Autoceļu uzturētājs Gulbenē: Mūsu darbinieki pārzina katru autoceļu metru

JĀPAGAIDA. Dažkārt iedzīvotāji nesaprot, ka tūlīt pēc lietus izmirkušu ceļu nedrīkst greiderēt – ir jāpagaida, kamēr tas apžūs. Tikai tad tiks sasniegts labs rezultāts, skaidro Rolands Luiks © Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Alūksnes ceļu rajonā iekļaujas Alūksnes, Madonas un Gulbenes nodaļas. Gulbenes nodaļa realizē valsts autoceļu komplekso ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu Gulbenes novadā. Tās pārziņā ir 588 kilometri autoceļu, tostarp 167 km reģionālo un 421 km vietējās nozīmes. No tiem grants ceļi ir 364 kilometru garumā, bet melnie segumi – 224 km jeb 38% no ceļu kopgaruma.

Kādā stāvoklī ir Gulbenes ceļu rajona ceļi un kas tiek darīts, lai tos saglabātu braucamus, vairāk informē Gulbenes nodaļas vadītājs Rolands Luiks.

- Ziemas ceļu uzturēšanas laiks nav aiz kalniem - jau pēc dažiem mēnešiem var uznākt sals, atkala vai sniegs. Vai tehnika jau ir gatava?

- Pavasarī tehnika tika iekonservēta, bet tagad tiek pārskatīta, lai, pienākot vajadzībai, tā būtu gatava. Norit arī apmācība gan komplekso sniega tīrītāju vadītājiem, gan vidējam personālam attiecībā uz jaunāko tehnoloģiju izmantošanu, tostarp globālās pozicionēšanas iekārtām, degvielas un kilometrāžas uzskaiti, dokumentācijas datorizēto apriti un tamlīdzīgām lietām.

Pakāpeniski tehniskais parks tiek atjaunots un pilnveidots, kā rezultātā šobrīd visa tehnika, tostarp kompleksās sniega tīrīšanas mašīnas un greideri, ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas ļauj izsekot gan tehnikas atrašanās vietu un darbu veidu, gan degvielas un laika patēriņu, kas dod iespēju precīzi uzskaitīt veikto, ievadīt iegūtos datus datorprogrammās uzmērījumu un pārejas dokumentācijas sagatavošanai. Iegūtie dati tiek analizēti, palīdz plānot darbus ar augstu darba efektivitāti.

Publicitātes foto

- Vai LAU Gulbenes nodaļas kapacitāte ir pietiekama, lai ņemtu arī papildu darbus, piemēram, piedalītos pašvaldības izsludinātajos konkursos?

- Jā, tehniskais nodrošinājums ir pietiekams un labā līmenī, lai mēs spētu veikt daudz lielāku darba apjomu nekā pasūtījums, kādu šobrīd saņemam no valsts Satiksmes ministrijas personā. Tāpēc sistemātiski piedalāmies tuvāko pašvaldību un citu potenciālo pasūtītāju izsludinātajos iepirkumos par ceļu un laukumu remontiem un citiem pakalpojumiem. Tā sekmīgu iepirkumu rezultātā iegūti pasūtījumi veikt ceļu remontdarbus Tirzas, Līgo, Druvienas un Daukstu pagastos, Gulbenes pilsētas ielu uzturēšanas un remontdarbos, kā arī LVM ceļu remontdarbos u.c. Tāpat mūsu pārziņa ir trīs atradnes, kurās tiek iegūta smilts un dabīgā grants.

Ziemā prioritāte ir valsts pasūtījums, taču sniegu visiem vajag tīrīt vienlaikus - gan pašvaldībām, gan uzņēmumiem. Un tas ir saprotams - skolēniem mācību vietās jānokļūst noteiktajā laikā, savukārt nesavlaicīgi izvestais pieniņš var saskābt. Līdz ar to ziemā papildu darbi - sniega tīrīšana un autoceļu kaisīšana - ir izaicinošs pasākums.

Mums ir ļoti svarīgi pēc iespējas ritmiskāk un ar pilnu slodzi nodarbināt esošos darbiniekus, attiecīgi par padarīto samaksājot, tādējādi noturot labus speciālistus, jo lauku apvidū vairs nav liela kvalificētā darbaspēka izvēle. Mums ir izdevies saglabāt labu darbinieku komandu, kuri spēj tikt galā ar visiem izaicinājumiem, ko rada daba un ceļi.

REKONSTRUKCIJA. LAU Gulbenes nodaļa ir veikusi sabiedriskā transporta pieturvietu rekonstrukciju - uzbūvēts jauns paviljons, sakārtots iekāpšanas perons un autobusu apstāšanās vieta / Publicitātes foto

- Pēdējo nedēļu lietavās stipri cietuši ir Latgales puses ceļi. Vai laika apstākļi ietekmējuši arī Gulbenes puses ceļus?

- Tāda situācija kā Latgalē mums nav - ir izskalojumi, bet ne tik apjomīgi. Taču, protams, lietus ietekmē grants ceļi ir izmirkuši, sega kļuvusi mīksta un prasa vairāk uzmanības - dažviet nepieciešama papildu, ārpuskārtas greiderēšana. Jo vājāka sega, jo biežāk tā jāgreiderē. Bet ar to bieži vien nepietiek - kopumā grants segas ir nolietojušās un nepieciešama papildu virskārtas uzbēršana, bet šiem mērķiem naudas nepietiek jau daudzus gadus. Dzirdam, ka valdība par šo jautājumu domā un sola meklēt papildu finansējumu grants ceļu stāvokļa uzlabošanai. Ir jāuzber ne tikai jauna virskārta, bet jāsakārto arī ūdens novades sistēmas.

- Kā jūs raksturotu ceļu stāvokli Gulbenes pusē? Vai daudz ir avārijas stāvoklī esošu ceļu?

- Pēc apsekošanas statistikas avārijas stāvoklī ir 83 km asfaltēto ceļu un 91 km no grants ceļiem. Taču statistika parāda tikai daļu patiesības, faktiski nolietojusies ir gandrīz puse no visu grants ceļu kopgaruma. Attiecībā uz grants ceļiem ir grūti definēt, kurā brīdī tas uzskatāms par avārijas stāvoklī esošu - ja tas tiek uzturēts, tad izbraucams tas ir. Protams, ļoti ietekmē laika apstākļi - lietavās ceļi cieš vairāk. Savukārt asfalta segām ir skaidri redzamas bedres un ielāpi - te ar greiderēšanu neko nevar panākt.

- Rudeni sola lietainu, kāda būs ziema, arī nav zināms, un pavasaris noteikti atnāks ar ūdeņiem. Kā izskatās - arī Gulbenes pusē pavasarī uz ceļiem stādīs kartupeļus, kā pagājušā gada protesta laikā pērn citos Latvijas novados?

- Viss ir dabas mātes rokās, un, kādi būs laika apstākļi, mēs nevaram zināt. Grūti pateikt, cik situācija būs vai nebūs kritiska. Ir saprotams, ka cilvēki vēlas, lai ceļinieki visu sakārto un izdara uzreiz - negaidot ne mirkli. Taču tā jau nenotiek - visam ir savs laiks. Bieži cilvēki zvana un prasa, lai nogreiderē ceļu - bet tas ir izlijis un pārāk slapjš, lai greiderēšana dotu labu rezultātu. Nevar taču pa ceļu dubļus dzenāt - ceļš ir jāgreiderē pie optimāla mitruma.

- Jūs jau teicāt, ka ceļam ar vāju jeb nolietojušos grants segu nepieciešama biežāka greiderēšana. Tajā pašā laikā nauda vajadzīga arī ceļmalu pļaušanai, grāvju un caurteku tīrīšanai, apauguma jeb krūmu zāģēšanai. Vai varat iekļauties plānotajā finansējumā?

- Visam nepietiek, bet kāds nu tas finansējums ir paredzēts, ar tādu strādājam. Pieejamā finansējuma ietvaros darām visu nepieciešamo, lai braucējiem nodrošinātu iespējami labākus braukšanas apstākļus - ja naudas būs vairāk, ceļi būs labāki. Dabīgi, ka gribam, lai ceļi būtu labāki, bet atkal jau nauda - valdībai ir jālemj, kādu līmeni gribam sasniegt. Pagaidām tiek nodrošināts minimums, kas ir nepietiekami, lai ceļu stāvokli noturētu vismaz esošajā stāvoklī. Darāmā būtu daudz - vissvarīgākais ir segumu atjaunošana un ūdens novadīšanas sistēmu sakārtošana.

- Vai reljefs ietekmē ceļu uzturēšanas darbus?

- Zināmā mērā ietekmē - vietās, kur ir izteikti kāpumi un kritumi, tehnikas jaudām ir jābūt lielākām, nokrišņi plūst straujāk no kalna lejā, un pastāv vēl vairākas specifiskas lietas, taču kopumā reljefs neatstāj nopietnu ietekmi uz ceļu uzturēšanu. Mūsu apkalpošanas teritorijā nav tik izteikts reljefa mainīgums kā, piemēram, Madonas apkārtnē.

- Ir nācies braukt pa šo pusi ziemā pēc puteņa, kad visi lauki ir vienādi balti un grāvji aizputināti, bet ceļš ir iztīrīts, lai gan ir līkumu līkumos un ar izteiktu reljefu. Jūsu darbinieki laikam pārzina katru metru savā apkalpošanas zonā - bez šādām zināšanām atrast ceļu vienā lielā, baltā laukā nebūtu iespējams.

- Nav jau tik traki - ir ceļa stabiņi, aprīkojums un citas norādes, pēc kā vadīties. Protams, pēc kārtīgiem sniegputeņiem ceļš saplūst ar lauku, un gadās jau, ka sniega tīrītājam burtiski ceļš jāmeklē, bet ir tā, kā jūs teicāt - mūsu pieredzējušie darbinieki - šoferi, greideristi un citas sniega tīrīšanas tehnikas vadītāji - pazīst katru metru un reti kad iebrauc grāvī. Vispār jau pēdējās ziemās tāda kārtīga puteņa nemaz nav bijis.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais