Pašlaik nav konstatēts, ka mikroplastmasas daudzums no ūdensvada ņemtā vai pudelēs fasētā dzeramajā ūdenī būtu kaitīgs cilvēku veselībai, – tā, izanalizējot jaunāko pētījumu datus, atzinusi Pasaules Veselības organizācija, vienlaikus gan norādot, ka steidzami jāiegūst vairāk informācijas par dažādiem mikroplastmasas veidiem un to ietekmi uz cilvēku veselību, jo mikroplastmasa nonāk ne jau tikai dzeramajā ūdenī, bet daudzviet apkārtējā vidē, un ir jādomā par to, kā samazināt piesārņojumu ar plastmasu visā pasaulē.
Lai iegūtu precīzākus datus, nepieciešami turpmāki pētījumi, tostarp jāizveido standartizēta metodika mikroplastmasas daļiņu daudzuma mērīšanai ūdenī, jāpēta piesārņojuma avoti un dažādu ūdens attīrīšanas paņēmienu efektivitāte.
Kas ir mikroplastmasa
Precīzi formulētas vienotas zinātniskas definīcijas mikroplastmasai nav. Šajā kategorijā tiek ieskaitītas vidē atrodamas plastmasas daļiņas, kuru garums ir mazāks par pieciem milimetriem, ar dažādu sastāvu un atšķirīgu blīvumu, arī sintētiskā gumija, sintētiskās tekstilšķiedras, krāsas un citas vielas uz sintētisko polimēru bāzes. Ir pirmējā mikroplastmasa, kuras daļiņas jau tiek ražotas mikroskopiskā lielumā, un otrējā mikroplastmasa, kas rodas, sairstot lielākiem plastmasas priekšmetiem. Lielākās mikroplastmasas daļiņas dzeramajā ūdenī, kas nāk no krāna vai pudelēm, nav atrodamas. Tās būtu jūtamas uz mēles. Mazākās daļiņas, kuru garums nepārsniedz vienu mikrometru, mēdz saukt arī par nanoplastmasu. Jaunākie pētījumu dati liek domāt, ka daļiņas, kuras lielākas par 150 mikrometriem, cilvēka organismā netiek absorbētas. Par mazākām trūkst datu.
Kā nonāk ūdenī
Plastmasas daļiņas var nonākt lietusūdenī no zemes virsmas, no kanalizācijas un rūpnieciskiem notekūdeņiem, tās var būt arī gaisā un nogulsnēties ūdenī, kā arī nokļūt ūdenī no plastmasas pudelēm un to vāciņiem. Lietusūdens un kanalizācijas ūdeņi tiek uzskatīti par galvenajiem mikroplastmasas piesārņojuma nesējiem, bet detalizētu datu par katra avota «ieguldījumu» kopējā mikroplastmasas daudzumā pagaidām nav, jo šis jautājums nav pietiekami pētīts.
Cik un kādas daļiņas
Līdzšinējie nedaudzie pētījumi liecina, ka vienā litrā saldūdens sastopamas 0-1000 mikroplastmasas daļiņu. PVO norāda, ka lielākā daļa no veiktajiem pētījumiem nav pilnīgi ticami, jo tiem nav bijusi pietiekama kvalitātes kontrole, turklāt nav iespējams salīdzināt saldūdens un sagatavota dzeramā ūdens pētījumu datus, jo tajos lietoti dažādi daļiņu lieluma kritēriji. Pētījumu metodika ir jāuzlabo. Konstatētais polimēru ķīmiskais sastāvs kopumā ir proporcionāls saražoto plastmasas veidu īpatsvaram. Dzeramajā ūdenī galvenokārt atrasts polietilēna tereftalāts un polipropilēns.
Potenciālais risks veselībai
Varbūtējam riskam cilvēku veselībai, kas varētu rasties no mikroplastmasas dzeramajā ūdenī, var būt saistība ar daļiņu fizikāliem parametriem, ķīmisko sastāvu vai patogēniem mikroorganismiem, kas varētu uz šīm daļiņām mājot. Tomēr varbūtējā ietekme uz cilvēkiem, iedzerot mikroplastmasas daļiņas ar ūdeni, nav izpētīta. Plastmasas polimēri paši par sevi vienmēr ir uzskatīti par vielām ar zemu toksicitātes līmeni, taču tie var saturēt nesaistītus monomērus un citu vielu piejaukumus, plastmasas daļiņas var no piesārņotas vides uzņemt hidrofobas vielas. Ūdensapgādes sistēmā mikroorganismi veido biofilmu, kas pārklāj dažādas virsmas. Lielākoties tie nav patogēni - slimības izraisoši, bet dažkārt tur var gadīties, piemēram, legionellas.
Veicot risku izvērtējumu, vispirms jānosaka, kāds katras potenciāli kaitīgās vielas līmenis būtu jāsasniedz, lai radītu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, un kādai jābūt saskarei ar konkrēto vielu, lai iestātos nevēlamas sekas. Dati, kas pašlaik ir PVO rīcībā, liecina, ka mikroplastmasa, kas varētu būt dzeramajā ūdenī, nerada īpašas bažas par risku veselībai.
Lai arī informācija nav pietiekama, lai izdarītu nepārprotamus secinājumus, pētījumi liek domāt, ka mikroplastmasas daļiņas, kas lielākas par 150 mikrometriem, tiek izvadītas no organisma caur zarnu traktu, neatstājot nekādas sekas. Sīkāku daļiņu uzņemšanas ietekme varētu būt lielāka. Pētījumos ar žurkām un pelēm tai noskaidroti daži negatīvi efekti, ieskaitot aknu iekaisumu, tomēr eksperimentā uzņemto daļiņu daudzums bija nesalīdzināmi lielāks, nekā varētu iedzert ar ūdeni.
Arī risks inficēties ar patogēniem mikroorganismiem, kas uzņemti ar mikroplastmasas daļiņām, ir niecīgs, jo mikroorganismu skaits ir pavisam neliels, ja salīdzina ar to, kas atrodams ūdensvadā. Dezinfekcija spēj tos inaktivēt un ierobežot vairošanos.
Vairāk jābaidās no cita piesārņojuma
Vislielākos draudus sabiedrības veselībai rada patogēnie mikroorganismi, kas var būt dzeramajā ūdenī, ja tas nav pienācīgi sagatavots. Saskaņā ar PVO un UNICEF 2017. gada datiem pasaulē aptuveni divi miljardi cilvēku dzer ūdeni, kas piesārņots ar fekālijām. Dzeramā ūdens piesārņojumu lielā mērā veicina neattīrīti vai nepietiekami attīrīti kanalizācijas notekūdeņi. Uzlabojot to attīrīšanu, mazāks kļūst arī piesārņojums ar mikroplastmasu. Pašlaik pieejamie dati liecina, ka tad, ja ir sakārtota un efektīva kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas sistēma, tā tiek galā ar vairāk nekā 90% mikroplastmasas daļiņu. Sagatavojot dzeramo ūdeni, tas tiek attīrīts no vēl lielāka sīku mikroplastmasas daļiņu daudzuma. Mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, ultrafiltrēšana, var attīrīt ūdeni no daļiņām, kas mazāks par 0,01 mikrometru, bet nanofiltrēšana - pat no 0,001 mikrometru daļiņām.
Par prioritāti PVO joprojām atzīst ūdens attīrīšanu no mikroorganismiem un dažādām kaitīgām ķimikālijām, kas rada draudus sabiedrības veselībai. Regulārs mikroplastmasas sastāva monitorings dzeramajā ūdenī pagaidām nav nepieciešams, jo nav konstatēts pamats bažām.
Plastmasai nav jānonāk vidē
Neatkarīgi no riska, ko cilvēku veselībai varētu vai nevarētu radīt mikroplastmasa dzeramajā ūdenī, politikas veidotājiem un visai sabiedrībai kopumā jāveic pasākumi, lai samazinātu plastmasas atkritumu nonākšanu vidē. Kur vien iespējams, jāierobežo plastmasas izmantošana, jāuzlabo un jāpaplašina tās otrreizējās pārstrādes iespējas.
Vajadzīgi turpmāki pētījumi
PVO atzīst, ka šajā jomā vēl daudz kas nav noskaidrots, tādēļ vajadzīgi mērķtiecīgi un kvalitatīvi pētījumi, lai labāk izzinātu mikroplastmasas avotus dzeramajā ūdenī, daļiņu lielumu, skaitu, formu, ķīmisko sastāvu u.c. Mikroplastmasas ietekme uz cilvēku veselību jāskata kontekstā ne tikai ar dzeramo ūdeni, bet arī ar pārtiku, ko ēdam, un gaisu, ko elpojam.
