Blankenfeldes muiža atrodas Zemgalē, Jelgavas novada Vilces pagastā. Pirmo reizi tā pieminēta 1426. gada 6. martā, kad to no Vācu ordeņa mestra Johana fon Mengeles nopirka Klauss fon Medems. Savulaik muižai piederēja trīs tūkstoši hektāru zemes, uz kuras atradās 52 lauku sētas. Muižas centrā bija 32 mājas, trīs krogi, vējdzirnavas, alus brūzis un degvīna dedzinātava. 2007. gadā muiža nonāk pašreizējā saimnieka rokās, un tai pamazām tiek atgriezts iepriekšējais krāšņums un tradīcijas.
Tagadējais Blankenfeldes muižas īpašnieks Valdis Jākobsons uzsver, ka maldīgs ir priekšstats, ka baroni tikai priecājās un tērēja nez kur radušos naudu. Nauda nāca no muižas saimnieciskās darbības – labi organizētas un pārvaldītas. Blankenfeldes muižā pamatnodarbošanās bija lauksaimnieciskā ražošana un produktu pārstrāde. Blankenfeldē bija attīstīta arī vīna ražošana, un leģenda stāsta, ka Francijas karalis Luijs XVIII, bēgdams no Napoleona un uz laiku apmezdamies Jelgavas pilī, divreiz pa nedēļai padzīvojis arī Blankenfeldē. Karalis nav spējis turēties pretim vīna pagraba vilinājumiem un reiz tur pat pēc vīna baudīšanas tā arī piemidzis. Šogad Blankenfeldē atjaunosies vīna ražošanas tradīcija – taps dažādi vīni, tostarp no plūškoka ogām.
Vērtīgais melnais plūškoks (Sambucus nigra)
Ar degsmi un apņēmību Blankenfeldes muižas saimnieks turpina barona iesākto – zemes platība gan ir daudz mazāka, nav arī zemnieku, kas strādā muižas laukos, taču saimnieciskā darbība norit aktīvi. Zināmā mērā ekskluzīva ir izvēlētā produktu niša – šeit top 100% dabīgas sulas: ābolu, ābolu–plūškoku, ābolu–upeņu; ābolu–burkānu, ābolu–burkānu–ķirbju, plūškoka ogu, jāņogu, upeņu u. c. Jākobsona kungs stāsta, ka melnais plūškoks Blankenfeldē ļoti labi aug un tam tiek piedēvētas dažādas veselību veicinošas un pat maģiskas īpašības. Piemēram, Austrijā tas tiek saukts par svēto koku, kas pasargājot no dažādiem mošķiem. Saka, ka, kurmja alā iesprausts plūškoka zars, aizbiedē pat kurmjus.
Blankenfeldē, tāpat kā daudzās citās Latvijas muižās, plūškoks ir ievests no ārzemēm un labi šeit iedzīvojies. No tā ziediem un ogām var izgatavot visdažādākos dzērienus – sulas, sīrupus, limonādes, vīnu, kā arī vārīt ievārījumus un pagatavot pie gaļas ēdieniem pasniedzamas mērces. Lietojot šos produktus, var tikt pie labas veselības. Par ko jau daudzkārt ir pārliecinājies pats saimnieks, jūtot saaukstēšanās pazīmes, sācis intensīvi dzert plūškoka ogu sulu un jau pēc dažām dienām kļuvis vesels.
Tautas medicīna un zinātnieki atzīst, ka melnais plūškoks ārstē astmu, stiprina imunitāti, palīdz pret mainīgo gripas vīrusu, saaukstēšanos, bronhītu, reimatismu, veicina asinsriti, palīdz aterosklerozes slimniekiem, tam piemīt nervus nomierinoša darbība. Kā antioksidants tas novērš aptaukošanos, sakārto zarnu darbību, novērš zarnu spazmas, nefrītu, nierakmeņu rašanos, šķīdina esošos nierakmeņus. Ja moka podagra – palīdz kaltētu ogu komprese, ja radikulīts – kaltētu ziedu komprese kopā ar kumelīšu ziediem. Ziedus var izmantot arī svaigā veidā – pievienojot tos atsvaidzinošiem dzērieniem, pat vienkārši ūdenim. Savukārt kaltētus ziedus, pievienojot ārstnieciskajām un profilaktiskajām tējām, var izmantot gripas, saaukstēšanās un iekaisuma vīrusu laikā, lai spēcinātu organisma aizsargspējas.
1000 zvanu gaida ciemos
Muižas lepnums ir tajā ierīkotais zvanu muzejs, kas ir lielākā plašai publikai pieejamā zvanu privātkolekcija Baltijā. Šeit ir eksponēti ap 1000 paša saimnieka kolekcionēto zvanu, kuru izcelsme ir tik dažāda, cik plaša ir pasaule. Katram zvanam ir sava vēsture, vērtība un savas stāsts, kā tas nokļuvis līdz Blankenfeldei.
Apskatei pieejams arī muižas parks, kur tikko notikusi rekonstrukcija – saglabāts arī Krogus ceļš un Mīlestības aleja, kas, kā vēsta sena leģenda, radusies, muižas saimniecei gaidot mājās savu vīru. Pie muižas joprojām lepni slejas 370 gadu vecais osis četru metru apkārtmērā, zem kura saknēm esot aprakts muižas zelts, bet no rītiem pie tā barons esot dzēris savu rīta kafiju. Zeltu gan šeit neviens nesola, bet nesteidzoties baudīt rīta kafiju, izjust klusuma un miera burvību, izbaudot seno muižas atmosfēru kopā ar mūsdienu komfortu, ir iespējams. Nesen restaurētajā muižas daļā – stallī/vāgūzī – tagad ir labiekārtota viesnīca. Apmeklētājiem tiek piedāvāta arī muižā audzētās un ražotās produkcijas degustācija un ekskursijas pa ražotni.
Var vēl stāstīt daudz par Blankenfeldes muižu, bet kā vēsta tautas sakāmvārds: «Labāk vienreiz redzēt nekā daudzreiz dzirdēt». Laipni aicināti Blankenfeldē, kur senās vērtības atdzimst jaunā gaismā. Baudiet, izjūtiet un izgaršojiet!
