Spīdvejam Daugavpilī 52 gadi

Daugavpilieši (no kreisās) Valērijs Šidlovskis, Sergejs Danu, Nikolajs Kokins, Andžejs Ļebedevs un Mihails Jenbajevs cer, ka drīz arī Rīgā būs spēcīga spīdveja skola. Patlaban pasaules spīdveja elite Latviju atpazīst pēc Daugavpils sportistiem © Ojārs Lūsis

Spīdveju Daugavpilī droši var saukt par populārāko sporta veidu – šeit ir ne tikai paši spēcīgākie šī sporta veida sportisti Latvijā, kas veiksmīgi cīnās par vietām uz pjedestāla dažāda ranga starptautiskajās sacensībās, bet arī ļoti atsaucīgi skatītāji – visas vietas stadionā vienmēr ir izpārdotas. Tieši Daugavpilī norit gan Eiropas, gan pasaules kausu izcīņas posmi spīdvejā.

Mūsējie konkurē ar spīdveja lielvalstīm

2013. gadā Latvijas izlases spīdvejisti – sastāvā ir tikai daugavpilieši – pasaulē ierindojās 6. vietā, konkurējot ar valstīm, kur šis sporta veids ir masveidīgs un līdz ar to ir plašākas iespējas atrast pašus talantīgākos. Kluba Lokomotīve prezidents Valērijs Šidlovskis vēsta: «Daudzās valstīs spīdvejs ir ļoti populārs – ir pat 30–40 klubi un stadioni, kuros trenējas simtiem sportistu. Mēs esam maz – regulāri trenējas 10 līdz 15 spīdvejistu, un līdz šim mums bija tikai viens spīdveja stadions – Daugavpilī.» Tagad arī Rīgā tiek iedzīvinātas spīdveja tradīcijas – Biķerniekos uzbūvēts spīdveja stadions, kur jau šogad noritēs Pasaules kausa izcīņas posms, un atvērta spīdveja skola. Jaunais spīdvejists Andžejs Ļebedevs, kam jau pakļaujas starptautiskie sacensību pjedestāli – 2013. gadā ieguva 2. vietu, bet pagājušajā gadā 3. vietu junioru konkurencē Eiropas čempionāta kopvērtējumā –, cer, ka līdz ar skolas un stadiona atvēršanu spīdvejs iedzīvosies arī Rīgā. Sportistu būs vairāk, un konkurence būs ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā.

Jāpiemin arī citi Daugavpils spīdvejisti, kuri guvuši augstus panākumus starptautiskajos stadionos: Maksims Bogdanovs ieguvis trešo vietu pasaules čempionātā junioru konkurencē, Kestus Poržiks izcīnīja 2. vietu Eiropas čempionātā Eiropā.

Vaicāts par finansējumu, kas motorizētam sporta veidam nevar būt mazs, kluba prezidents teic: «Absolūti lielāko daļu nepieciešamā finansējuma piešķir Daugavpils pašvaldība, bet kā lielāko sponsoru varu nosaukt LDZ Cargo. Mums ir arī citi atbalstītāji – vietējie uzņēmēji, kam ir interese par šo sporta veidu. Vēl viens ienākumu avots ir biļešu pārdošana uz sacensībām, kā arī reklāmas vietas stadionā. Lielākais paldies jāsaka pašvaldībai, jo reti kur iespējams ar tik dārgu sporta veidu nodarboties bez maksas.»

Apceļo Eiropu – mājās ir reti

Spīdveja sezona ir sākusies pilnā sparā, un sportisti mājās ir reti. Andžejs spīdvejā trenējas jau devīto sezonu – pēdējās piecas sezonas viņš ir iekļauts Latvijas izlasē un uzskatāms par vienu no favorītiem. Sacensību un treniņu slodze ir liela: «Piemēram, svētdien sacensības ir Polijā, tad braucu uz Zviedriju, tad Dāniju, tāpēc mājās sanāk būt reti. Daudz ceļo arī citi sportisti – vai nu treniņnometnes, vai sacensības. Man patīk iegūt jaunus iespaidus, apceļojot Eiropu, kā arī pieņemt jaunus izaicinājumus stadionos, sacenšoties ar pasaules mēroga zvaigznēm. Spīdveja sacensības ir ļoti labi apmeklētas, piemēram, vienās no pēdējām Polijā, kur guvām fantastisku uzvaru pret spēcīgiem pretiniekiem, tribīnēs bija 6000 skatītāju.» Līdz ar Daugavpils sportistu panākumiem arvien vairāk cilvēku uzzina ne tikai to, kas ir Latvija, bet arī par Daugavpili, kuras nosaukums spīdveja vidē pasaulē ir labi pazīstams.

Arī bijušais sportists Sergejs Danu uzsver, ka tradicionāli spīdvejs vispopulārākais ir tieši Daugavpils izmēra pilsētās. Arī šobrīd spīdvejs popularitātes ziņā apsteidz futbolu un hokeju. Šī brīža izlase ir ļoti spēcīga un droši var pretendēt uz augstāko pjedestāla pakāpienu, jo tās sagatavošanā daudz spēka ir ieguldījis gan Latvijas izlases treneris Nikolajs Kokins, gan bērnu un jauniešu treneri Vladimirs Voronkovs, kurš savulaik bijis viens no spīdveja zvaigznēm, un Aivars Ruža.

Ik gadu savu sniegumu spīdvejisti parāda arī pilsētas svētkos, taču šis gads būs izņēmums – sportistiem šajā laikā iekrīt pasaules čempionāta posms Anglijā.