reģioni

Šā gada pašvaldību vēlēšanās ar labu novada iedzīvotāju atbalstu Didzis Zemmers atkārtoti ir ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju, kurš par vienu no galvenajām prioritātēm novada attīstībā izvirzījis uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kas rosinātu novadā veidoties jauniem uzņēmumiem, tostarp vietējā kapitāla un nelielām ražotnēm, kā arī piesaistītu ārvalstu investorus ar miljonus vērtiem projektiem.

Atzīmējot novadnieka Leo Svempa 120 gadu jubileju, Gulbenes vēstures un mākslas muzejs šovasar piedāvā divas ekspozīcijas, kas vairāk vai mazāk saistītas ar ievērojamo Latvijas profesionālo gleznotāju.

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu no šā gada 1. augusta līdz 31. decembrim atkritumu pieņemšanas poligonā AP Kaudzītes dabas resursu nodoklis noglabājamiem atkritumiem ir 25 eiro par 1 tonnu, no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim 35 eiro, no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim 43 eiro, bet no 2020. gada 1. janvāra sasniedz ES vadlīnijās noteikto dabas resursu nodokļa likmi 50 eiro par 1 tonnu noglabājamo atkritumu.

Pirms diviem gadiem izveidotais nodibinājums Gulbenes olimpiskais centrs pagājušā gada oktobrī ieguvis pilntiesīga olimpiskā centra statusu, kas paver plašākas iespējas Gulbenes puses jauniešiem un pieaugušajiem trenēties profesionālā līmenī labos apstākļos.

Par graudu ražas aktualitātēm un citiem lauksaimniekiem svarīgiem jautājumiem saruna ar Baltic Agro Gulbenes servisa centra vadītāju Valdi Indzeri.

Gulbenes novada kopējais iedzīvotāju skaits ir 22 000, no tiem 6000 ir pensijas vecumā vai tiem piešķirts invalīda statuss. Gulbenes novada teritorijā šobrīd ir trīs sociālās aprūpes centri jeb pansionāti, kuros kopumā mīt 107 vecie ļaudis, bet mājas aprūpi pašvaldība nodrošina 81 cilvēkam. Ņemot vērā augsto pieprasījumu, tuvākā gada laikā tiks atvērts vēl viens sociālās aprūpes centrs ar 90 vietām.

Gulbeni ne bez pamata nereti dēvē par zaļu pilsētu, jo pilsētā no agra pavasara līdz vēlam rudenim krāšņi zied puķes, kuplo koki un krūmi parkos, skvēros, ielu malās un, protams, privātmāju pagalmos. Lai zaļās pilsētas nosaukumu nostiprinātu, ir iestādīts arī Eiropas dārzs.

Pēc šā gada pašvaldību vēlēšanām par Gulbenes novada domes priekšsēdētāju ir ievēlēts Andris Vējiņš. Kāda ir jaunā novada domes priekšsēdētāja vīzija novada attīstībai, ko ieplānots darīt citādi un kam ir jāturpinās, vaicājām jaunajam novada vadītajam.

Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Alūksnes ceļu rajonā iekļaujas Alūksnes, Madonas un Gulbenes nodaļas. Gulbenes nodaļa realizē valsts autoceļu komplekso ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu Gulbenes novadā. Tās pārziņā ir 588 kilometri autoceļu, tostarp 167 km reģionālo un 421 km vietējās nozīmes. No tiem grants ceļi ir 364 kilometru garumā, bet melnie segumi – 224 km jeb 38% no ceļu kopgaruma.

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši - Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %), secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils. Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Rolands Orlovskis ir viens no lielākajiem uzņēmējiem Mārupes novadā – šeit ir viņa mājas, veidoto un loloto uzņēmumu, tostarp būvniecības tirgū pazīstamā Selva Būve, birojs un mednieku veikals Purnavu muiža, kas savukārt ir labi zināms medniekiem. Par medībām, par muižām, būvniecību un dzīvi stāsta pats uzņēmējs.

Kur brīvdienās aiziet kopā ar bērniem, lai restorāna apmeklējums nepārvērstos par nepatīkamu piedzīvojumu? Kur paēst biznesa pusdienas vidē, kas rosina iztēli un apetīti, maksājot salīdzinoši maz, bet gūstot patiesu baudu no maltītes? Vietējiem iedzīvotājiem un visiem citiem, kam nav slinkums aizbraukt līdz Mārupei, ir šī lieliskā iespēja – tas ir restorāns Hercogs.

Līdz ar straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu, uzņēmējdarbības attīstību un jaunu privātā un publiskā sektora būvniecību Mārupes novadā, viena no aktualitātēm, lai spētu nodrošināt 21. gadsimtam atbilstošus sadzīves apstākļus un vidi saudzējošu saimniecisko darbību, ir ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana.

Laikā, kad lauku pašvaldībās aktualitāte ir skolu slēgšana, jo izglītojamo skaits gadu no gada sarūk, Pierīgas pašvaldībās aktīvi domā, kā paplašināt telpas, lai vietas pietiktu visiem skolēniem. Piedaloties Latvijas Pašvaldību savienības izglītības komisijas sēdē Mārupē un iepazīstoties ar problēmām, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis publiski pauda, ka šī problēma ir jārisina ne tikai pašvaldību, bet valsts līmenī.

Mārupes novads ir viens no skaitliski un ekonomiski straujāk augošajiem novadiem. Iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug aptuveni par 1000 un šobrīd sasniedz jau 20 600 iedzīvotāju, no tiem 400 ir pēdējā gada laikā piedzimušie deklarētie mārupieši. Intervija ar Mārupes novada domes priekšsēdētāju Mārtiņu Bojāru.

Trešo gadu Ventspils Kamerorķestri un kamerkori Ventspils vada diriģents Aigars Meri, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Nacionālās operas galvenais kormeistars, Ventspils un Kuldīgas apriņķa koru virsdiriģents un Jelgavas kamerorķestra diriģents. Trijos gados gan Ventspils kamerorķestris, gan kamerkoris audzis kvalitatīvi un ieņem arvien nozīmīgāku vietu Ventspils un Latvijas kultūras dzīvē. Intervija ar diriģentu Aigaru Meri.

Ventspilī kultūras dzīve patiesi ir ļoti daudzveidīga un krāsaina, un viens no gaidītākajiem ir gadskārtējā kopā sanākšana – piektdienas pastaiga Iznāc vakara gaismā, kā arī, protams, pilsētas svētki.

No 14. līdz 19. augustam PIKC Ventspils Mūzikas vidusskola un Ventspils Kultūras centrs rīko XII Mūsdienu ritma mūzikas festivālu – meistarklases Ventspils Groove 2017.

Ventspils Lielais laukums top par kultūras oāzi – tur savu mājvietu jau radusi starptautiski godalgotā, pilsētas vērienīgākā strūklaka Fregate Valzivs, bet 2019. gadā līdzās Lielajam laukumam savas durvis vērs jaunā Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju ēka, kas jau kā projekts 2016. gadā saņēmusi balvu nominācijā «Ilgtspējīgākais projekts 2016 Latvijā».

Ventspils pilsētas domes Komunālās pārvaldes pārziņā ir visa pilsētas saimniecība. Un ne tikai. «Esam uzņēmušies arī jaunu uzdevumu – pašvaldības vārdā pildām pasūtītāja funkcijas dažādu ēku būvniecībā,» apliecina pārvaldes vadītājs Andris Kausenieks, kurš šajā amatā ir jau 21 gadu. No rutīnas iestāšanās viņš nebaidās, jo, strādājot Komunālajā pārvaldē, katra darba diena ir jauns piedzīvojums.