Plastmasa

Jau aiz stūra ir vasara, kad dzīvi gribas nedaudz krāsaināku un bezrūpīgāku. Limonādes, sulas, ūdens pudeles ar korķiem ir neatņemamas pikniku un ikdienas sastāvdaļas. Kad gardais saturs iztukšots, jāatbrīvojas no atkritumiem. Bet kādēļ gan tiem neļaut otrreizēju dzīvi? Piemēram, no plastmasas korķīšiem varot vienkāršā veidā uztaisīt krūžu paliktni. Nolēmām izmēģināt.

Daudziem no mums galvassāpes sagādā maisiņi virtuvē. Jā, tiem var atvēlēt veselu atvilktni vai samest tos lielākā maisā, taču daudz ērtāks veids būs šāds maisiņu dozators, ko var vienkārši pagatavot no plastmasas pudeles. Tādējādi viegli piekļūsi maisiņiem/salvetēm/auduma dvielīšiem un pie reizes būsi sniedzis otro dzīvi plastmasas pudelei.

Drīz klāt būs pikniku un šašliku cepšanas sezona, kad neiztikt arī bez plastmasas glāzēm. Kāpēc tērēt naudu un radīt liekus atkritumus, iegādājoties plastmasas glāzes, ja nedaudz radoši padarbojoties iespējams radīt elegantas piknika glāzes no plastmasas pudelēm? Tas nemaz nav grūti.

Plastmasas pudelēm ir daudz pielietojumu, tāpēc nesteidzies tās uzreiz izmest. Labāk radi no tām stilīgas rokassprādzes, kas būs ne tikai lielisks aksesuārs, bet arī atbildīs visiem zero waste principiem.

Zaļš dzīvesveids sevī ietver ne tikai atkritumu šķirošanu un stikla pudeļu izmantošanu, bet arī izpratni par to, ko iesākt ar jau sagādātajām lietām. Piemēram, salmiņiem, kas šobrīd nonākuši dabas draugu ienaidnieku topa augšdaļā un ne velti. Nebēdā, ja mājās kāds pārītis vēl aizķēries- nemet tos ārā, bet pārvērt pogās. Jā - pogās!

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas. Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Pašlaik nav konstatēts, ka mikroplastmasas daudzums no ūdensvada ņemtā vai pudelēs fasētā dzeramajā ūdenī būtu kaitīgs cilvēku veselībai, – tā, izanalizējot jaunāko pētījumu datus, atzinusi Pasaules Veselības organizācija, vienlaikus gan norādot, ka steidzami jāiegūst vairāk informācijas par dažādiem mikroplastmasas veidiem un to ietekmi uz cilvēku veselību, jo mikroplastmasa nonāk ne jau tikai dzeramajā ūdenī, bet daudzviet apkārtējā vidē, un ir jādomā par to, kā samazināt piesārņojumu ar plastmasu visā pasaulē.

Nepieciešami 450 gadi, lai plastmasa sadalītos dabā.

Abi Eiropas Savienības likumdevēji – parlaments un padome – ir saskaņojuši direktīvas tekstu dažādu plastmasas izstrādājumu vides kaitējuma mazināšanai. Tātad direktīva nenovēršami stāsies spēkā, un tā visām dalībvalstīm būs saistoša. Tomēr tā gluži nav, ka no 2021. gada visi vienreizējie plastmasas priekšmeti būs aizliegti – daļai patiešām būs jāmeklē alternatīvas, taču lielais daudzums tiks apkarots patērētājiem draudzīgākām metodēm, tostarp ar informēšanu par plastmasas piedrazojumu jūrā.

Nesen mediji vēstīja, ka, ņemot vērā savāktos 10 000 iedzīvotāju parakstus, sākotnējo atbalstu no atbildīgās Saeimas komisijas deputātiem saņēmusi iniciatīva par ķīmiskās vielas bisfenola A (BPA) aizliegšanu pārtikas produktu iepakojumā. Vai un kad tas kļūs par likumu – laiks rādīs, jo pārkārtojumi iepakojuma ražošanā solās būt dārgi. Tikmēr katram pašam jācenšas būt informētam un jādomā par to, cik tālu ielaist BPA savā ikdienā un kā izvairīties no varbūtējās kaitīgās ietekmes.

Eiropas Savienība (ES) vienojusies par atsevišķu vienreizlietojamu plastmasas produktu aizliegšanu, trešdien paziņojusi Austrija, kas ir ES prezidējošā valsts.

Biezo bezmaksas plastmasas maisiņu aizliegums nebūt nav vienīgā neērtība, ko ekoloģijas vārdā iedzīvotājiem sarūpējuši likumdevēji. Tas ir sākums vērienīgai paradumu maiņai, jo rindā uz sankcijām ir visas ērtās vienreizējās lietošanas plastmasas lietas – sākot no piknika piederumiem un beidzot ar tamponiem. Eiropas Parlaments piedāvā no vidi piedrazojošajiem labumiem pakāpeniski atteikties, samazinot to patēriņu vai aizstājot plastmasu ar videi draudzīgiem materiāliem.

Ir novērots, ka odu kāpuri ar barību uzņem mikroplastmasas, kuras var nonākt tālāk pārtikas ķēdē, konstatēts trešdien publicētā pētījumā.

Zinātnieki uzskata, ka atklājuši negaidītu palīgu cīņā pret plastmasas piesārņojumu, ziņo BBC. Šis palīgs - sēnes!

Pasauli šokējuši kadri, kuros redzams kā pludmalē Čīlē kaija mokas, cenšoties no galvas dabūt nost plastmasas maisu. Reakcija uz šīm jūlija beigās tapušajām fotogrāfijām bijusi tiek liela, ka Čīlē aktualizējusies ideja atteikties no šādiem maisiņiem pilnībā.

Pirmdien slavenais sporta apģērbu ražotājs “Adidas” paziņoja, ka vairs savā prokcijā neizmantos pirmreizējo plastmasu, tajā skaitā poliesteru, kas tiek izmantots kā t-kreklos, tā sporta krūšturos un ir populārs savā nelielā svara un ātrās žūšanas dēļ, raksta CNN.

Beļģijas pilsētā Bružā no piecām tonnām plastmasas atkritumu, kuri savākti no Klusā okeāna, izveidota instalācija, kura atgādina vali.

Vairums no mums, jo īpaši Latvijā, ar atkritumu šķirošanu nodarbojas tikai atsevišķos iedvesmas brīžos. Un tad šo nenovīdīgo attieksmi izjauc kāds patiesi nepatīkams gadījums.

28. maijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu sākt procedūru, lai noteiktu visā Eiropas Savienībā vienreizējo plastmasas šķīvju un salmiņu, vates kociņu un daudzu citu plastmasas izstrādājumu izmantošanas aizliegumu.

Lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās, Eiropas Komisija (EK) rosina aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus, dakšiņas, salmiņus, vates kociņus un citus vienreizēji lietojamus plastmasas izstrādājumus, kuriem ir pieejama alternatīva no cita materiāla.