Gulbenē aktualizē uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu

Pēc šā gada pašvaldību vēlēšanām par Gulbenes novada domes priekšsēdētāju ir ievēlēts Andris Vējiņš. Kāda ir jaunā novada domes priekšsēdētāja vīzija novada attīstībai, ko ieplānots darīt citādi un kam ir jāturpinās, vaicājām jaunajam novada vadītajam.

- Vispirms, lūdzu, iepazīstiniet ar sevi, lai Neatkarīgās lasītājiem būtu priekšstats par jauno domes priekšsēdētāju.

- Esmu absolvējis Gulbenes pirmo vidusskolu un tad studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur ieguvu inženiera mehāniķa maģistra grādu. Laikā, kad absolvēju lauksaimniecības universitāti, Latvijas tautsaimniecībai inženiertehniskie darbinieki nebija īpaši nepieciešami, tāpēc iestājos Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā, kurš sagatavoja ārējo ekonomisko attiecību speciālistus. Esmu mācījies pie Jura Bojāra. Pabeidzot šo institūtu, tālākā mana darba karjera veidojās Gulbenē - sāku vadīt toreizējo Zemes bankas Gulbenes filiāli. Tad studēju arī finanses un ieguvu banku speciālista sertifikātu. Sanāk, ka esmu baņķiera un inženiera apvienojums, gan pēc izglītības, gan pēc praktiskā darba pieredzes. Kopš 1999. līdz pat 2011. gadam esmu vadījis tagadējās Swedbank filiāli visos tās attīstības posmos. Līdz ievēlēšanai jaunajā amatā strādāju tikai savā privātajā biznesā, kura pamatdarbība nu jau 20 gadus ir augsnes attrīšana no apauguma. Nozīmīgākie sadarbības partneri ir AS Sadales tīkls, AS Augstsprieguma tīkls, esam strādājuši AS Latvijas gāze, VAS Latvijas Valsts meži u.c. Arvien aktīvāk šos pakalpojumus sāk izmantot ikviens aizaugušo zemju īpašnieks.

- Jūs nākat no uzņēmēju vidus. Taču pašvaldības vadīšanai ir sava specifika - vai pietiekami labi pārzināt arī šo jomu?

- Darbs pašvaldībā nav jaunums - iepriekšējās vēlēšanās startēju no Reģionu apvienības, taču nebiju šīs partijas biedrs. Tiku ievēlēts un četrus gadus pildīju novada domes deputāta pienākumus. Notika tā, ka sasaukuma vidū es sapratu, ka nevaru izdarīt tās lietas, ko biju vēlējies, tāpēc distancējos no Reģionu apvienības un kļuvu par neatkarīgo deputātu. Pagājušā sasaukuma beigu periodā iestājos Latvijas Zemnieku savienībā, jo uzskatīju, ka tad, ja lietas grib darīt gruntīgi un pamatīgi, ir jākļūst par šīs partijas biedru - tā ir mana pirmā un vienīgā partija, kurā esmu iestājies. Piebildīšu, ka vēlēšanās startēju no apvienotā Zaļo un zemnieku savienības saraksta, taču pārstāvu tieši Latvijas Zemnieku savienību, vienlaikus esmu šīs partijas Gulbenes nodaļas vadītājs, jo partijai ir potenciāls, tā ir arī dibināta pirms 100 gadiem.

- Kas, jūsuprāt, bija noteicošais faktors, lai sabiedrība nobalsotu par jums, jo mēs labi zinām, ka reģionos cilvēki nebalso par partijām, bet par personālijām.

- Es domāju, ka cilvēkiem mana kandidatūra šķita pieņemama, jo ar savu iepriekšējo darbību esmu pierādījis, ka esmu lojāls savai dzimtajai pusei - Gulbenei. Es lieliski zinu vietējos apstākļus, ilgi esmu nostrādājis aktīvā privātā biznesā, 16 gadus analizējis uzņēmējdarbības vidi, operējis ar apjomīgiem finanšu līdzekļiem, palīdzot uzņēmējiem attīstīties. Iepriekšējā sasaukuma laika, esot deputātam, pietiekami labi izpratu pašvaldības funkcionēšanas ikdienu un mehānismu. Domāju, ka galvenais tomēr bija mūsu saraksta priekšvēlēšanu kampaņas laikā teiktais, mēs gribam panākt saimnieciski pamatotas pārmaiņas, tostarp iedzīvotājiem skaidri saprotamas finanšu lietas.

ATGRIEZTIES dzimtajā pusē un dot savu ieguldījumu novada attīstībā ir aicināti ārsti, skolotāji, finanšu un kultūras speciālisti un visi citi, kurus dzīves ceļi aizveduši prom no Gulbenes, saka Andris Vējiņš / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

- Konkrēti?

- Šī brīža aktualitāte ir atbildīgi strukturēta personāla vadība, jo ikvienam speciālistam ir jādod skaidri uzdevumi nākamajam periodam. Aprunājoties ar darbiniekiem, tajā skaitā vidējā ranga vadītājiem, man bija pārsteigums, ka unikālas un nomērāmas lietas, konkrēti uzdevumi no augstākās vadības praktiski netika izvirzīti. Manuprāt, katram vadītajam un darbiniekam ir jāzina, ko no viņa gaida un ko viņš tuvākajā periodā vēlas sasniegt savā jomā - vai tas ir projekts, procesu sakārtošana vai vienkārši precīzs darbs. Ir jābūt pamatotai idejai un jāmeklē risinājumi tās īstenošanai. Esošā situācija ir rezultējusies ar personāla inventarizācijas nepieciešamību. Mans mērķis nav kādu atlaist vai pateikt: jūs šeit esat lieki! Varbūt konkrētais cilvēks ir kļūdījies un nav izdarījis savu darbu atbilstoši, jo viņam nav sniegta nepieciešamā apmācība vai izvirzīti konkrēti sasniedzamie rezultāti. Vispirms ir jāsaprot, kas ir cilvēka stiprās puses un ko viņš tiešām profesionāli var izdarīt. Iespējams, ka vadības līmenī ir kaut kas palaists garām. Vienlaikus jāatzīst, ka ir darbinieki, kuri pavisam noteikti neatbilst mūsu prasībām, un ir pilnīgi loģiski, ka prasīsim no viņiem vai nu pierādīt, ka viņi var un vēlas strādāt labāk, vai arī jāizdara izvēle par darbavietas maiņu. Darbinieku rotācija būs, pagaidām izstrādājam sistēmu, lai individuālo vērtēšanu varētu uzsākt, 2018. gadam sākoties. Līdz šā gada beigām ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem un jāpasaka darbiniekiem, ko no viņiem gaidām nākamajā periodā un uz ko viņi var pretendēt un pieprasīt darba devējam tiešo pienākumu veikšanai.

- Daudzas pašvaldības par aktualitāti numur viens ir izvirzījušas kvalificētu darbinieku piesaisti, jo labu speciālistu, ir īpaši reģionos, nav nemaz tik daudz. Vai nebaidāties palikt bez speciālistiem?

- Es pilnīgi piekrītu, ka augsti sagatavotu speciālistu darba tirgū paliek arvien mazāk - mēs negribam zaudēt labus speciālistus, tāpēc jāveic arī darba samaksas inventarizācija, jo šobrīd pašvaldību viegli var izkonkurēt privātais sektors, kam arī ir nepieciešami labi kvalificēti darbinieki. Saprotot, ka pašvaldības darbā ir zināma specifika, mums lojālie un labie darbinieki ir jānotur, un viens no instrumentiem ir alga, kā arī iespēja apgūt papildu prasmes un zināšanas dažādos kursos, semināros, arī pieredzes apmaiņā. Kad būs izvirzīti skaidri mērķi, tad jau vidējā ranga vadītāju, personāla speciālistu un augstākās vadības kompetencē būs to sasniegšana. Gadījumos, kad darbinieks nav sasniedzis vēlamos rezultātus, jāvērtē, vai viņš ir saņēmis nepieciešamo atbalstu, tostarp apmācību, lai sasniegtu savu uzdevumu.

- Vai līdz ar to, ka pats nākat no uzņēmēju vidus un labi zināt, kā Gulbenes novadā jūtas uzņēmēji, esat iecerējis pastiprinātu uzmanību veltīt uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un pilnveidošanai?

- Pašvaldības pamatuzdevums ir radīt apstākļus, lai nezaudētu jau esošos uzņēmumus, veicinātu vietējo iedzīvotāju interesi par uzņēmējdarbības uzsākšanu Gulbenes novadā, kā arī piesaistītu citus investorus, kuri vēlas šeit uzsākt uzņēmējdarbību.

No savas puses pašvaldība piedāvā jaunajiem uzņēmējiem piedalīties pašvaldības programmā par finansējuma piešķiršanu ideju realizācijai un uzņēmējdarbības uzsākšanai. Mēs jau tagad redzam, ka daudziem uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināties vai veidot jaunu ražotni, vieniem ir grūti risināt ar infrastruktūras izveidošanu saistītos jautājumus, piemēram, pievadceļu būvniecību, elektroenerģijas pieejamību, ūdens apgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi, apsardzi, ražošanas ēku celtniecību. Ņemot vērā šo problemātiku, esam izvērtējuši apmēram 20 hektāru plašu teritoriju 3 km attālumā no Gulbenes pilsētas. Šajā vietā jau ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra, tostarp cietā seguma laukumi, pievadceļi, elektroapgāde, siltums, ūdens un kanalizācija, ēkas. Sadarbībā ar objekta īpašniekiem piedāvāsim interesentiem iegādāties vai nomāt, vai arī atrast citu sadarbības risinājumus, kas būtu izdevīgi visām pusēm. Minētā teritorija jeb potenciālais industriālais parks varētu būt labs risinājums vairākiem šobrīd meklējumos esošiem uzņēmumiem.

- Vai uzņēmējdarbības vides uzlabošanai tiks izmantoti pieejamie ES fondi infrastruktūras uzlabošanai, kas veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo paplašināšanos?

- Šajā plānošanas periodā ir ieplānoti vairāki projekti: infrastruktūras uzlabošana industriālās zonas attīstībai Lizuma pagastā aptuveni 870 000 eiro vērtībā; infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai Gulbenes pilsētas Brīvības ielas zonā paredzēta 4,3 miljonu eiro apmērā; infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības attīstībai Gulbenes pilsētā ap 593 000 eiro vērtībā; lauku ceļu sakārtošanas programma paredz 3 miljonu eiro ieguldījumus. Jau pārbūvēti 11 ceļu posmi, bet procesā šobrīd ir 4 ceļu posmi. Nākamgad plānots sakārtot 9 ceļu posmus.

- Jau daudzus gadus gulbeniešiem tiek solīts peldbaseins. Vai tas beidzot kļūs par realitāti?

- Runājot gan ar sportistiem, gan treneriem, sporta skolotājiem un sabiedrību kopumā, ir skaidrs, ka peldbaseins ir būtiski nepieciešams. Faktiski visu sporta veidu treniņu procesā liela loma ir peldēšanai vai ūdens procedūrām. Tas nenozīmē, ka gatavosim peldētājus - nodarbības baseinā ir nepieciešamas plašai auditorijai - bērniem, sportistiem, pieaugušajiem, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids, traumas un citas veselības problēmas. Arī senioriem šis būtu lielisks veids, kā nostiprināt veselību. Pašvaldībai nopietni jāizvērtē peldbaseina būvniecība un tas, ko ar šo objektu vēlamies sasniegt.

- Viena no lielākajām problēmām ir reģionu iedzīvotāju aizplūšana uz Rīgu vai ārzemēm. Vai esat ieplānojis aicināt atpakaļ aizbraukušos?

- Pie šī jautājuma nopietni strādājam. Uzrunājam topošos ārstus, skolotājus, finanšu un kultūras speciālistus, kurus aicinu atgriezties Gulbenes novadā. Septembrī panācām vienošanos ar ārstu, kuram studiju pēdējā gadā un uzsākot rezidentūras studijas maksāsim stipendiju ar nosacījumu vēlāk atgriezties uz darbu dzimtajā pusē. Priecē fakts, ka uz pašvaldības izsludinātajām amatu vakancēm piesakās bijušie gulbenieši, kuri šobrīd strādā Rīgā vai citviet. Es domāju, ka Gulbene ar savām iespējām pietiekami labi kotējas uz kopējā Latvijas reģionu fona. Te ir izaugsmes un karjeras iespējas, jo esam piektais lielākais novads teritoriālā vērtējumā un trīspadsmitais lielākais iedzīvotāju skaita ziņā.