Līdz 2050.gadam ūdenstilpnēs var būt vairāk plastmasas nekā zivju; kā risināt šo problēmu?

Vai zināji, ka uz mūsu planētas Zeme ūdens aizņem 71%? Jā, tā ir milzīga procentuālā atšķirība pret sauszemi, un tās ir mājas neskaitāmiem, ūdenī mītošiem, dzīviem organismiem.

Tomēr cilvēku neapdomāto darbību rezultātā ir iespēja, ka viņu mājās līdz 2050.gadam būs atrodams vairāk plastmasas kā zivju. Arī aktīvās atpūtas eksperts Lauris Piņķis atzīst šīs problēmas nopietnību un norāda, ka ar vien divu minūšu pludmales sakopšanu šo problēmu varētu novērst.

Kāda ir šī brīža situācija?

Mūsdienās zero vai less waste paredz radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, tāpat arī rūpes par zemeslodi ir kļuvušas nozīmīgākas kā jebkad. Okeānu piesārņojums ir būtiska un globāli apspriesta problēma, kas tiek risināta jau pēdējos gadus, taču tāpat situācija strauji pasliktinās. Var jau šķist, ka okeānu piesārņojums būtiski neietekmē Latviju, taču tā nebūt nav. Baltijas jūra ir viena no visintensīvāk izmantotajām jūrām, un zivis, kuras zvejnieki noķer, migrē no Atlantijas okeāna uz Baltijas jūru.

Upēs un ezeros novērota tieši tāda pati lielā piesārņojumu problēma, jo īpaši, kad, pandēmijas iespaidā, lielu popularitāti šogad ir ieguvusi atpūta uz ūdens. Diemžēl ne visi laivotāji ir apzinīgi un savus plastmasas atkritumus, piemēram, limonādes vai ūdens pudeles, izmet tiem paredzētajās atkritumu tvertnēs, bet met pāri laivas malai vai turpat krastā. Diemžēl tā arī sākas atkritumu ceļš līdz cilvēka organismam. Plastmasas sadalīšanās laiks ir mērāms vairākās simtgadēs un cilvēku neapdomīgas rīcības rezultātā plastmasas mikrodaļiņas caur dzīvajiem organismiem vai dzeramo ūdeni ietekmē dabu un cilvēku veselību.

"Viens nozīmīgs solis cīņā pret plastmasas piesārņojumu dabā nupat ir sperts, jo sākot no šī gada 2.jūlija visā Eiropa Savienībā, tai skaitā Latvijā, ir aizliegts ražot un pārdot virkni vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu. Mēs, kā sociāli atbildīgs un uz ilgtspējīgiem risinājumiem orientēts zīmols, augsti vērtējam šo jauno regulu, jo uzskatām arī par savu misiju iesaistīties šīs problēmas risināšanā un kopīgiem spēkiem cīnīties ar to. Vienlaikus uzskatām, ka dabu padarīt tīrāku var tikai paši cilvēki, izturoties pret to saudzīgi, neveltot lielus resursus, vien savu laiku - kaut pāris minūtes," norāda aktīvās atpūtas eksperts Lauris Piņķis.

Vai tiešām divas minūtes var mainīt planētas likteni?

Tieši pandēmijas laikā daudz lielāku popularitāti guva aktīvā atpūta dabā. Tomēr, kā vēsta latviešu teiciens - "kas par daudz, tas par skādi", jo lielā cilvēku aktivitāte palielināja atkritumu skaitu dabā. Tāpēc Fjällraven ar akciju "two minute beach clean" (divas minūtes pludmales tīrīšanai), kas radusies 2013.gadā Anglijā, vēlas mudināt cilvēkus veltīt vien divas minūtes laika, ko izmantot, lai savāktu atkritumus pie ūdenstilpnēm. Kādēļ divas, nevis piecas vai desmit? Jo divas minūtes mums ir ikvienam, taču rezultāts būs acīmredzams - mums un mūsu paaudzēm nevajadzēs konstanti lūkoties uz atkritumiem, kas nesadalīsies gadiem.

Pieci ieteikumi, kā sagatavoties divu minūšu izaicinājumam:

1. Izvēlies pietiekami populāru galamērķi pie ūdenstilpnēm, kur ikdienā ir liela cilvēku plūsma un līdz ar to arī vairāk atkritumu. Papildu tam, tieši tur, iespējams, iedvesmosi arī citus garāmgājējus savākt atkritumus.
2. Vari izvēlies arī nomaļāku galamērķi, kur zini, ka tik daudz cilvēku ikdienā nedodas, taču arī atkritumu savākšanas serviss tur nav pieejams. Varbūt kādam makšķerniekam ir aizmirsušies vecie tīkli vai laivotājam - maizīšu iepakojums. Tieši Tava pastaiga gar šo nomaļo vietu, kas apvienota ar atkritumu savākšanu, ir tas, par ko ir #2minutebeachclean iniciatīva.
3. Izveido pats savu tīrīšanas komplektu, lai līdz ar pastaigu tu ātri varētu paņemt visu nepieciešamo vides sakopšanai. Neaizmirsti iekļaut tajā cimdus, miskastes maisus, dezinfekcijas līdzekli.
4. Nedodies vienatnē. Pārvērt šo par lielisku un regulāru aktivitāti draugu vai ģimenes lokā - pastaiga un vienlaikus divu minūšu veltīšana pasaules uzlabošanai - kopā būs daudz labāka.
5. Atceries arī par pareizu atkritumu šķirošanu. Tad pēc paveiktā būs vēl lielāka gandarījuma sajūta, jo zināsi, ka atkritumiem ir dota iespēja tikt pārstrādātiem.