Aktualitātes Limbažos – vecpilsēta un uzņēmējdarbība

Šā gada pašvaldību vēlēšanās ar labu novada iedzīvotāju atbalstu Didzis Zemmers atkārtoti ir ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju, kurš par vienu no galvenajām prioritātēm novada attīstībā izvirzījis uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kas rosinātu novadā veidoties jauniem uzņēmumiem, tostarp vietējā kapitāla un nelielām ražotnēm, kā arī piesaistītu ārvalstu investorus ar miljonus vērtiem projektiem.

- Kā jūs raksturotu šā gada vēlēšanas un rezultātus? Vai starp deputātiem nav pozīcijas un opozīcijas?

- Šā gada vēlēšanu rezultāti liecina, ka novada iedzīvotāji ir apmierināti ar manu un komandas iepriekšējā periodā ieguldīto darbu. Ja iepriekšējās vēlēšanās saņēmām četras deputātu vietas, tad šogad jau uzvara ir pārliecinošāka - ZZS pārstāv sešas deputātu vietas. Organizējot deputātu korpusa darbu, cenšamies, lai visi deputāti būtu vienlīdzīgi iesaistīti pašvaldībai un iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā. Vissvarīgākais, lai cilvēki šeit justos labi, lai ielas un citu veidu infrastruktūra būtu sakārtota, lai izglītība, kultūra un sports ir pieejami, lai uzņēmēji varētu veiksmīgi strādāt. Strādājot pie saimnieciskiem jautājumiem, politiskās lietas faktiski pazūd.

- Kāda ir šodienas aktualitāte attiecībā uz novadam nozīmīgiem projektiem?

- Pagājušās nedēļas Attīstības komitejas sēdē tika prezentēti pieci nopietni novada attīstības projekti, tostarp ģimnāzijas ēkas rekonstrukcija mācību vides uzlabošanai, sporta halles, dienesta viesnīcas rekonstrukcija, kā arī ES uzņēmējdarbības atbalsta programmas projekts, kas paredz ražošanas ēkas būvniecību, ko plānots iznomāt uzņēmējam ražošanas attīstībai. Vēlos pieminēt, ka šogad ekspluatācijā nodots rekonstruētais bijušo sadzīves pakalpojumu centrs, kurā tagad ir izvietota Limbažu Mākslas skola un Konsultatīvais bērnu centrs. Abas iestādes jau 20 un vairāk gadu ir strādājušas pagaidu telpās, tāpēc atjaunotā ēka ir ilgi gaidīts projekts, kas beidzot realizējies dzīvē. Protams, rekonstruējot vecu padomju laiku ēku, ir jāiegulda milzīgs darbs un lieli līdzekļi. Taču mums jau ir laba pieredze - arī bibliotēka 25 gadus atradās pagaidu telpās, bet pērn pārcēlās uz atjaunotu namu.

Šobrīd lielākais un sen gaidīts projekts ir peldbaseina būvniecība. Peldbaseins top, un šobrīd viss liecina, ka pavasarī tas tiks nodots ekspluatācijā. Tās ir lielas - 3,5 miljonu - investīcijas, ko realizējam par pašvaldības līdzekļiem, ņemot aizdevumu Valsts kasē. Formāli peldbaseins būs piesaistīts Sporta skolai, jo vienīgi izglītības iestāžu attīstībai var saņemt aizdevumu Valsts kasē baseina būvniecībai.

Taču jaunā būve būs pieejama arī visiem citiem skolu un pirmskolas iestāžu audzēkņiem, kā arī jebkuram novada iedzīvotājam.

- Zināms, ka daļa baseina būves izmaksu jāsedz arī no pašvaldības pamatbudžeta. Vai maksājums pašvaldībai neuzliek pārāk lielu slogu?

- Tieši tā, saistībā ar to, ka būve paredzēta arī kā publiski pieejama, pašvaldībai no pamatbudžeta ir jāsedz 800 tūkstoši eiro. Pirms trim gadiem, kad noritēja aprēķini, mums bija skaidrs, ka divus gadus atlikt pa 400 tūkstošiem šim projektam mums nebūs īpašu problēmu. Šogad tā arī bija - nauda budžetā tika atrasta, un savas saistības varam izpildīt. Bažas rada nākamais gads, kad stājas spēkā jaunā nodokļu reforma un pieaug minimālā alga, kas būtībā apēd nākamajam gadam ieplānoto budžeta pieaugumu. Faktiski, nākamā gada budžets ir lielāks par šā gada, bet obligāto izdevumu sadaļa ir lielāka par pieaugumu, tāpēc atlikt nepieciešamos 400 tūkstošus būs grūti. Ar to es negribu teikt, ka nodokļu reformu nevajadzēja - esmu reformas atbalstītājs, bet šobrīd tas mums rada sarežģījumus, jo papildu izdevumi saistībā iepriekšminētajiem procesiem ir ap 360 tūkstošiem eiro. Šī situācija liek mums rūpīgāk pārskatīt citas izdevumu sadaļas - jāizvērtē štatu lietderība un jāmeklē vēl citas iespējas ieekonomēt pašvaldības līdzekļus. Pareizi saimniekojot, mēs varētu ieekonomēt, bet zināms satraukums ir. Esam preventīvi runājuši ar premjerministru, lai nepieciešamības gadījumā rastu iespēju aizņemties naudu no Valsts kases. Pagaidām tās ir tikai sarunas un idejas.

- Šogad uzsākta bērnudārza rekonstrukcija Viļķenē. Vai laikā, kad visur runā par pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu optimizāciju lauku teritorijās, bērnudārza rekonstrukcija lauku pagastā ir pamatots lēmums?

- Jā, bērnudārzs Viļķenē bija palicis vienīgais novadā, kurā nav noritējusi ēkas siltināšana, kā arī iekštelpu remonts un teritorijas labiekārtošana. Šajā objektā tiks ieguldīti 800 tūkstoši eiro. Es uzskatu, ka viļķenieši to ir pelnījuši, jo bērnu skaits pieaug. Šobrīd ir atvērtas divas grupiņas, bet redzam, ka pieprasījums pieaug un ir pamats atvērt vēl vienu grupiņu. Tas nenozīmē, ka novadā kopumā ir iedzīvotāju un bērnu skaita pieaugums - Viļķenes piemērs parāda, ka, pareizi organizējot darbu, strādājot ar interesi un nodrošinot labus pakalpojumus, kas cieši saistīts gan ar iestādes vadības, gan darbinieku ieguldījumu, vecāki labprāt izvēlas lauku bērnudārzu. Vienlaikus ar bērnudārza rekonstrukciju norit arī minētā bērnudārza un pamatskolas administratīva apvienošana. Es domāju, ka ar šo projektu mēs kā pašvaldība lauku teritoriju iedzīvotājiem skaidri pasakām, ka mums ir svarīgi visi novada iedzīvotāji, ka saprotam nepieciešamību bērnudārzu un pamatskolu pieejamību nodrošināt tuvu mājām.

- Vai novadā ir paredzēts tuvākajā laikā slēgt kādu skolu vai bērnudārzu?

- Šobrīd tādu plānu nav - visās skolās ir pietiekams bērnu skaits, kā arī vairākas vietās skolas ir apvienotas ar bērnudārziem - citviet tās izvietotas dažādās ēkās, citviet iekārtotas vienā ēkā. Runājot par skolām, gribu piebilst, ka neatbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas plānu par tikai pirmo sešu klašu saglabāšanu lauku teritorijās. Manuprāt, tas nav tālredzīgs lēmums, jo tas vēl vairāk samazinās bērnu skaitu lauku skolās. Arī izglītības jomā rosinām direktorus pārskatīt izdevumus, jo pašvaldības budžets nav bezizmēra. Ja tiek rasta iespēja kādā jomā samazināt izdevumus, pastāv iespēja šos līdzekļus novirzīt pedagogu atalgojumam.

- Limbaži ir viena no Latvijas mazpilsētām, kur saglabājusies vecpilsēta. Kā tiekat galā ar tās uzturēšanu un sakārtošanu?

- Vecpilsēta ir katras pilsētas lepnums, kas vienlaikus prasa ļoti daudz naudas un darba. Jāatzīst, ka līdz ar to, ka dome pārcēlās ārpus vecpilsētas, arī vecpilsēta kopumā palika klusāka. Tagad aktīvi domājam, kā vecpilsētā, tostarp Baumaņu Kārļa laukumā, atgriezt dzīvību. Esam ieplānojuši un realizējam pasākumu kompleksu - piemēram, jau ceturto gadu pašvaldība izsludina konkursu par finansējuma piešķiršanu vecpilsētas ēku sakārtošanai. Uz to var pretendēt vecpilsētas ēku īpašnieki, kuri ieplānojuši investēt līdzekļus ēku fasāžu vai jumtu remontā. Pašvaldība no savas puses piedāvā līdzfinansēt līdz 5000 eiro jumta remontam un līdz 1500 eiro mājas fasādes sakārtošanai. Kopš ieviests šis konkurss, vecpilsēta pakāpeniski iegūst sakārtotākus un košākus vaibstus.

Zināmā mērā kā jaunums ir lielo gadskārtu gadatirgu un pilsētas svētku organizēšana vecpilsētā. Šogad ļoti labi novērtēta ir improvizētā brīvdabas koncertzāle viduslaiku pils mūros. Spēcīgs piesaistes objekts vecpilsētai ir arī Dzīvā sudraba muzejs, kas ieguvis plašu popularitāti, kurš iekārtots bijušajā rātsnamā, kas pats par sevi ir apskates vērts.

Savukārt blakus esošā ēka Burtnieku ielā 2 - faktiski grausts, kas savulaik tika pārdota privātpersonai - pagājušajā gadā ir atpirkta, un pašlaik norit būvdarbi, lai izveidotu uzņēmējdarbības atbalsta centru. Jāpiebilst, ka šī ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Limbažu pilsētas vēsturiskais centrs teritorijā un ir daļa no valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa Limbažu senpilsēta, pārbūves veikšanai bija nepieciešams saņemt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. VKPAI sniedza akceptu, norādot, ka ēkas pārbūve jeb atjaunošana jāveic, ņemot vērā tās vēsturiskos uzmērījumus, kas uzliek par pienākumu ievērot virkni priekšnosacījumu tās restaurācijas laikā. Tā būs divstāvu ēka ar pagrabstāvu, kurā tiek saglabātas vēsturiskā ķieģeļu mūra velves.

Piebildīšu, ka uzņēmējdarbības joma aizņems ēkas otro stāvu, bet pirmais stāvs paredzēts sociālās jomas iestādei - tiks izveidots atbalsta centrs bērniem ar īpašām vajadzībām.

- Kādi ir pašvaldības instrumenti, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību novadā?

- Pēdējos gados ir radīti vairāki instrumenti - pašvaldības štatā ir uzņēmējdarbības speciālists, kura galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmējiem visā, kas saistīts ar pašvaldību. Esam iedibinājuši vairākas aktivitātes, tostarp jauno uzņēmēju konkursu, kura ietvaros biznesa idejas realizēšanai var saņemt grantu līdz 3000 eiro apmērā, regulāri sanāk uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ļoti laba sadarbība ir izveidojusies ar Siguldas biznesa inkubatoru, kura speciālisti labprāt Limbažos rīko seminārus, lasa lekcijas un citādi palīdz attīstīties jaunajiem uzņēmumiem. Ar uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes iniciatīvu ir izveidots kooperatīvs Limbažu labumi, ko divus gadus arī finansiāli ir atbalstījusi pašvaldība, bet nu pienācis laiks nostāties uz savām kājām. Četrus gadus esam ceļā uz krājaizdevu sabiedrības izveidošanu - ceram, ka beidzot realizēsies arī šī ideja. Mēs uzskatām, ka krājaizdevu sabiedrības būtu ļoti lietderīgas Latvijas reģionos, jo lielās bankas bieži pat nerunā ar mazajiem uzņēmējiem. Visas iepriekšminētās struktūras varēs atrasties vienviet, pašā pilsētas centrā, senā, bet rekonstruētā ēkā. Līdz ar visiem iepriekšminētajiem pasākumiem ļoti ceram, ka uzplauks ne tikai Limbažu vecpilsēta, bet viss novads kopumā.