Saeima steidzamības kārtā virza likumprojektu, kas aizliegs atsevišķu plastmasu veidu izmantošanu atsevišķos plašam patēriņam paredzētos izstrādājumos. Taču ballētājiem, ēdinātājiem un kosmetologiem tāpēc nav jākrīt panikā – viss ir aizvietojams, un ražotāji par to jau savlaicīgi domājuši.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā sagatavotais likumprojekts nav tapis tādēļ, ka nacionālā līmeņa politiķi piepeši būtu atskārtuši, kāds ļaunums slēpjas plastmasās. Plastmasa ir izcils izgudrojums, kas ļauj veidot jebkādas formas izstrādājumus jebkādam mērķim. Taču ar plastmasu apsaimniekošanu gan ir problēmas, jo ne visas plastmasas ir pārkausējamas un atkārtoti izmantojamas, un ne visas nācijas saprot atkritumu apsaimniekošanas nozīmi planētas saglabāšanā labai dzīvošanai. Samet mēslus okeānā. Tāpēc Eiropas Savienība pieņēmusi “Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu”. Savukārt dalībvalstīm jāizvēlas, kā direktīvā izvirzītos mērķus sasniegt, un jāpārņem direktīva nacionālajā likumdošanā. Termiņi spiež, jo dažāda veida ierobežojumi un aizliegumi plastmasu lietošanai stājas spēkā jau jūlijā, savukārt valdība visu pēdējo laiku bijusi pārslogota ar koalīcijas un pandēmijas kašķu risināšanu. Tāpēc likumprojekts “Plastmasu saturošu izstrādājumu likums” tiek virzīts tikai tagad un steidzamības kārtā. Ar likumprojektu un tā anotāciju var iepazīties ŠEIT.
Galvenā vēsts ir tāda, ka no 2. jūlija Latvijas tirgū vairs nevarēs laist šādus vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat būs aizliegti no putu polistirola izgatavotie pārtikas un dzērienu iepakojumi, to korķīši un vāciņi, dzērienu glāzes un to vāciņi, kā arī vienreizlietojamie un atkārtoti lietojamie no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotie izstrādājumi. Jāatgādina, ka šis plastmasas veids savulaik tika pasludināts par glābiņu no planētas piesārņojuma, taču vēlāk nācās secināt, ka plastmasa paliek plastmasa arī tad, ja tā izjukusi mazmazītiņos gabaliņos. Tomēr jaunie aizliegumi nenozīmē, ka turpmāk ēdiens būs jāpasniedz tikai uz porcelāna šķīvjiem, bet vates kociņa vietā jālieto pirksts. Un nenozīmē pat to, ka 3. jūlijā visas šīs brīnišķīgās lietas pazudīs no veikalu plauktiem. Pirmkārt, direktīva un likums ļaus iztirgot vienreizējo plastmasas izstrādājumu krājumus un Ķīna ar tādiem Eiropas tirgu jau spējusi nodrošināt daudziem gadiem uz priekšu, otrkārt visi plastmasas priekšmeti ir aizstājami, un jau tagad tirgū tiek piedāvātas gluži jēdzīgas alternatīvas. Nu varbūt koka dakšiņas ir pilnīga nejēdzība, bet no pārstrādājamas plastmasas dakšiņas būs atļautas.
Viens no vadošajiem HoReCa sektora piegādātājiem Latvijā ir uzņēmums “Gemoss”, tostarp vairumā un mazumā tirgo vienreizējās lietošanas traukus un galda piederumus. Pārdošanas vadītāja Agrita Rubīna Neatkarīgajai stāsta, ka gaidāmais vienreizējās plastmasas aizliegums uzņēmumam nav pārsteigums, jo savlaicīgi ticis izziņots. Un nekādas būtiskas neērtības tas neradīs nedz tirgotājiem, nedz pircējiem. Jau tagad vairums pircēju dod priekšroku tikai vienreizējās lietošanas cukurniedru šķīvjiem, ko var kompostēt vai sadedzināt. Tie gan ir dārgāki. Citi priekšmeti ir aizstājami ar pārstrādājamu plastmasu. Vienreizējās alus glāzes no plastmasas būs atļauts tirgot tāpat kā līdz šim, jo papīra glāzītes alkoholam neder. Pie papīra kokteiļsalmiņiem gan nāksies pierast. Taču, kā atzīst uzņēmuma pārstāve, cilvēks pie visa pierod, un samaksāt nedaudz vairāk, lai bērniem neatstātu piesārņotu planētu, patiešām ir tā vērts.
Šobrīd gan liekas, ka visa planēta ir piesārņota nevis ar kokteiļsalmiņiem, bet sejas aizsargmaskām. Taču aizliegumu paredzēts neattiecināt uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Maskas aizliegt nevar, tāpat kā higiēniskos tamponus, paketes, cigarešu filtrus un mitrās salvetes. Šie plastmasas izstrādājumi ir objektīva nepieciešamība. Likums tos uzdos vienīgi attiecīgi marķēt.
Vēl saskaņā ar likumprojekta 3. pantu izmaiņas neattieksies uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā.
Labā vēsts Ķīnas preču starpniekiem un vienreizējo plastmasas izstrādājumu ražotājiem Eiropā - likumprojekta prasības neskar eksportu uz trešajām valstīm.
Piesārņot trešo valstu vidi ar plastmasas atkritumiem Eiropas Savienības dalībvalstīm arī turpmāk būs ļauts bez ierobežojumiem.
