaits vidusskolu grupā būtiski samazinās. Vai Olainei izdodas izvairīties no šī procesa?
– Arī Olainē šī tendence ir skaidri redzama, un tā ir sāpīga problēma, ko mēs reāli apzināmies. Esam apzinājuši, ka Rīgā mācās ap 500 bērnu – faktiski tā ir vēl viena vidusskola. Tāpēc mēs sākam strādāt pie tā, lai skolēni nedotos mācīties uz Rīgu, bet gan paliktu tepat Olaines vidusskolās, jo mūsu skolas nav ne par mata tiesu sliktākas par daudzām Rīgas skolām, kurās mācās mūsu jaunieši. Es nerunāju par ģimnāzijām un specializētajām skolām, kuru līmenis būtiski atšķiras – bērniem ar īpašiem talantiem ir jāmācās augsta līmeņa skolās, lai viņi saņemtu labāko izglītību un pēc tam atkal atgrieztos Olainē, lai ar savām zināšanām veicinātu mūsu novada izaugsmi.
Taču tam, lai brauktu uz Rīgu mācīties tikai tāpēc, ka tā dara visi, nav nekāda reāla pamatojuma. Pašvaldība uzstādījusi uzdevumu sev un skolām pārliecināt audzēkņus un viņu vecākus par to, ka Olaines vidusskolas sniedz visas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību un attīstīt sevi dažādās jomās. Jāatzīmē, ka Olaines vidusskolas pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem ir pirmajā divdesmitniekā no vairākiem simtiem Latvijas vidusskolu, kā arī pašvaldība ik semestri piešķir stipendijas labākajiem skolēniem.
Priecājamies, ka Olainē ir ne tikai vispārizglītojošās mācību iestādes, tai skaitā laba līmeņa vidusskolas, bet arī Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža, kur var iegūt gan vidējo profesionālo, gan pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību.
Mēs saprotam, ka pārāk maz stāstām plašākai sabiedrībai par savu pilsētu un daudzi vēl arvien dzīvo informācijas stereotipos, kas sen vairs neatbilst patiesībai. Mūsu mērķis, lai pilsētā un citur novadā uz dzīvi apmestos jaunās ģimenes, tāpēc pašvaldības darbā daudz uzmanības tiek veltīts jautājumiem, kas skar šo iedzīvotāju grupu, gan attīstot atbilstošu infrastruktūru, gan dažādā veidā atbalstot, piemēram, piešķirot nekustamā īpašuma atlaidi, dažādus pabalstus, atlaides, apmeklējot pašvaldības sporta objektus, organizējot īres tiesību izsoles, priekšroku dodot ģimenēm ar bērniem u.c. Protams, lai piesaistītu jaunās ģimenes, gan jārada atbilstoša vide, gan jāmaina stereotipi vai jāpiesaka sevi plašākā informācijas telpā. Pie tā mums vēl vajadzētu piestrādāt.
– Vai Olainē ir pietiekami liels dzīvojamais fonds, lai uzņemtu jaunus iedzīvotājus?
– Tā ir vēl viena problēma, ko šajos gados aktualizējam. Lai piesaistītu pilsētai investorus un viņiem būtu izdevīgi būvēt jaunus mājokļus – pārdot vai izdot īrei, ir nepieciešams uzlabot esošā dzīvojamā fonda stāvokli un, likumsakarīgi, arī tā tirgus cenu. Diemžēl daudzi neapzinās, ka māju renovācijas rezultātā uzlabotā energoefektivitāte ir tikai viens no ieguvumiem – tikpat svarīgs ir arī ieguldījums pilsētvides pievilcības uzlabošanā un mājokļu tirgus vērtības palielināšanā. Iedzīvotājiem ar saviem spēkiem ir iespēja piedalīties kopējā pilsētas tēla uzlabošanā un radīt priekšstatu, ka Olaine ir laba dzīvesvieta. Šāds statuss piesaistīs pilsētai ne tikai maksātspējīgus iedzīvotājus, bet arī investorus jauniem projektiem, kas veicinās pilsētas izaugsmi. Te mums gribas apelēt pie olainiešu lokālpatriotisma – neviens cits no malas neatnāks un mūsu pilsētu labāku nepadarīs – tas viss ir mūsu pašu rokās. Lai iekustinātu daudzdzīvokļu māju renovācijas procesu Olainē, stimulējot iedzīvotājus rīkoties, pašvaldība 2015. gadā uzsāka atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektu realizēšanai, paredzot budžeta finansējumu vairāk nekā 160 000 EUR apmērā.
– Latvijas reģionos kultūras, sporta un izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidošanai un jaunu objektu būvniecībai lielākoties tiek izmantoti ES fondi, bet Pierīgā, tai skaitā Olainē, laikam jātiek galā pašu spēkiem – jūs tiekat uzskatītas par pietiekami bagātām pašvaldībām.
– Tas gan ir taisnība – nav jau tā, ka no ES fondiem naudu nevaram vispār piesaistīt, bet daudz mazāk nekā reģionu pilsētas gan. Nevar noliegt, ka salīdzinājumā ar daudzām citām pilsētām mūsu ienākumi pašvaldības budžetā uz vienu iedzīvotāju ir lielāki, taču tajā pašā laikā ne tik lieli, lai mēs visu varētu atļauties pašu spēkiem. Bet jāatzīst, ka, plānojot un konsekventi rīkojoties, arī pašu spēkiem pēdējos desmit gados esam daudz izdarījuši pilsētas un citu novada apdzīvotu vietu infrastruktūras uzlabošanā – ir uzbūvēti trīs stadioni, peldbaseins, slidotava ar mākslīgo ledu ziemā un multifunkcionālo segumu vasarā, sporta nams, brīvdabas estrāde, veloceliņi, divas piebūves – pie Olaines 1. vidusskolas un pie bērnudārza «Magonīte», rekonstruēts Mežaparks, uzstādīti āra trenažieri un daudzi rotaļu laukumi dažāda vecuma bērniem, pašu spēkiem nosiltinātas visas pašvaldības izglītības iestādes, ar pašvaldības līdzfinansējumu ir labiekārtoti daudzdzīvokļu māju pagalmi, ko iedzīvotāji un apkārtējie uzņem kā pašsaprotamu lietu.
– Jaunajā plānošanas periodā no ES fondiem lieli līdzekļi ir paredzēti uzņēmējdarbības veicināšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanai. Taču Pierīgas pašvaldības, šķiet, atkal ir palikušas aiz borta.
– Pierīgas pašvaldības ir apdalītas ne tikai šajā jomā – gan esošajā, gan iepriekšējā plānošanas periodā ir ļoti maz programmu, kurās nauda paredzēta arī mums. Lai arī salīdzinoši maz, tomēr arī Pierīgai šiem mērķiem nauda ir paredzēta, un mēs aktīvi strādājam, lai sagatavotu projektus tās piesaistei. Runājam ar uzņēmējiem un meklējam risinājumus, lai rūpniecības zonām pievilktu ūdenssaimniecības tīklus, elektrību, gāzi un dotu iespēju viņiem attīstīties.
Domāju, ka arī jaunā sistēma par iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā un finanšu sadalījumu mums par labu nerunā – nav īsti godīgi, ka, piemēram, republikas pilsētas un reģionu centri, kur ir tendence iedzīvotāju skaitam samazināties, var piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kā arī saņemt vairāku miljonu dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, tādējādi atļaujoties būvēt koncertzāli un sakārtot visu pilsētas infrastruktūru, bet mums ne tikai nedod ES naudu, bet vēl liek maksāt arī izlīdzināšanas fondā. Es negribēju teikt, ka viņiem nevajag naudu – bet mums tā arī ir vajadzīga!
Piemēram, pašlaik pārskatām lēmumu par jaunas bibliotēkas būvniecības nepieciešamību – ideja ir laba, un bibliotēka mums ir nepieciešama, jo tagad tā izvietota vairākās ēkās, bet, pārskatot iespējas un vajadzības, redzam, ka sporta zāle Jaunolainē iedzīvotājiem vajadzīga vairāk par bibliotēku. Tā nu nākas balansēt starp iespējām un vajadzībām, nākotnei atstājos mazāk aktuālos projektus. Prioritātes ir jāanalizē gan no finanšu, gan iedzīvotāju interešu viedokļa!
– Ko jūs gribētu pateikt visiem Neatkarīgās lasītājiem visā Latvijā?
– Mēs esam viens no novadiem, kurā iedzīvotāju skaits aug, tātad esam tā vieta, kur ne viens vien apstājas un sāk dzīvot un strādāt tā vietā, lai brauktu uz ārzemēm. Mums ir laba izglītības, sporta un kultūras infrastruktūra, droša vide, kā arī aktīva sabiedriskā dzīve, mums ir darba vietas un sakārtota satiksme uz Rīgu un Jelgavu. Atbrauciet, apskatieties un palieciet!