LAU Limbažos: virsmas atjaunošana sniedz ļoti labu rezultātu

Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Valmieras ceļu rajona Limbažu nodaļas pārziņā ir visa bijušā Limbažu rajona jeb šodien Alojas, Salacgrīvas un Limbažu novadu valsts ceļi un maza daļa no Krimuldas novada, kas kopumā veido 800 kilometrus, no tiem 320 kilometri ir asfaltēti, bet 480 kilometri ir grants seguma ceļi. Saruna ar Limbažu nodaļas ražošanas inženieri Ievu Knospiņu.

- Limbažu nodaļas pārziņā ievērojami vairāk ir grants ceļu, kas nozīmē, ka sarežģītāka arī uzturēšana, it īpaši tāpēc, ka grants ceļu sliktais stāvoklis prasa lielākus resursus, lai tos noturētu vismaz iepriekšējā līmenī, bet naudas nav jau daudzus gadus. Kā jūs komentētu šo situāciju?

- Ceļinieki ir īpaša tauta - mēs izdomājam, saplānojam un izdarām visu iespējamo, lai ceļi būtu lietojami, neskatoties uz ierobežoto pieejamo finansējumu. Nākamā gada valsts budžeta projektā autoceļiem paredzētais finansējums, kas tiks novirzīts vietējo ceļu atjaunošanai, ir par 25 miljoniem eiro lielāks. Protams, nevienam sen nav nekāds noslēpums, ka līdz šim naudas ceļu uzturēšanai atvēlēts pārāk maz - grants segas ir noputējušas un laika gaitā noskalojušās, grāvji un caurtekas aizsērējušas. Vēl nevaram teikt hop, bet situācijai vajadzētu pakāpeniski uzlaboties.

- Ko izdodas izdarīt iespējamā finansējuma ietvaros, un ko vajadzētu izdarīt, lai ceļu stāvoklis nepasliktinātos?

- Ļoti būtiska grants ceļiem ir ūdens notece, tāpēc grāvju tīrīšanai pievēršam īpašu uzmanību. Ik gadu iztīrām apmēram 20 kilometrus grāvju, bet, skatoties no reālās nepieciešamības, vajadzētu ik gadu iztīrīt vismaz 50 kilometrus. Kritiskākajās vietās uzberam arī virskārtu, bet jāsaka, ka tas ir dārgi - dolomīta šķembas vedam no Alūksnes, granti vedam no karjera, kas atrodas 50 km attālumā no Limbažiem, tad apstrādājam drupinātājā un sagatavojam virskārtas materiālu, kas atbilst izstrādātajai specifikācijai. Saprotams, ka materiālam ir jāatbilst noteiktiem standartiem - šo to uz ceļa bērt nedrīkst, tāpēc rezultātā iesēdumu labošanai un virskārtas atjaunošanai materiāls izmaksā visai daudz. Klāt jārēķina arī darbaspēka izmaksas.

ZIEMĀ lielākās rūpes prasa valsts nozīmes ceļš A1. Lai gan ceļa posms nav īpaši garš - 60 kilometru, laika apstākļi var būt krasi atšķirīgi, tāpēc ļoti nepieciešama automātiskā meteostacija arī Ainažu pusē, teic Ieva Knospiņa / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

- No pieredzējušiem ceļiniekiem ir nācies dzirdēt, ka prasības pret materiāliem ir pārāk augstas - to pašu rezultātu varētu sasniegt ar lētāku materiālu izmantošanu. Vai piekrītat?

- Tas ir diskutējams jautājums - iespējams, ka tā ir, bet mums ir jāstrādā atbilstoši visām specifikācijām - ja noteikumos ir ierakstīts, ka konkrētajam ceļam ar tādu un tādu noslodzi ir jāizmanto tieši tādas izturības materiāls, tad mums šīs prasības ir jāpilda. Jaunās Ceļu specifikācijas 2017 ir vienādas gan ceļu būvniecībai - rekonstruējot un pārbūvējot autoceļus, gan uzturēšanai, uzturot autoceļus, kuriem sen jau prasās pēc pārbūves. Kādas tās ir izstrādātas, pēc tādām mums ir jāstrādā - no tā, ka ceļu uzturētājiem ir atšķirīgs viedoklis, noteikumi nemanīsies. Piebildīšu, ka pasūtītājs - Latvijas Valsts ceļi - ņem paraugus un kontrolē, kāds materiāls tiek izmantots. Tas attiecas gan uz grants ceļu uzturēšanas darbiem, gan virsmu apstrādi, kur tiek ņemti gan bitumena emulsijas un šķembu paraugi, gan arī citiem materiāliem tiek veiktas pārbaudes - kontrole ir nopietna.

- Limbažu pusē jau vēsturiski aktīvi tiek izmantota asfalta virsmas atjaunošana ar bitumena emulsiju un šķembiņām. Vai minētā tehnoloģija sevi attaisno un palīdz saglabāt asfalta segas?

- Domāju, ka šī tehnoloģija ir ļoti labs veids, kā saglābt nolietotās asfalta segas, tikai darbs ir jāveic laikus un kvalitatīvi. Tai par labu runā arī skaitļi - mūsu nodaļas ietvaros tikai 16% jeb aptuveni 52 kilometri asfaltēto ceļu ir noteikts avārijas stāvoklī esoša ceļa statuss. Tajā pašā laikā citviet runā par gandrīz 50% avārijas stāvoklī esošu ceļu ar asfalta segumu, un arī Limbažu nodaļā pirms vairākiem gadiem situācija bija sliktāka, ilgi strādājošie darbinieki atceras, ka 1995. gadā avārijas stāvoklī bijuši ap 80% no asfaltēto ceļu kopgaruma. Arī šogad vienkārtas virsmas apstrādes darbi veikti ap 10 km. Vienlaikus virsmu apstrāde samazina bedrīšu daudzumu - tātad mazāk resursu nepieciešams bedrīšu ikgadējam remontam. Faktiski mūsu pusē ceļi ir vairāk vai mazāk, bet kārtībā. Ir, protams, posmi, kur nekas vairs neaplīdz - ceļam ir nepieciešama nopietna rekonstrukcija.

Mūsu nodaļas rīcībā ir nepieciešamā tehnika, tostarp gudronators un šķembu ieklājējs, kas nav visos LAU ceļu rajonos. Līdz ar to, ka mūsu nodaļas ietvaros šī tehnika netiek pilnībā noslogota, izmantojam to virsmu uzklāšanai mūsu kolēģu pārziņā esošajiem ceļiem vai piedalāmies pašvaldību vai citos izsludinātajos konkursos. Piemēram, mūsu nodaļa kopā ar smilteniešiem šogad uzklāja 17 kilometrus dubultās virsmas Pierīgā, Alūksnes pusē un Cēsu pusē. Dubultās virsmas tehnoloģija nozīmē: uz attiecīgi sagatavota grants seguma ceļa tiek uzklātas divas kārtas bitumena emulsijas un šķembu, kā rezultātā ir iegūts segums, kas vizuāli neatšķiras no asfalta, taču izmaksā daudz lētāk. Jāatzīst gan, ka šāda seguma kalpošanas ilgums ir īsāks par asfaltu, taču efekts ir labs - tiek novērsti putekļi, uzlabojas braukšanas komforts, mazāki ir ikdienas uzturēšanas izdevumi. Šī tehnoloģija ir piemērota arī pilsētu ielām ar nelielām slodzēm, piemēram, privātmāju rajonos. Mēs savā nodaļā esam apzinājuši vairākus posmus, kur dubultā virsma būtu labs risinājums.

Ja jūs man jautājat, kāpēc dubultās virsmas lielākos apjomos netiek uzklātas Limbažu nodaļas ietvaros, tad jāpaskaidro: lielākā daļa šī reģiona ceļu ved uz ostām, tātad to intensīvi izmanto smagais transports, kas, visticamāk, salauzīs uzklāto virsmu, jo ceļa segas konstrukcija nav izbūvēta lielām slodzēm. Lai uz šāda ceļa liktu dubulto virsmu, ir nepieciešama pamatnes stiprināšana, kas palielina kopējās izmaksas, un par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem mēs nevaram to atļauties.

- Vai arī Limbažu nodaļas pārziņā esošais grants ceļu tīkls ir cietis ievērojamajās lietavās?

- Grants ceļi mūsu nodaļā ir apmierinošā stāvoklī, izņemot avārijas stāvoklī dokumentētos posmus, kopgarumā ap 70 km. Nenoliedzami, ka visu grants ceļu stāvokli būtiski ietekmē laika apstākļi - vissliktāk ir ilgstoša lietus un sausuma periodos. Mums nav tādas situācijas kā Latgalē un tagad arī Kurzemē. Ceļš gan ir izmircis, un vietām ir izskalojumi, bet nekas nopietns - ikdienišķas lietas, ko viegli labot. Piebildīšu, ka ūdens no ceļiem ātri nosūcas, piemēram, vakar vēl kārtīgi lija, bet šodien grants ceļi jau ir planējami. Viena nianse gan ir vērojama - slapjā zeme vairs netur koku saknes, un tie izmirkušajās ceļu nodalījuma joslās gāžas pat bez liela vēja. Taču nav tik traki - var teikt, ka Limbažu nodaļas ceļi ir tikuši cauri sveikā.

- Tuvojas ziemas uzturēšanas sezona, kas prasīs lielus līdzekļus, jo Latvijā ziemas uzturēšanai ir izstrādāti ļoti augsti standarti, kas attiecīgi arī maksā. Cik sabalansēta ir ceļu uzturēšanas kvalitāte ziemā un vasarā?

- Standarti tiešām ir augsti un ziemas uzturēšanai tiek tērēts daudz - katrs nokaisītais kilometrs maksā lielu naudu. Es neteiktu, ka jāskrien pakaļ katrai pārslai, bet Ministru kabineta noteikumos mums ir jāiekļaujas. Visvairāk nervu un līdzekļu prasa A1, kas ir valsts galvenais ceļš. Turklāt šis ceļš iet gar jūras piekrasti, kur ir ļoti mainīgs klimats. Mūsu pārziņā ir A1 no Zvejniekciema līdz Igaunijas robežai - it kā ceļa posms nav īpaši garš - faktiski 60 kilometru, bet laika apstākļi ir ļoti atšķirīgi - ir bijuši gadījumi, ka temperatūras starpība ir pat 10 grādi, tātad pilnīgi atšķirīgi apstākļi arī uz ceļa. Ceļa stāvokļa monitoringu vieglāk varētu realizēt, ja arī Ainažos uzstādītu meteoroloģisko staciju, kas ir runāts jau vairākus gadus. Šobrīd Latvijas pusē virzienā uz Igaunijas robežu pēdējā stacija ir Vitrupē, un faktiski meteostacijas uzdevumus pilda mūsu darbinieki - it īpaši naktīs nepastāvīgos laika apstākļos viņi veic autoceļa apsekošanu, lai laikus pamanītu, kad asfalts sāk apledot un ir nepieciešama ceļa kaisīšana. Protams, sekojam arī visām pieejamajām laika prognozēm.

- Kāds ir kopējais tehniskais parks - vai pietiek tehnikas, lai nodrošinātu savlaicīgu ceļa kaisīšanu un tīrīšanu?

- Jā, par to nav īpašu bažu - kopumā nodaļas rīcībā ir septiņas salīdzinoši jaunas kompleksās ceļa tīrīšanas un kaisīšanas mašīnas, no tām divas strādā uz jau pieminētā A1. Ir arī seši greideri, kuru parku gan prasās atjaunot, un trīs riteņtraktori. Var teikt, ka ziemai esam sagatavojušies - jau tagad ir iegādāts 2000 tonnu tehniskā sāls, kas izvietots divās noliktavās - Limbažos un Salacgrīvā. Divas noliktavas dažādās vietās nodrošina ātrāku mašīnu uzpildīšanu ar kaisāmo materiālu, samazina nobraukto kilometru skaitu un līdz ar to arī izmaksas, kas būtu lielākas, ja sāls noliktavas būtu tikai vienā vietā. Mēs ar saviem uzdevumiem sekmīgi tiekam galā, cik vien iespējams ierobežotā finansējuma ietvaros.