Jelgavas mērs: Mēs nevaram mainīt visu valsti, bet savu pilsētu – varam

Jelgava vēsturiski ir viens no Latvijas galvenajiem attīstības centriem, būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa ar attīstītu rūpniecību un tās vajadzībām atbilstošu izglītības sistēmu. Kā panākt sabalansētību starp uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldības interesēm, Neatkarīgajai stāsta Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

– Jelgava ar katru gadu kļūst krāsaināka un sakārtotāka, un redzams, ka tā nav apstākļu sakritība, bet gan stratēģiski pārdomāts, ilgstošs un mērķtiecīgs darbs. Kamdēļ pilsētas vizuālajam tēlam tiek pievērsta tik liela uzmanība?

– Tas tiešām ir mērķtiecīgs darbs, jo Jelgavai ir jābūt konkurētspējīgai ne tikai starp citām Latvijas pilsētām, bet arī Eiropas Savienības kontekstā. Vizuāli pievilcīgai, interesantai un drošai pilsētai, kurā gribas dzīvot, ir lielāks potenciāls piesaistīt investorus. Ceram, ka ieinteresēsim nozīmīgus ieguldītājus, kuru klātbūtne nodrošinās jaunas, labi apmaksātas darba vietas, kas cels katra indivīda, pilsētas un Latvijas labklājības līmeni.

– Šī brīža aktualitāte attiecībā uz infrastruktūras objektiem noteikti ir multimodālais satiksmes terminālis, kam jāapvieno visa transporta sistēma, tai skaitā pilsētas un starppilsētu autobusu satiksme un dzelzceļš. Vai ir pabeigta ielu rekonstrukcija, kas ir priekšnoteikums termināļa attīstībai?

– Ielas praktiski ir gatavas – līdz jūnija beigām jāpabeidz labiekārtošanas darbi, brauktuvju marķējums. Intensīvi strādājam pie investoru piesaistīšanas, lai minētajā teritorijā termināļa projektu varētu novest līdz galam. Vienlaikus sadarbībā ar Latvijas dzelzceļu notiks peronu rekonstrukcija, plānojam izveidot pāreju no jaunās autoostas teritorijas uz peroniem, kā arī pasažieru ērtībai tiks uzstādīti biļešu pārdošanas automāti. Līdz ar to tiks izveidots mūsdienīgs Eiropas līmeņa satiksmes terminālis.

– Kas notiks ar esošo autoostas teritoriju?

– Šobrīd apkopojam idejas un iespējamos variantus šīs pilsētas daļas attīstībai. Daļēji teritorija ir privātīpašums, tāpēc pašvaldībai kopā ar īpašniekiem būs jāatrod labākais šīs teritorijas izmantošanas variants. Viennozīmīgi – vieta pilsētas centrā tiks sakārtota.

– Vēl viens būtisks pilsētas konkurētspējas priekšnoteikums ir izglītības iestāžu pieejamība un kvalitāte. Daudzviet klibo tieši pirmsskolas iestāžu pieejamība, kas liedz vecākiem iesaistīties darba tirgū. Vai Jelgava šo problēmu ir atrisinājusi?

– Domāju, ka jau jūnijā rindas uz bērnudārziem Jelgavā vairs praktiski nebūs. Februārī nodevām ekspluatācijā rekonstruēto bērnudārzu Kāpēcīši ar 280 vietām Ganību ielā. Bērnudārza vienā spārnā ir divi baseini – viens no tiem kalpo arī Peldēšanas skolas vajadzībām, kam jauno peldētāju treniņiem bija ļoti nepieciešams seklais bērnu baseins. Otrs ir bērnudārznieku rīcībā. Savukārt jūnijā 150 mazie jelgavnieki dosies uz renovēto bērnudārzu Zīļuks Pārlielupē.

– Pēdējā laikā investoriem visā Latvijā iet kā pa celmiem, tostarp arī Jelgavā, kur liela daļa uzņēmējdarbības tā vai citādi saistīta ar austrumu kaimiņvalstīm. Kādas sekas Jelgavas ekonomiskajā izaugsmē ir atstājuši ģeopolitiskie notikumi?

– Kopā ar uzņēmējiem skatāmies citu tirgu virzienā. Piemēram, Jelgavā lokalizētais uzņēmums Latvijas piens iegulda lielu darbu jauna tirgus meklēšanā un jau ieguvis sertifikātu savu ražojumu piegādei arī Ķīnas patērētājiem. Patlaban uzņēmums savu produkciju eksportē uz vienpadsmit valstīm. Latvijas piena ražojumi starptautiskajās izstādēs ir guvuši ļoti augstu vērtējumu, un daudziem mūsu ražotāju piedāvājums ir interesants.

Arī runājot par Jelgavas sāpīgākajām tēmām, kas saistās ar metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem, mums ir jādomā par tirgus pārorientāciju. Jāmeklē jauna pieeja rūpnīcas Amoplant turpmākajai pastāvēšanai, jo Maskavas valdība, kam pieder vairāk nekā 90% šī uzņēmuma, ir zaudējusi par to interesi. Ražošanas atjaunošanā un autobusu salikšanā ir ieinteresēta Nīderlandes kompānija.

Katrā gadījumā pilsētai ir ļoti svarīgi, lai ražošana atsāktos, atrodot jaunu investoru vai sadarbības partneri. Mēs darīsim visu, lai tas notiktu. Līdz ar visiem zināmajiem notikumiem lielas grūtības radušās arī Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcai, kam lielākie pasūtījumi nāca no Donbasa Ukrainā.

– Un kā paliek ar topošo Krievijas investoru vagonbūves rūpnīcu?

– Ir parakstīti jauni līgumi par jau veikto darbu apmaksu, un man ir informācija, ka tie tiek pildīti. Esam saņēmuši solījumu, ka jūnijā atsāksies rūpnīcas celtniecība. Šobrīd ēkas ir uzceltas un iekārtas ievestas aptuveni 70% apmērā. Jaunajos plānos ir paredzēts samazināt ražošanas jaudas – no 2,5 tūkstošiem plānoto vagonu rūpnīcā gadā paredzēts uzbūvēt pusotru tūkstoti. Līdz ar to tiek meklēts veids, kā aizpildīt teritoriju, kas bija paredzēta rūpnīcas attīstībai. Taču kopumā nav pazīmju, kas varētu apdraudēt projekta realizāciju.

– Rūpnīcas darbības uzsākšana prasīs darbaspēku. Vai Jelgavai ir ko piedāvāt?

– Mēs rēķināmies, ka kvalificēts darbinieks ir lielākā vērtība un jau tuvākajā laikā sāksies asa cīņa par šādu speciālistu piesaisti. Mēs ceram, ka mūsu pilsētā izglītības sistēma ir pietiekami sakārtota, lai dotu tautsaimniecībai kvalitatīvus darbiniekus un nodrošinātu Jelgavas uzņēmumu vajadzības. Jelgavā ir divas profesionālās izglītības iestādes – pilsētai piederošā Amatu vidusskola un valsts pārziņā esošais Jelgavas tehnikums, kuru mācību programmu piedāvājumam ir jānodrošina uzņēmēju pieprasījums pēc noteiktu profesiju speciālistiem. Bet vagonbūves rūpnīcai nepieciešamos darbiniekus apmācīs Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs.

– Jelgavā atrodas ne tikai ar austrumvalstīm saistītie uzņēmumi, bet arī Rietumu kompānijas.

– Jā. Pagājušajā nedēļā ļoti patīkama bija tikšanās ar Ziemeļvācijas metāla un elektroindustrijas uzņēmumu darba devēju asociācijas Nordmetall dalībniekiem. Delegācija apmeklēja Jelgavā izvietoto Vācijas uzņēmumu AKG Thermotechnik Lettland, kā arī apskatīja pilsētu. Mums ir svarīgi, lai viņiem iepatiktos Jelgava, un domāju, ka atstājām labu iespaidu. Delegācijas dalībnieki ļoti atzinīgi vērtēja pašvaldības ieguldījumu nozares profesionālās un inženierzinātņu izglītības jomā.

– Jūs pieminējāt izglītības sistēmu, kas dotu Latvijai nepieciešamos inženierus. Ar kādām metodēm tad to domājat panākt, jo esošajā situācijā inženierzinātnes studēt izvēlas mazāk jauniešu, nekā varētu gribēt?

– Mēs nedomājam, mēs jau darām un tieši par šīm aktivitātēm arī saņēmām minētās Nordmetall asociācijas atzinību. Lai sagatavotu inženierus, vispirms jauniešos ir jārada interese. Tāpēc Jelgavā, sākotnēji sākumskolās, bet tagad arī bērnudārzos, tiek ieviesta programma Miniphanomenta, kas rosina bērnus radoši domāt un eksperimentēt, veicina interesi par dabas zinātnēm – respektīvi, visu, kas nepieciešams, lai pieaugot jaunietis izvēlētos inženiertehnisko izglītību. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministriju mūsu ieviestais projekts neinteresē, taču esam atvērti un labprāt dalāmies pieredzē ar citām Latvijas izglītības iestādēm. Mēs nevaram mainīt izglītības sistēmu visā valstī, bet savā pilsētā mēs to varam! Jelgavā esam izveidojuši arī Junioru universitāti, kur bērni brīvdienās gūst papildu zināšanas fizikā, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā.

– Jelgava šogad atzīmē jubileju – pilsētai, kopš tā minēta rakstos, paliek 750 gadu. Kādi būs šie svētki?

– Jubilejai veltīti pasākumi notiek visa gada garumā, bet nu ir pienākusi svētku kulminācija pilsētas svētku laikā no 28. līdz 31. maijam. Esam daudz izdarījuši, lai tie būtu svētki vispirms pašiem pilsētniekiem un tad arī pilsētas viesiem. Mums ir svarīgi izveidot tādu svētku programmu, lai iedzīvotāji ne tikai varētu tos baudīt, bet arī paši piedalīties to radīšanā. Viens no galvenajiem svētku pasākumiem ir gājiens cauri pilsētai, kas apliecina jelgavnieku saliedētību un lepnumu par savu pilsētu. Pagājušajā gadā, kad vēl tikai iesildījāmies lielajai jubilejai, gājienā piedalījās 17 tūkstoši dalībnieku un tas bija vairāk nekā četrus kilometrus garš. Zinu, ka šogad tajā vēlas piedalīties vēl arī citi kolektīvi un neformālas grupas. Domāju, ka mums visiem kopā tas izdosies.

– Kurās vietās būs lielākie notikumi?

– Svētkus svinēsim visā pilsētā. Tos ieskandināsim pie pilsētas vēsturiskajiem vārtiem. Pilsētas centrālajā, Hercoga Jēkaba laukumā būs balles un koncerti. Pasākumi notiks arī Jelgavas pils pagalmā, Uzvaras un Raiņa parkos. Viena no aktīvākajām pasākumu norises vietām būs Pasta sala, kuras izveidi pabeidzām pagājušajā gadā. Mēs ļoti ceram, ka svētku dienās pieturēsies labs laiks, jo, kā paši smejamies, visiem atbildīgajiem savas vēlmes jau esam izteikuši. Ja arī līs lietus, svētki būs tik un tā!